Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. janvāris, 2014
Drukāt

Skauti, gaidas un jaunsargi piemin Ziemassvētku kaujas

Foto - Ģirts VikmanisFoto - Ģirts Vikmanis

Līdzās oficiālajiem Ziemassvētku kauju atceres pasākumiem katru gadu Ložmetējkalnā notiek arī skautu un gaidu kustības rīkotā sagaita, kurā piedalās arī jaunsargi.

Tradīcija 
pirmskara Latvijā


Jaunieši trīs dienas dzīvo telšu nometnē Ložmetējkalnā un tā tuvumā, kur paši rūpējas par siltumu un gatavo sev ēdienu. Nometnes ideja ir pieminēt strēlniekus, un tā ir tradīcija, kas veidojusies jau pēc Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņām, stāsta viens no skautu vadītājiem Mārtiņš Bakmanis. “Veidojoties skautu un gaidu kustībai Latvijā, tajā iesaistījās daudzas bijušās militārpersonas, kas piedalījās karā un Brīvības cīņās. Pirmais Latvijas Skautu centrālās organizācijas priekšnieks bija ģenerālis Kārlis Goppers, un tolaik izveidojās tradīcija, ka skauti un gaidas nāk pieminēt varoņus kauju vietās,” vēsturi atgādina M. Bakmanis. Viņaprāt, Ziemassvētku kauju laikā latviešu strēlnieki paveikuši varoņdarbu, kas jānovērtē arī mūsdienās.

Skauti un gaidas piektdienas vakarā bija sēdējuši pie ugunskura un dziedājuši strēlnieku dziesmas, bet sestdien viņi devās apzināt Ziemassvētku kauju vietas. Šogad uz sagaitu bija ieradušies skauti no Rīgas, Valmieras, Kocēniem, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones, kā arī tajā piedalījās divas jaunsardzes vienības. Jaunsardzes klātbūtne piemiņas pasākumos bija lielāka, jo uz Ziemassvētku kauju muzeju bija ieradusies jaunsargu vienība no Liepājas.

Īpaša aura


Ložmetējkalnā pie ugunskura satieku vairākus skautus un gaidas, viņiem blakus pie ugunskura sildās suņuks Trollis, kurš jau bijis vismaz trijās skautu nometnēs Ložmetējkalnā, un jaunieši joko, ka viņš ir nometnes sargs. “Šim mežam ir īpaša aura. Ja esi lasījis “Dvēseļu puteni”, šajās dienās šeit ir īpašas sajūtas, jo liekas, ka strēlnieki ir šeit,” sajūtas apraksta Anete Kazeļņika no Ķeguma gaidu vienības. Toms Kokenbergs no Valmieras skautu vienības teic, ka apbrīno strēlniekus un viņu spēju sūros apstākļos uzveikt vācu armiju: “Mēs apskatām piemiņas vietas, uzzinām daudz ko jaunu un liekam to pie sirds.” “Mācot guntiņas, cenšos uzsvērt, ka mums jāciena tas, par ko strēlnieki cīnījās. Uzskatu sevi par patrioti. Ilgāk par divām nedēļām nevaru pavadīt ārpus Latvijas, jo pēc tās ilgojos,” piebilst Anete. Arī Dāvis Kiršfelds no Rīgas, kurš jau piecus gadus vada nodarbības mazskautiem, teic, ka ar tām dod savu artavu Latvijai, mācot jauniešiem valstiskas vērtības. “Var jau sēdēt un spēlēt datorspēles vai braukt vākt kartupeļus svešās zemēs par mazliet lielāku samaksu. Mums jācīnās, lai jaunas iespējas ir šeit, Latvijā, piemēram, mums nav jābrauc uz Franciju vai Vāciju, lai nodarbotos ar ekstrēmiem sporta veidiem, tos varam attīstīt tepat. Latvija ir manas mājas,” uzsver Dāvis.

Būt atbildīgam


Ložmetējkalnā dzirdu arī jaunsargus runājam savā starpā krievu valodā – tie ir puiši no Jūrmalas, kuri jaunsardzē iesaistījušies, skolotāja aicināti, un teic, ka gan paši, gan ģimenes ir apmierinātas. “Jaunsardzē man patīk pārgājieni un iespēja šaut no pneimatiskajiem ieročiem, skolotājs mūs ieinteresēja. Vecāki atbalsta manu dalību jaunsargos. Savu nākotni arī saistu ar Latviju, negribu nekur braukt, jo tā ir mana dzimtene,” teic Arturs Ozols no Jūrmalas. “Jaunsardzē mani visvairāk saista atbildības sajūta. Ja tu sevi pievilsi, pievilsi arī pārējos. Piemēram, ja ugunskurā nedegs uguns, nebūs ēdiena visai vienībai,” saka Andris Kulišs no Kauguriem. Viņš uzskata, ka strēlnieki bija varoņi, kas aizsargājuši dzimteni.

Ziemassvētku kauju muzejā “Mangaļu” mājās satiku arī jaunsargus, kas ceļu mērojuši no Liepājas. Liepājnieki atzīst, ka muzejā un jaunsardzē valsts vēsturi var izzināt aizraujošāk, jo jādodas uz vietām, kur notikuši būtiski notikumi. “Jaunsardze man nozīmē jaunu pieredzi, darbošanos komandā, kas noderēs dzīvē. Ziemassvētku kaujas, no vienas puses, bija traģiskas latviešiem, jo daudzi gāja bojā. Taču, no otras puses, mēs zinām un ticam, ka latvieši ir spējīgi uz lielām lietām,” teic jaunsargs Madars Ozoliņš, kurš nākotnē labprāt vēlētos kļūt par karavīru.

Atceres pasākumos muzejā, Antiņu kapos un Ložmetējkalnā piedalījās arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Grauba un arī ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji. Tāpat šajā dienā notika Ziemassvētku kauju imitācijas, kā arī piemiņas brīdī Antiņu kapos jaunsardzes kandidāti deva svinīgo zvērestu un kļuva par jaunsargiem.

A. Pabriks stāstīja, ka pirms trim gadiem sācis aicināt ārvalstu diplomātus piedalīties Ziemassvētku kauju atceres pasākumos, lai parādītu, ka Latvijai kā mazai nācijai bijušas tikpat svarīgas un izšķirošas kaujas kā lielākām valstīm.

ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala par Ziemasssvētku kauju atceres pasākumu apmeklējumu informēja sabiedrību “Twitter” mikroblogošanas vietnē. Par Ziemassvētku kauju muzeju viņš raksta atzinīgus vārdus un ļoti iesaka to apmeklēt arī citiem. Viņš arī pauž apbrīnu, ka muzejā atradis amerikāņu Vinčestera šauteni, kas izmantota kaujās. Vēstnieks atzīst, ka šajā dienā daudz uzzinājis par Latvijas vēsturi un latviešu varonību. “Svarīga diena. Mēs uzzinājām par varoņiem, kas atdeva savu dzīvību, lai nodibinātu brīvu un neatkarīgu Latviju,” raksta M. Pekala.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+