Ekonomika
Bizness

Tas izskatījās līdzīgi mafijai. Saruna ar ASV investoru pārstāvi Arni Kākuli 9


Arnis Kākulis
Arnis Kākulis
Foto – Edijs Pālens/LETA

“Esam nobažījušies, ka Latvijas valsts sabiedrība un tās pārvaldes politiskā kultūra varētu vēl nebūt pietiekami augusi un mainījusies kopš “Rīdzenes sarunu” notikumiem 2009. – 2011. gadā,” nesen paziņoja Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (“AmCham”). Kas uzņēmējiem liek tā domāt? Par to sarunā ar Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes priekšsēdētāju un prezidentu Arni Kākuli.

Kāpēc Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā tagad aktualizējusi jautājumu par “Rīdzenes sarunu” ietekmi uz biznesa vidi?

A. Kākulis: Mēs vienmēr Amerikas Tirdzniecības palātā esam uzsvēruši, ka mūsu organizācija ir dibināta, lai uzturētu šeit pozitīvu biznesa klimatu un vidi. Ar to mēs saprotam vidi, kurā valda caurspīdīgums, tiesiskums un arī paredzamība. Tie ir priekšnosacījumi, lai uzņēmēji no ārvalstīm šeit var veidot uzņēmumus un atvērt filiāles, un biznesa procesi notiek. “Rīdzenes sarunas” parāda, ka Latvijā caurredzamība darījumos nav ieviesta līdz galam un godīgums arī reizēm izrādās nevajadzīgs. Esam nobažījušies, ka Latvijas valsts sabiedrība un tās pārvaldes politiskā kultūra varētu vēl nebūt pietiekami augusi un mainījusies kopš minētajām “Rīdzenes sarunām” un ka tajās paustā “valsts nozagšana” varētu joprojām būt iespējama. Mēs aicinām sabiedrību un lēmumu pieņēmējus neaizmirst Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu un virzīt tālāk tos ierosinājumus, kas tajā iekļauti.

Vai “AmCham” biedri paši saskārušies ar šāda veida sarunām un piedāvājumiem “sarunāt” kādus darījumus?

Šādi gadījumi bijuši, bet konkrētus nevarēšu identificēt. Mūsu biedri, ja šādi gadījumi bijuši, mums nestāsta. Mūsu mērķis ir uzturēt Rietumu pasaules biznesa pamatprincipus. Ja mūsu biedri saskaras ar šādām lietām, mēs nevaram to atklāt publiski. Tomēr pazīme, ka problēma pastāv, ir lielais skaits mūsu palātas biedru, kuri piedalās Ārvalstu investoru padomes Latvijā darba grupās, kas veltītas labākai pārvaldībai un tiesiskumam. Kādai firmai iepirkumu procesā “uzpeldējuši” gadījumi, kur ir pretenzijas pret procesu, un bijuši gadījumi, kad iepirkumos notikusi kukuļošana. Latvijā līdz galam nav sakārtoti tiesu un maksātnespējas jautājumi. Šajos procesos ir kādi nezināmi faktori un lēmumi, kuriem nav saprotama motivācija, kā arī notiek laika tērēšana. Tas mums liek izdarīt secinājumus, ka noteiktas lietas tiek sakārtotas aizkulisēs. Jūtu, ka situācija kopumā ir uzlabojusies. Ārvalstu investoru padomei Latvijā ir daudz darba grupu par tiesu lietām un līdzīgiem tematiem. Katru gadu sniedzam savu redzējumu valdībai, kur būtu labojama situācija, kuri likumi jāpilnveido, lai situācija būtu labāka. Slikti jau nav, bet lietas varētu notikt raitāk. Daudzi uzņēmumi mūsu palātā darbojas starptautiskā tirgū un ir pārliecinājušies, ka vieglāk strādāt citās valstīs, jo tajās var labāk paredzēt un plānot biznesu. Biznesā ir normāli, ka kādreiz notiek komercstrīdi, taču Latvijā grūti paredzams tiesas procesu ilgums un izmaksas.

Kā uz to attiecas Andra Šķēles, Aivara Lemberga, An­dra Amerika u. c. “Rīdzenes sarunu” dalībnieku mēģinājumi “sakārtot valsti”?

Mēs nepiekrītam šādām sarunām. Tās norisinājās pagrīdē – tas izskatījās līdzīgi mafijai. Šāda veida darbības nav pieļaujamas demokrātiskā valstī. Šāda “sakārtošana” neveicina vidi, kurā iespējams darboties cilvēkiem, kuri rīkojas godprātīgi. Tomēr vairāk nekā desmit gadu laikā redzu uzlabojumus iepirkumu procesos – dokumentācija kļūst labāka, aizvien vairāk publiskajos iepirkumos uzsvars tiek likts uz kvalitāti. Tas ir ļoti svarīgi, jo citādi negodprātīgi uzņēmēji, kuri nemaksā nodokļus, var piedāvāt zemāku likmi iepirkumā.

Vai ir kādi biznesa sektori, kur “AmCham” biedriem nav vietas, jo tajos valda “Rīdzenes sarunu” biznesa kultūra? Nav noslēpums, ka ar ekspremjeru Andri Šķēli saistīti uzņēmumi kontrolē atkritumu apsaimniekošanu…

Zinu kādu uzņēmumu, kurš iepirkumos par būvmateriālu piegādi saskārās ar dempingu no citu uzņēmumu puses. Par atkritumu apsaimniekošanas biznesu Ārvalstu investoru padome Latvijā sagatavojusi atsevišķu ziņojumu, kurā norādītas problēmas, kāpēc pašvaldības atkritumu apsaimniekošana pašlaik nenorit pēc brīvā tirgus principiem. Par dažādām jomām ārvalstu investoru padome sagatavojusi ziņojumus, kuros var rast atsauces uz procesiem, kas “uzpeldēja” “Rīdzenes sarunās”. Šajos dokumentos parādās atsauces, ka kādi iepirkumi ir “sakārtoti” aizkulisēs.

Kā jūs vērtējat to, ka Latvijā darbību nācās pārtraukt “ABLV” bankai, jo no ASV izskanēja pārmetumi par saistību ar naudas atmazgāšanas darījumiem?

Latvijā ir vairākas bankas, kurās liels darba segments ir darbība ar ofšoriem un nelikumīgiem darījumiem. Man ir prieks, ka ASV valdība un tās finanšu sektors sāka šo jautājumu pētīt. Žēl, ka banka vairs nevar turpināt darbu, bet tas parāda, ka tās biznesa modelis nebija pareizs. Mums tas nav pieņemams. Biznesā viena no lielākajām vērtībām ir reputācija. Bet ir citas, tā sauktās sistēmiskās bankas, kuras Latvijā darbojas godprātīgi un rāda piemēru citiem.

Bet ir arī citas bankas kā, piemēram, “Norvik Banka”, kas biznesu balstīja un balsta uz nerezidentu ieguldījumiem…

Viņi gribēja kļūt par mūsu biedriem, taču mēs viņus neuzņēmām pie sevis. Līdzīgi bija ar “Rietumu banku” un citām bankām, kas balstās uz šaubīgu biznesa modeli. Kad kāds uzņēmums grib kļūt par “AmCham” biedru, mēs caurskatām vietējos un ārvalstu medijus, sadarbojamies ar vēstniecībām, lai veiktu padziļināto izpēti. Mums ir būtisks reputācijas jautājums – mēs nevaram citiem biedriem, kas ir godprātīgi, parādīt, ka uzņemam sakarus ar uzņēmumiem ar vāju reputāciju. Mēs labāk stiprinām attiecības ar esošajiem biedriem nekā ielaižamies ar uzņēmumiem no “pelēkās zonas”. Protams, reputācijas analīze ir subjektīva. Par jaunu biedru uzņemšanu lemj “AmCham” valde.

Tas nav tikai banku jautājums, bet skar arī Latvijas tēlu. ASV–Baltijas investīciju samitā banku sistēmas jautājums oficiāli netika apspriests. Bet no dažiem samita dalībniekiem kuluāros izskanēja, ka tas pasaulē neizskatās labi, ja šāda veida bankas darbojas. Uzsvērām, ka Latvijā ir arī stabilas gan ar ASV, gan citu ārvalstu investīcijām veidotas bankas, kas ievēro biznesa ētikas principus. “ABLV Bank” gadījumā ir prieks, ka ASV valdība parādīja, ka tā darboties nedrīkst.

Tomēr ir aprindas, kas uzskata, ka “FinCen” ir instruments ASV spiediena izdarīšanai pret nerezidentu ieguldījumiem. Tagad iestāde vēršas arī pret bankām Londonas Sitijā…

“FinCen” izdara spiedienu par savu naudu, un tai ir tiesības to darīt. Tāpēc ka ASV finanšu tirgus izplešas arī citās valstīs. Ie­stāde nemēģina taisīt reformas citās valstīs. Tās uzdevums ir aizsargāt ASV investīcijas. Banku sistēmas jautājumu esam mēģinājuši ar ASV vēstniecību aktualizēt. Tomēr “FinCen” vēstījums ir ļoti labs pamats, lai Latvijā sakārtotu likumus, kas attiecas uz banku sistēmu, un lai novērstu naudas atmazgāšanu. Ir vērojams liels progress reformu ieviešanā, lai stiprinātu Latvijas finanšu sistēmu, un mēs sekosim līdzi reformu ieviešanai.

Pirms samita portālā “MNBC” bija publikācija par to, ka ASV ierodas Baltijas valstu prezidenti, un tajā bija norādīts arī uz “ABLV Bank” gadījumu…

Mediji, jo īpaši ASV, uzsver negatīvo, nevis pozitīvo. Tomēr Baltijas valstu un ASV tirdzniecības samitā no ASV tirdzniecības palātas vadītāja, vēstniekiem, ministriem u. c. amatpersonām izskanēja vēstījums, ka pašlaik ir labākais laiks savstarpējai tirdzniecībai starp ASV un Baltijas valstīm. Iespēju ir daudz, jo Baltijas valstīs ieplūst ASV nauda, tiek atvērti pakalpojumu centri. Baltija kļūst par interesantu vietu arī no infrastruktūras viedokļa, tāpēc ka top “Rail Baltica”, attīstās lidostas. Bet notiekošo ar nerezidentu bankām mūsu partneri uzlūko kā pozitīvu zīmi, ka sistēma spējīga strādāt un pašattīrīties.

Vai jūtams, uz kurām biznesa jomām ASV partneri Latvijā vēlas likt uzsvaru?

Uz būvmateriāliem un kokmateriāliem, tehnoloģijām un biomedicīnu. Tāpat arī tiek liktas cerības uz Latvijas darbaspēku, kas ir augsti kvalificēts un joprojām salīdzinoši lēts. Pateicoties “Rail Baltica” attīstībai, daudzi ražotāji varētu apsvērt to kā piegādes ceļu mazām augstās pievienotās vērtības precēm, piemēram, auto rezerves daļām un tehniskajām ierīcēm.

Tagad tiek spriests, ka nākotnē varēs preces pārvadāt pa Arktisko dzelzceļu Somijā un tālāk izmantot “Rail Baltica” preču transportēšanai uz Centrāleiropu. Ko no tā iegūs Baltija?

Tagad pa Arktisko jūras ceļu varēs izkraut preces Norvēģijā no Ķīnas un ASV. Tas ir viens no pozitīvajiem aspektiem globālajai sasilšanai. Ja jauno tirdzniecības ceļu atvērs, tas būs Baltijai par labu. Mēs varam kļūt par milzīgu lielceļu ziemeļu–dienvidu un dienvidu– ziemeļu virzienā.

LA.lv