Arnis Kākulis
Arnis Kākulis
Foto – Edijs Pālens/LETA

Tas izskatījās līdzīgi mafijai. Saruna ar ASV investoru pārstāvi Arni Kākuli 9

“Esam nobažījušies, ka Latvijas valsts sabiedrība un tās pārvaldes politiskā kultūra varētu vēl nebūt pietiekami augusi un mainījusies kopš “Rīdzenes sarunu” notikumiem 2009. – 2011. gadā,” nesen paziņoja Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (“AmCham”). Kas uzņēmējiem liek tā domāt? Par to sarunā ar Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes priekšsēdētāju un prezidentu Arni Kākuli.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 399
Lasīt citas ziņas

Kāpēc Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā tagad aktualizējusi jautājumu par “Rīdzenes sarunu” ietekmi uz biznesa vidi?

A. Kākulis: Mēs vienmēr Amerikas Tirdzniecības palātā esam uzsvēruši, ka mūsu organizācija ir dibināta, lai uzturētu šeit pozitīvu biznesa klimatu un vidi. Ar to mēs saprotam vidi, kurā valda caurspīdīgums, tiesiskums un arī paredzamība. Tie ir priekšnosacījumi, lai uzņēmēji no ārvalstīm šeit var veidot uzņēmumus un atvērt filiāles, un biznesa procesi notiek. “Rīdzenes sarunas” parāda, ka Latvijā caurredzamība darījumos nav ieviesta līdz galam un godīgums arī reizēm izrādās nevajadzīgs. Esam nobažījušies, ka Latvijas valsts sabiedrība un tās pārvaldes politiskā kultūra varētu vēl nebūt pietiekami augusi un mainījusies kopš minētajām “Rīdzenes sarunām” un ka tajās paustā “valsts nozagšana” varētu joprojām būt iespējama. Mēs aicinām sabiedrību un lēmumu pieņēmējus neaizmirst Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu un virzīt tālāk tos ierosinājumus, kas tajā iekļauti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai “AmCham” biedri paši saskārušies ar šāda veida sarunām un piedāvājumiem “sarunāt” kādus darījumus?

Šādi gadījumi bijuši, bet konkrētus nevarēšu identificēt. Mūsu biedri, ja šādi gadījumi bijuši, mums nestāsta. Mūsu mērķis ir uzturēt Rietumu pasaules biznesa pamatprincipus. Ja mūsu biedri saskaras ar šādām lietām, mēs nevaram to atklāt publiski. Tomēr pazīme, ka problēma pastāv, ir lielais skaits mūsu palātas biedru, kuri piedalās Ārvalstu investoru padomes Latvijā darba grupās, kas veltītas labākai pārvaldībai un tiesiskumam. Kādai firmai iepirkumu procesā “uzpeldējuši” gadījumi, kur ir pretenzijas pret procesu, un bijuši gadījumi, kad iepirkumos notikusi kukuļošana. Latvijā līdz galam nav sakārtoti tiesu un maksātnespējas jautājumi. Šajos procesos ir kādi nezināmi faktori un lēmumi, kuriem nav saprotama motivācija, kā arī notiek laika tērēšana. Tas mums liek izdarīt secinājumus, ka noteiktas lietas tiek sakārtotas aizkulisēs. Jūtu, ka situācija kopumā ir uzlabojusies. Ārvalstu investoru padomei Latvijā ir daudz darba grupu par tiesu lietām un līdzīgiem tematiem. Katru gadu sniedzam savu redzējumu valdībai, kur būtu labojama situācija, kuri likumi jāpilnveido, lai situācija būtu labāka. Slikti jau nav, bet lietas varētu notikt raitāk. Daudzi uzņēmumi mūsu palātā darbojas starptautiskā tirgū un ir pārliecinājušies, ka vieglāk strādāt citās valstīs, jo tajās var labāk paredzēt un plānot biznesu. Biznesā ir normāli, ka kādreiz notiek komercstrīdi, taču Latvijā grūti paredzams tiesas procesu ilgums un izmaksas.

Kā uz to attiecas Andra Šķēles, Aivara Lemberga, An­dra Amerika u. c. “Rīdzenes sarunu” dalībnieku mēģinājumi “sakārtot valsti”?

Mēs nepiekrītam šādām sarunām. Tās norisinājās pagrīdē – tas izskatījās līdzīgi mafijai. Šāda veida darbības nav pieļaujamas demokrātiskā valstī. Šāda “sakārtošana” neveicina vidi, kurā iespējams darboties cilvēkiem, kuri rīkojas godprātīgi. Tomēr vairāk nekā desmit gadu laikā redzu uzlabojumus iepirkumu procesos – dokumentācija kļūst labāka, aizvien vairāk publiskajos iepirkumos uzsvars tiek likts uz kvalitāti. Tas ir ļoti svarīgi, jo citādi negodprātīgi uzņēmēji, kuri nemaksā nodokļus, var piedāvāt zemāku likmi iepirkumā.

Vai ir kādi biznesa sektori, kur “AmCham” biedriem nav vietas, jo tajos valda “Rīdzenes sarunu” biznesa kultūra? Nav noslēpums, ka ar ekspremjeru Andri Šķēli saistīti uzņēmumi kontrolē atkritumu apsaimniekošanu…

Zinu kādu uzņēmumu, kurš iepirkumos par būvmateriālu piegādi saskārās ar dempingu no citu uzņēmumu puses. Par atkritumu apsaimniekošanas biznesu Ārvalstu investoru padome Latvijā sagatavojusi atsevišķu ziņojumu, kurā norādītas problēmas, kāpēc pašvaldības atkritumu apsaimniekošana pašlaik nenorit pēc brīvā tirgus principiem. Par dažādām jomām ārvalstu investoru padome sagatavojusi ziņojumus, kuros var rast atsauces uz procesiem, kas “uzpeldēja” “Rīdzenes sarunās”. Šajos dokumentos parādās atsauces, ka kādi iepirkumi ir “sakārtoti” aizkulisēs.