Ekonomika
Bizness

“Tas tev nav kokmateriālus šķūrēt prom.” Latvijā ražo elektroniku ar augstu pievienoto vērtību6


“Erica Synths” dibinātājs un īpašnieks Ģirts Ozoliņš: “Audioiekārtu un elektronikas ražošanas nozare Latvijā vienmēr turējusies uz atsevišķu apbrīnojamu skaņu inženieru pleciem. Šobrīd Latvijā ir labākā infrastruktūra elektronikas produktu ražošanai pasaulē.”
“Erica Synths” dibinātājs un īpašnieks Ģirts Ozoliņš: “Audioiekārtu un elektronikas ražošanas nozare Latvijā vienmēr turējusies uz atsevišķu apbrīnojamu skaņu inženieru pleciem. Šobrīd Latvijā ir labākā infrastruktūra elektronikas produktu ražošanai pasaulē.”
Foto: Dainis Bušmanis

Mazajai Latvijai ir vairāki ļoti kvalitatīvi un pasaulē atzīti audioiekārtu zīmoli – “Sonarworks”, “Blue Microphones”, “Erica Synths”, “Gamechanger Audio”, “JZ Microphones”, “Reflector Audio”.

“Sonarworks” pavisam nesen piesaistīja finansējumu piecu miljonu eiro apmērā, “Blue Microphones” pirms gada par 117 miljoniem dolāru iegādājās slavenais datoru un mobilo ierīču piederumu ražotājs “Logi­tech”.

“Gamechanger Audio” nepieciešamo finansējumu jaunu produktu ražošanai izdodas savākt dažu minūšu laikā, “Erica Synths” ir simtiem produktu, tos izmanto arī slavenais filmu oriģinālmūzikas autors Hanss Cimmers.

Sasniegumus varētu uzskaitīt vēl un vēl. Esam audio iekārtu ražošanas lielvalsts?

“Erica Synths” dibinātājam un īpašniekam Ģirtam Ozoliņam nav nekādu pretenziju pret šādu Latvijas audio iekārtu ražotāju novērtējumu.

Viņš ir arī Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) valdes loceklis un labi pārzina gan esošo nozari, gan Latvijas audioiekārtu ražošanas vēsturi.

Pērn LETERA biedri eksportējuši produktus par 1,2 miljardiem eiro, kas pierāda elektronikas nozares nozīmi Latvijas ekonomikā.

“Tas tev nav kokmateriālus šķūrēt prom, kas ir vienkāršs dabas resurss. Elektronika tomēr ir ar augstu pievienoto vērtību.”

Kaut arī audioiekārtu ražošanas vēsturisko pusi kā faktoru nevar neņemt vērā, Ģirts ir pārliecināts, ka nozare Latvijā vienmēr turējusies uz atsevišķu apbrīnojamu skaņu inženieru pleciem.

“Vēsturiski, ja skatāmies laiku pirms Otrā pasaules kara, tolaik Latvijā ražoja vislabākās elektronikas iekārtas. Tad nāca padomju laiki un padomju ekonomika Latvijas sasniegumus pakāpeniski iemeta akmens laikmetā. Deviņdesmitajos mūs no Eiropas šķīra bezdibenis, ja runā par to, kas bija pieejams mums un kas – viņiem,” pārliecināts Ozoliņš.

“Erica Synths” izstrādātos modulāros sintezatorus ražo trīs vietās Latvijā – “Alfa RPAR” Rīgā, “NA” Mārupē un “SMD Baltic” Daugavpilī. Ģirts uzskata, ka Latvijai ir labākā infrastruktūra elektronikas produktu ražošanai pasaulē.

Līdztekus jau nosauktajām ražotnēm ir vēl vismaz trīs, kurās bez problēmām lielos apjomos var saražot pasūtīto.

“”Alfa RPAR” brīnumainā kārtā izdzīvojusi. Ilgu laiku viņi turējās uz krievu tirgu, taču tas ir riskants virziens. Mēs šobrīd “Alfai” nodrošinām lielu daļu biznesa. Mēs, piemēram, uz Krieviju pārdodam mazāk nekā Latvijā, kur esam pārdevuši varbūt 0,1% produktu.”

Ģirts stāsta, ka, piemēram, elektroniskā mūzika Latvijā visu laiku bijusi līmenī, vienmēr bijuši cilvēki, kas izdomājuši kaut ko jaunu.

“Erica Synths” arī uzfilmējusi dokumentālo filmu par skaņu inženieriem, kas Latvijā 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā taisījuši sintezatorus.

Filma gan vēl jāsamontē, bet Ģirts norāda, ka tolaik bija liels daudzums inovatīvu cilvēku.

Piemēram, Fēlikss Staņevičs, kurš atbild tieši par “Blue Microphones” skaņas kvalitāti un kopā ar Vilni Kazāku Zigmaram Liepiņam padomju laikos izstrādājuši sintezatorus, kuri neesot bijuši sliktāki par Eiropā pieejamajiem.

Tāpat pieminēšanas vērts ir Benino Kalniņš.

“Vilnis Kazāks bija meistars bungu mašīnu taisīšanā, 80. gados viņam bija pagrīdes ražošanas tīkls. Viņš stāstīja, ka bijuši brīži, kad mēnesī būtu varējis nopirkt vairākus žiguļus, jo tās bungu mašīnas pirka visā PSRS. Interese par elektronisko mūziku tolaik bija. “Zodiac” visā padomju savienībā taču pārdeva 20 miljonus “Disco Alliance” ierakstus, tas ir prātam neaptverams cipars.”

Iespējams, tieši šis nemirstošās intereses, lielisko skaņu inženieru un vēsturisko sasniegumu kokteilis ir iemesls, kāpēc Latvijā šobrīd ir tik labi sasniegumi audioiekārtu ražošanā.

Ģirts gan arī uzsver, ka tikai ar idejām vien nepietiek.

“Latvieši jau laikam tomēr ir darītāji,” viņš piebilst. Pirms “Erica Synths” viņš darbojies reklāmas industrijā, un arī tur bieži vien drosmīgajām idejām neesot bijuši ticīgie, tāpēc viena no uzvaras atslēgām ir riskēšana un vienkārši darīšana.

Saistītie raksti

“95% cilvēku pateiks, ka to nevar izdarīt, tas ne­strādās. Es saku – pārbaudi! Ja ideja būs slikta, nekas nesanāks, bet, ja būs laba un nepārbaudīsi, tad nožēlosi. Uztaisi “Kickastarter” vai “Indiegogo” kampaņu un izmēģini ideju.”

LA.lv
IP
Ilze Pētersone
Ekonomika
Reinis Kļavis šķūnīti Tīnužos pārveido par nelielu ražotni un gatavo saldējumu 3
16 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Laiks kārtot dokumentus, lai saņemtu nodokļu atlaides
16 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Septembrī Liepājā slēgs veco “Bumbieri” 2
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

GL
Gunta Lūse
Latvijā
“Latvieši ir malači. Daļa gan aizbrauc, bet daudzi paliek un strādā.” Stāsts par Inesi Bērziņu Latgalē
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Siguldā autoceļš draud ieslīdēt Gaujā 1
4 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Jaunākā sinoptiķu prognoze 7 dienām: kas gaidāms nedēļas sākumā un beigās
8 stundas
Barbara Ālīte
Latvijā
Latvijas tuvumā manīta Krievijas armijas zemūdene, velkonis un korvete 1
4 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Samoilovs un Šmēdiņš izcili, Maskavā atkal skan Latvijas himna
5 stundas