Foto – Dainis Bušmanis

Veselības ministrija (VM) ierosinājusi no nākamā gada aplikt ar lielāku akcīzes nodokli cūku taukus un speķi, kā arī desas un citus gaļas izstrādājumus ar palielinātu sāls daudzumu.


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Lasīt citas ziņas

Ar nodokli apliekamās pārtikas sarakstā ir arī palmu eļļa, margarīns, kartupeļu čipsi, sāļā kukurūza, gatavās zupas un buljoni.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar LNT izteicies, ka par Veselības ministrijas priekšlikumiem ieviest jaunus un paaugstināt esošos akcīzes nodokļus atsevišķām pārtikas precēm ir iespējams diskutēt, taču nākamajā gadā akcīzes izmaiņas nav plānotas. Viņš piebilda, ka šis jautājums būtu jāvērtē Eiropas Savienības līmenī, lai nebūtu tā, ka, Latvijā ieviešot šādu nodokli, produktus masveidā ievedīs no Lietuvas vai Igaunijas.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

RAKSTA REDAKTORS

Valdība sola būtiskus uzlabojumus valsts valodas nostiprināšanas likumdošanā – top visaptveroša likumu pakotne latviešu valodas lomas stiprināšanai

Uz pusi lielāku akcīzes nodokli piedāvā arī saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. Veselības ministrija gribētu palielināt šo nodokli arī alum, vīnam un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakai. Eiropas Savienība prasa paaugstināt akcīzes nodokli līdz 90 eiro (aptuveni 64 latiem) par 1000 cigaretēm līdz 2018. gadam. Bet VM ierosina šādu nodokļa apmēru ieviest agrāk – jau no 2015. gada.

VM izrēķinājusi, ka akcīzes nodokļa palielinājums pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem, cigaretēm un tabakai, kā arī azartspēlēm nākamgad valsts budžetā papildus dotu aptuveni 34 miljonus latu.

Pārtikas nozares pārstāvji, sevišķi alkoholisko dzērienu un cigarešu ražotāji un izplatītāji, par Veselības ministrijas priekšlikumu palielināt akcīzes nodokli nemaz nav sajūsmā.

Viņuprāt, tie izskan, mazāk gādājot par iedzīvotāju veselību, vairāk par to, kur rast papildu naudu valsts budžetā.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzskata, ka daļai pārtikas ražotāju akcīzes nodokļa palielinājums var radīt papildu izdevumus vairāk nekā pusmiljona latu apmērā, kas apdraudētu uzņēmumu turpmāko darbību. Pēc I. Šures domām, akcīzes nodokļa celšana izraisīs pārtikas cenu pieaugumu un mazinās Latvijas ražotāju spēju konkurēt eksporta tirgos.

Pēc citu nozares pārstāvju domām, pēdējā laikā no ministrijām izskanējušie priekšlikumi, piemēram, Finanšu ministrijas plāns ieviest sociālo nodokli no autoratlīdzības, tāpat pacelt akcīzes nodokli autogāzei, nekādi nesaskan ar finanšu ministra A. Vilka pirms diviem gadiem izteiktajiem solījumiem turpmākajos trijos gados nepalielināt ieviestos nodokļus un neizgudrot jaunus.

Nozares pārstāvji domā, tik krasam akcīzes nodokļa palielinājumam būs vēl citas sekas – pierobežas iedzīvotāji pirks pārtiku kaimiņvalstīs, kur tā būs lētāka nekā Latvijā. Pieaugs kontrabandas cigarešu ievešana no Krievijas un Baltkrievijas, kur jau tagad tās ir ievērojami lētākas nekā Latvijā. Tabakas uzņēmuma “Philip Morris Latvija” korporatīvo attiecību vadītājs Juris Stinka vēsta, ka cigarešu paciņa, kas Latvijā nopērkama par 1,60 latiem, Baltkrievijā maksā vien 10 santīmus. Pārvedot slepus pāri robežai tikai vienu cigarešu bloku, kurā ir 10 cigarešu paciņas, pārdevējam iespējams nopelnīt aptuveni 20 latus. Paceļot akcīzes nodokli cigaretēm, kārdinājums vest pāri robežai cigaretes būs vēl lielāks.

Iznākumā valsts zaudētu ne tikai cerētos ienākumus no akcīzes nodokļa, bet arī no pievienotās vērtības nodokļa, turklāt palielinātos ēnu ekonomika.

Viedoklis

Ar nodokli jāapliek tikai pārsālītie

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents:

“Agri vai vēlu Latvijas iedzīvotājiem un politiķiem nāksies saprast, ka sāls un cukura lietošana ierobežojama jebkurā veidā. Kaut vai tādēļ, ka tieši cukura diabēts, adipozitāte, arteriāla hipertensija un sirds asinsvadu mazspēja kopā ar sirds vai smadzeņu infarktu ir tā buķete, ko ārstēt cilvēkam ir visdārgāk un visgrūtāk. (..)

Veselības ministrijas piedāvājums aplikt ar akcīzes nodokli produktus ar palielinātu sāls daudzumu, nevis pašu sāli, ir pamatots. Tomēr būtu mērķtiecīgi pirmajā nodokļa piemērošanas reizē ar nodokli aplikt tikai pārsālītos produktus, kam sāls daudzums pārsniedz 2%, nevis tos, kas vienkārši pārsniedz ieteicamos 1,25%. (..)

Manuprāt, konsekventi būtu aplikt ar nodokli arī pārlieku sāļus cepumus, maizi, sieru un citus produktus, taču par normu pieņemot pārlieku lielu sāls daudzumu, piemēram, Skandināvijā ieteiktos 2%.

Tieši diskusijai par sāls samazināšanu būtu jākļūst par sarunu priekšmetu starp Veselības ministriju, veselības profesionāļiem, no vienas puses, un Zemkopības ministriju, pārtikas ražotājiem, no otras puses, nevis psihopātiskai bļaušanai par nabaga ražotāju, kam nodoklis atņems pēdējo maizes riecienu.”