Mobilā versija
Brīdinājums +17.2°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
28. maijs, 2017
Drukāt

Ilze Kuzmina: Jāapgūst miljoni, tāpēc taupīgas tāmes iesāliet! (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs attēls

Tas jau ir kļuvis par tādu kā mūžīgi skumjo seriālu: skolēnu pētniecisko darbu konkursa “Vēsture ap mums” organizēšanai atkal trūkst finansiālā atbalsta. Tā rīkotājiem – Vēstures skolotāju biedrībai – nolaidušās rokas un vēlme rīkot šo konkursu, ja tam nav atbalsta, zūd. Summa, kas nepieciešama konkursa rīkošanai, uz dažādo valsts tēriņu fona ir niecīga: runa ir tikai par 2500 eiro.

Liekas neticami, ka konkursa rīkošanai neatrodas pāris tūkstošu eiro ne valsts budžetā, ne arī tajos miljonos, kas izglītības attīstībā ieplūst no dažādiem Eiropas struktūrfondiem. Tā Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāde Valsts izglītības satura centrs (VISC) no pagājušā gada nogales sācis administrēt teju trīs miljonu eiro vērtu projektu, kas paredzēts Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanai izglītojamo talantu attīstībai.

Vēl lielāks finansējums – 32 miljoni eiro – atvēlēts citam VISC kūrētam projektam: “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”. Skolēnu iesaistīšanās vēstures pētniecībā ļoti atbilstu kādam no šo projektu mērķiem, jo dalība konkursā ļauj skolēnu vidū atrast labākos vēstures pētniekus, bet skolotāji, palīdzot izstrādāt skolēnu pētnieciskos darbus, strādā ar viņiem individuāli un veicina viņu pētniecības un kritiskās domāšanas kompetenču attīstību. Līdz ar to konkursa rīkotāji varētu saņemt atbalstu no šo projektu miljoniem. Izrādās, ka ne. VISC pat neesot apsvēris iespēju finansēt šo konkursu, jo pietiekot taču ar vēstures olimpiādēm. Turklāt rīkotāji ir skolotāju biedrība, nevis pats VISC.

Abi šie argumenti šķiet ļoti apšaubāmi. Pirmkārt, konkursā var piedalīties katrs skolēns, sākot no 5. klases, kamēr olimpiāde paredzēta tikai 9. un 12. klašu skolēniem. Otrkārt, olimpiāde pārbauda skolēnu zināšanas, kamēr konkurss rosina pētīt pašam, iedziļināties kādā tēmā, tādējādi ne tikai uzzinot jaunus vēstures faktus, bet arī attīstot informācijas ieguves un atlases spējas, prasmi saistoši pastāstīt par saviem atklājumiem. Arī olimpiāde ir vajadzīga, taču pētniecisko darbu konkurss vairāk atbilst šobrīd skaļi deklarētam izglītības politikas veidotāju mērķim: pārveidot izglītības sistēmu tā, lai skolēni nepieciešamās zināšanas iegūtu, nevis uzklausot skolotāju, bet paši pētot un izzinot. Sanāk, kā ļoti bieži jau politikā redzam: deklarē vienu, bet dara ko citu. VISC nez kāpēc nepiemin to, ka no ES naudas finansēs skolēnu valsts zinātniskās konferences, kur cita starpā var iesniegt arī darbus vēsturē. Taču arī te piedalās pārsvarā vidusskolēni, turklāt vēsture ir tikai viena no ļoti daudzām pētniecības tēmām, kamēr minētajā konkursā tieši vēsture, kuras zināšanas ir ļoti būtiskas arī pilsoniskās apziņas veidošanā, ir priekšplānā.

Savukārt norādot uz to, ka ne jau centrs organizē šo konkursu, VISC nepasaka neko jaunu. Konkursu vienmēr rīkojuši paši skolotāji, taču tas nav liedzis to agrāk finansēt no valsts budžeta un gan jau, ka būtu bijis iespējams noteikumus ES finansējumam uzrakstīt tā, lai šo naudu varētu piešķirt arī aktīvākajām pedagogu organizācijām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir acīm redzams: skolotāju biedrības konkursus spēj sarīkot, izlietojot salīdzinoši nelielu naudas summu.

Esmu droša: ja šo pašu konkursu uzņemtos rīkot kāda no valsts iestādēm, kas “apsaimnieko” ES fondu devumu, pasākums uzreiz kļūtu daudz dārgāks. Konkursam tiktu izveidota gara tāme, kurā figurētu tādi jēdzieni kā “iekšējie un ārējie dienesta braucieni”, “jaunu darba vietu radīšana un aprīkošana”, “personāla izmaksas”, “amortizācija”. Ar 2500 eiro tur nebūtu pat kur ieskrieties.

Ierēdņu acīs skolotāju biedrība acīmredzot vienkārši nekaunīgi dempingo izmaksas, līdz ar to solīdiem ES fondu apsaimniekotājiem ar tādiem nav pa ceļam. Mērķi izglītības jomā īstenotajiem projektiem lielākoties ir tiešām labi, noderīgi un apsveicami. Taču, ja izseko, kā miljonus plānots sadalīt, var redzēt, ka liela daļa naudas aiziet administratīvām izmaksām, vēl tikpat, ja ne vairāk, dažādu plānu rakstīšanai, sanāksmju rīkošanai un rodas pamatots jautājums: kurš iegūs vairāk? Vai tie būs skolēni, skolotāji un valsts kopumā vai arī fondu apguvēji?

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kad mūsu ministrijas ir bijušas taupīgas?

  2. malāstāvētāja Atbildēt

    Kuzminas k-dze, varbūt pirms izteikt tik absurdus un kategoriskus spriedumus, nezin no kurienes sagrābstītus secinājumus, vajadzētu visus apstākļus noskaidrot. Nedēļas laikā jau otrais raksts par tēmu- LA nepiestāv dzeltena nokrāsa vai tomēr tagad tā būs jūsu krāsa? Varētu padomāt, ka Jums nav ne mazākās sajēgas, ko nozīmē projekti un to atskaites, gada tāmes plānošana u.tml., cik nopietna ir finanšu uzraudzība? Varbūt vajadzēja noskaidrot, cik reāli un laicīgi, cik pamatoti un detalizēti biedrība un konkursa organizētāji “pieprasījumus” iesniedza. Nevar iekāpt aizgājušā vilcienā un pēcāk vaidēt, ka esi palicis uz perona- un vainot pie tā pulksteni, mašīnistu vai vēl kādu.

  3. Kā zināms “vēsturi” pēc sava prāta raksta un pārraksta “Uzvarētāji”. Lielās tautas vai tās reliģija vai reliģijas vēsture un patiesība šeit nav savienojami jēdzieni. Uzvarētājiem nav vajadzīgas mazāk – tautību vēsture. Ir tikai lielās valstis, nācijas un viņu vēsture pret aborigēnu tautām, ko tās vis-vis-dažādākiem veidiem pakļāvušas un tālāk vēsture ir Uzvarētāju vēsture. Kam vairs vēl finansēt mazāktautību vēsturi, pētniecību vai tautas patiesību? Skumji bet kur palikuši latvju tautas sentēvu dievi, tradīcijas, kultūra? Ar uguni un zobenu ir izveidota jaunā vēsture, kuras veidotāji negrib par citu vēsturi pat dzirdēt. … .

  4. nu, glupajiem svarīgi, lai nauda nonāk alkahola apritē………………………………………………………….

  5. Aizmirstiet vārdu “taupīgums”, – tagad tikai vājprātīga tērēšana var uzturēt esošo sistēmu!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Lai gan VID mūs беи, klienti tik pay un pay!

Restorānu tīkla “Gan Bei” vadība pagājušogad tika notiesāta par vērienīgu shēmu, kā izvairīties no nodokļiem, tomēr 2016. gadu uzņēmums pabeidzis ar rekordlielu peļņu.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (19)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+