Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
22. februāris, 2012
Drukāt

Taupīt siltumu (2)

kanepes_16

Harijs Tučs, ekoloģisko būvniecības materiālu speciālists, iesaka māju būvēt līdzīgu Brīvdabas muzeja eksponātiem – vienstāva un pareizi iegrozītu pret debespusēm.

 

Ievērojot kvalitatīvas būvniecības priekšnoteikumus un izmantojot mūsdienu ekoloģiskos materiālus (bet ne minerālvati, rīģipsi un celtniecības plēves), mājas apsildīšanai var pietikt arī tikai ar vienu krāsniņu un diviem klēpjiem malkas dienā. Latvijā apkures sezona ir gandrīz septiņus mēnešus gadā, tāpēc privātmājas nevaram atļauties būvēt tik plašas kā dienvidos – lielām viesistabām, saplūdinātām telpām un stāviem –, kuras apsildīt ir daudz neracionālāk nekā kompaktu dzīves telpu – tieši tik lielu, cik nepieciešama ikdienas komfortam.

Arī jumta logi, tornīši, erkeri un citi konstrukciju risinājumi ievērojami veicina siltuma zudumus.

H. Tučs apgalvo, ka jebkurš būvmezgls palielina tā saucamo gaisa spraugu risku, pa kurām māja zaudē savu siltumu. Energoneefektīvi uzbūvētā mājā naudu taupīt nepalīdzēs arī zemes siltumsūknis, kura darbināšanai tāpat būs jāpatērē elektroenerģija.

 

Kaņepes, 
aitas vilna, māls…

“Mūsu mitrajam klimatam piemērotākais siltumizolācijas materiāls būs tāds, kas, iemērkts ūdenī, visātrāk izžūs. Proti, kas viegli uzņem mitrumu un vēl vieglāk to atdod,” skaidro H. Tučs. Tādi, piemēram, ir mūsdienu ekomateriāli: kaņepju vai kokšķiedru vate, kas telpās nodrošina tīru un patīkamu gaisu, turklāt siltumu uzkrāj un lēnām atdod. Māju iespējams siltināt arī ar aitas vilnas vati, kam piemīt izcila siltumizolācijas spēja, bet arī izmaksas lielas. Tāpat H. Tučs iesaka Latvijā ražoto, bet bez ievērības atstāto fibrolītu no mineralizētām koksnes ēveļskaidām un pelēkā cementa. Fibrolīts ir gana elpojošs, ar augstu siltumnoturību un labu skaņas izolāciju, tāpēc tas novērtēts, piemēram, Vācijā un Dānijā.

 

Mūsu mitrajam klimatam piemērotākais siltumizolācijas materiāls būs tāds, kas, iemērkts ūdenī, visātrāk izžūs.

 

Sienu apdarei ne vienmēr jāizvēlas ģipškartons, var izmantot arī elpojošās un siltumu uzkrājošās kokšķiedras plātnes, kas izgatavotas no skujkoku skaidām, un kā saistviela kalpo sveķi. Tās var izmantot arī tad, ja pie sienām un griestiem jau ir ģipškartons, tad plātnes nodrošinās skaņas izolāciju un papildu siltumizolāciju. Kokšķiedru plātņu stiprināšanai vajadzīgs lineāls, mērlente, montāžas līme, celtniecības skavotājs un paklāju nazis. Jārēķinās gan, ka savienojuma vietās būs redzamas šuves, ko, ja vēlas, var aizpildīt ar speciālu mastiku un plātnēm uzlīmēt tapetes.

Alternatīvs apdares materiāls ir arī māla apmetums, kas, pateicoties noturīgajam siltuma starojumam, kļūst arvien populārāks.

 

Krāsns izvēle

Speciālists iesaka izvēlēties tieši ziepjakmens krāsni (tā gan ir dārga), ar kuru siltumnoturībā citas krāsnis sacensties nevar, tāpēc ar laiku sākotnējais ieguldījums atmaksāsies. “Man šāda krāsns apsilda visu māju, un esmu patiešām gandarīts. Ziemā reizi dienā izkurinu klēpi divus malkas, bet siltums turas trīsdesmit sešas stundas. Atšķirībā no kamīniem un dažādām metāla krāsnīm, kas gaisu sadedzina, ziepjakmens siltumu līdzīgi kā cilvēks izstaro vienmērīgi, tāpēc telpā vienmēr var justies komfortabli,” paskaidro H. Tučs. Šādas krāsnis ir apvienotas arī ar cepeškrāsni – tad kurināšanu var apvienot arī ar gaļas cepšanu vai ēdienu uzglabāšanu siltumā.

 

Speciālists iesaka izvēlēties tieši ziepjakmens krāsni (tā gan ir dārga), ar kuru siltumnoturībā citas krāsnis sacensties nevar, tāpēc ar laiku sākotnējais ieguldījums atmaksāsies.

 

Krāsni H. Tučs iesaka novietot mājas vidusdaļā – tad siltais gaiss celsies augšup un nokļūs pie vēsākās ārsienas, kur tas atdzisīs, kritīs lejup, saplūdīs ar auksto gaisu no logiem un atkal nonāks pie krāsns. Ja krāsni tāpat kā radiatorus ierīko pie ārsienas, tad siltais gaiss tik labi neapmainās, tas lielākoties silda ārsienu, kurā sāk veidoties mitrums.

 

Siltums 
daudzdzīvokļu mājās

Padomju gados bloka mājas cēla, nedomājot par nepieciešamību taupīt resursus. Tagad, domājot par siltuma ekonomiju, nav atrasts prātīgāks risinājums kā ārsienu siltināšana un veco logu nomaiņa. Radiatoriem uzliekot siltuma regulatorus, ikmēneša maksājumus par apkuri var samazināt pat par trešdaļu vai vairāk. Ja tomēr radikāli energoefektivizēt daudzdzīvokļu māju pagaidām nav iespējams, jāatceras, ka telpas ziemā jāvēdina ātri, plaši atverot logus, lai gaiss paspēj apmainīties, bet neatdzesētu sienas, grīdu un citas telpas virsmas. Ja ilgāku laiku tur atstātu nedaudz pavērtu logu, telpa izsalst.

Dažkārt siltums aizplūst arī pa ārsienu aiz radiatora. Tādā gadījumā starp sienu un radiatoru var ieklāt speciālas siltumizolācijas plāksnes vai folijas. Aizkariem (tiem jābūt iespējami bieziem) vajadzētu atrasties maksimāli tuvu logam, jo tad gaiss ap logu tik ātri neatdzisīs.

Logus var aizblīvēt arī ar būvniecības veikalos nopērkamām speciālām linu dzijas lentēm un nolīmēt ar izolācijas lenti.

 

Ēkas siltumnoturība

Ja privātmāja jau uzbūvēta un atklājas, ka siltums tajā neturas, tās vājos punktus iespējams noteikt, veicot ēkas termogrāfiju. H. Tučs atklāj, ka pašlaik nepieciešamība siltināt mājas otrreiz daudziem ir maizes darbs, kas gan izrādās visai netīrs, jo, atplēšot sienas, atklājas visai netīkami skati, piemēram, sapelējusi minerālvate. “Varam tikai iedomāties, kādas kaitīgas un ķīmiskas vielas cirkulē telpā, kurā ikdienā dzīvojam. Nav tiesa, ka tās gaisā nokļūst tikai tad, ja siltumizolācijas materiālus sāk kustināt. Kaitīgie būvniecības putekļi ēkās pārvietojas gan pa ventilācijas lūkām, gan kontaktligzdu caurumiem,” skaidro H. Tučs.

Lai ēku projektētu siltumnoturīgu vai pārplānotu tās siltināšanu, viņš iesaka vērsties pie speciālistiem, kas katru gadījumu izskata individuāli. Siltināšanas specifiku ietekmē pat fakts, kā māju iegrozīs pret debespusēm, jo enerģiju var taupīt arī logu izvietojums. Piemēram, ja lielākie logi vērsti pret dienvidiem, tad vasarā, kad saule atradīsies augstu, tās tiešie stari telpu nekarsēs un nebūs nepieciešamība pēc kondicioniera, bet ziemā, kad saule lec zemu, tās stari iespīdēs tieši logos un papildus sildīs telpu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+