Foto – Karīna Miezāja

Tauru skaņās viļņojas gaiss
 0

Eh, šie pūtēji! – puspajokam mēdz teikt Dziesmu svētku gājiena dalībnieki, kad tauru skaņās viļņojas gaiss. Dejotājiem vēl ritmiskāks danča solis, bet koriem vairs ne tik vienkārši uzķert īsto toni savai dziesmai.

Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Latvijas Universitātes pūtēju orķestra diriģents, Rīgas un Pierīgas virsdiriģents Jānis Puriņš gan priecājas, ka pūtēji uzdod toni, azartu un ritmu. Citādi svētku gājiens kļūtu gausāks, viņš piebilst.

 

Karoga gājienā – 
tūkstoš pūtēju

Arī šovasar pūtējus dzirdēsim un redzēsim kopīgajā gājienā, kā arī orķestri spēlēs no īpašas skatuves Dzirnavu un Brīvības ielas stūrī. Taču pirmo reizi Dziesmu svētku vēsturē pūtējiem būs arī pašiem savs gājiens – svētdien, 7. jūlijā, pa Raiņa bulvāri pusstundu pirms tradicionālā gājiena sākuma. Tā būs arī sava veida maza izrāde. Pūtēji gājienā dosies nevis pa orķestriem, bet instrumentu grupām. Priekšā ies simt flautas, kuru partijas klausītāju ausis sasniegs vispirms, tad varēs dzirdēt klarnetes, mežragus… Kad garām ies saksofoni, vairāk, protams, būs dzirdama tieši šā instrumenta balss. Šo pasākumu sauc arī par Karogu gājienu, jo no Latviešu biedrības nama uz Brīvības pieminekli tiks nesti galvenie svētku karogi. Pūtēji šo norisi pazīst arī kā Ordelovska goda gājienu, jo tūkstoš mūziķu orķestris spēlēs viņa maršu “Valmierieši nāk”. Jūnijā apritēs tieši 40 gadi, kopš tas sarakstīts. Šā milzīgā orķestra priekšgalā ies NBS orķestra diriģents, Vidzemes kultūrvēsturiskā novada virsdiriģents Guntis Kumačevs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tradicionāli pūtēji muzicēs koncertos svētku norišu vietās, bet pirmoreiz – sešās Rīgas baznīcās spēlēs vienpadsmit orķestri.

Pūtēju orķestri piedalījušies svētku noslēguma koncertos jau no to pirmsākumiem. Dažādos laikos koncertu veidotāji ir atšķirīgi tos izmantojuši gan kā pavadošo sastāvu kopkorim, gan atskaņojot koncertu atklāšanas maršus un himnas. Vai arī kā iesildošo grupu – kā 2008. gadā pirms noslēguma koncerta.

Toreiz pirmā vijole bija uzticēta simfoniskajam orķestrim, kuram, neraugoties uz lielo sastāvu, neizdevās piepildīt 
Mežaparka estrādi. Pēcsvētku konferencē nācās secināt – rīkotāji, turpmāk 
Mežaparka estrādē laidiet pūtējus!

Pēc ilgiem gadiem pūtēju nozarei ir izdevies pierādīt sevi kā mākslinieciski stabilu vienību, izcīnot vietu Noslēguma koncertā Mežaparka estrādē uz podestiem divdesmit minūšu programmai. Tas gan nāk ar papildu saspringumu: kurzemniekiem jāapgūst vidzemnieku repertuārs, tāpat zemgaliešiem – rīdzinieku, jo katra novada vienu skaņdarbu spēlēs visi.

 

Dižkoncerts 
ar Blaumani

Līdzīgi kā Noslēguma koncerts koriem, deju Lielkoncerts dejotājiem arī orķestrim ir radīts žanram un Dziesmu svētku idejai atbilstošais Dižkoncerts. Vēsturiski par tā aizsākumu varētu uzskatīt 1926. gadā – VI Dziesmu svētkos – notikušo apvienoto kara orķestru koncertu ar 352 dalībniekiem, kuru apmeklēja 
13 361 klausītājs. Skanēja Vītola “Polonēze”, Mediņa “Divi ievadi”, Melngaiļa “Spēlēju, dancoju”. Dižkoncerts kā lielkoncerta veids, kurā piedalās visi valsts pūtēju orķestri, muzicējot pēc kultūrvēsturisko novadu principa – Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Rīga –, izveidots 2003. gadā un notika arī 2008. gadā XXIV Dziesmu un deju svētkos.

Reklāma
Reklāma

Jāpiebilst, ka šovasar svētkos piedalīsies arī četri no pieciem valsts profesionālajiem pūtēju orķestriem – Nacionālo bruņoto spēku, “Rīga”, Daugavpils un Rēzeknes pūšaminstrumentu orķestri.

Atšķirībā no dejotājiem un dziedātājiem, kas gadiem gaida jaunu stadionu un estrādi, pūtējiem jau trešoreiz Dižkoncerta vieta būs Doma laukumā. Taču arī tur neesot tik vienkārši. Ir kafejnīcas, kurām uz koncerta laiku būs mazliet jāpaiet maliņā, un tuvumā Doma baznīca. 2003. gadā koncerts notika “bedrē” pie tās sienas, kas ir akustiski vislabākā un vizuāli ļoti veiksmīga vieta. Arī no skatītāju viedokļa apstākļi bija brīnišķīgi: nav jāstāv rindā pēc Dziesmu svētku biļetes, atliek vien laikus ieņemt vietu pie galdiņa zem saulessarga. (Arī šogad Dižkoncerts ir par brīvu.) Taču jau iepriekšējos svētkos bedrē mūziķi netika, jo Doma baznīca baidās par decibelu ietekmi uz krāšņajām vitrāžām. Taču koncerta norisei laukumā ir nodrošināta profesionāla apskaņošana, sēdvietas mūziķiem un skatītājiem.

Atšķirībā no iepriekšējo svētku divu stundu programmas katram novadam, šoreiz atvēlēta tikai viena. Skanēs pūtēju orķestra diriģenta Pētera Butāna mūzika, kurš pēdējā laikā sevi apliecinājis kā veiksmīgs šā žanra komponists. Iekļauti divi šā autora korāļi un arī vieglā mūzika “Līgodama upe nesa” ar stiprām džeza, svinga un dažādu ritmu iezīmēm. Vidzemes novadam – divas pērles – Gunāra Ordelovska “Lauku kāzas” un jaunā komponista Riharda Zaļ-upes “Rikšiem bērīt es palaidu”.

Bet pūtēju orķestra “Balvi” diriģents, Latgales kultūrvēsturiskā novada virsdiriģents, Balvu mūzikas skolas direktors Egons Salmanis kā moto izraudzījies – no garīgā uz izteikti latgalisko. No latgalieša Pētera Butāna garīgās mūzikas “Pateicības korālis Latvijai” līdz jestriem dančiem. Publika varēs dziedāt līdzi gan “Rūžeņu”, gan “Tālu dzeivoj mana meiļā”, gan “Gaismeņa zila ausa” Liepājas kordiriģenta Jēkaba Ozoliņa apdarē, gan par mūsu puiku Jezupu, kas bij’ labs, tikai maza augumiņ… Un, protams, kā nu bez Gunāra Rozenberga apdarinātās “Ai māte, Latgale”. Rīgas novads nav iedomājams bez “Vella kalpiem”, bet kurzemnieki caur “Pūt, vējiņiem!” un “Zvejnieku ziņģi” nāks ar stāstu par jūru. Jelgavnieki iesoļos ar maršu “Zemgale” un poēmu “Jelgava”.

Dižkoncerts “Novadu stāsti” notiks Rūdolfa Blaumaņa zīmē, kuram šogad aprit 150 gadi. Kā tas īsti izskatīsies, tur noslēpumā Valmieras teātra aktieris un režisors Imants Strads.

Pirmoreiz Dižkoncertu tiešraidē rādīs Latvijas Televīzija, bet trešdienas, 3. jūlija, finālskati – labāko parādi – varēs redzēt arī internetā.

 

Jauni komponisti – 
lielākā bagātība

Ilgu laiku par vienīgo pūtēju orķestru mūzikas autoru tika uzskatīts šā žanra guru Gunārs Ordelovskis, citiem skaņražiem tas licies svešs žanrs. Taču pasaulē katram komponistam pūtēju orķestri mūziku atskaņo daudz vairāk nekā simfonisko – tā vienkāršā iemesla dēļ, ka arī pūtēju ir vairāk. Mums valstī ir pieci simfoniskie orķestri. Cik daudz viņi spēj atskaņot latviešu komponistu simfonisko mūziku? Ar šādiem argumentiem pūtēju orķestru nozare mudina sev pievērsties komponistus. Blakus leģendārajam Gunāram Ordelovskim tagad nostājies jau minētais Pēteris Butāns, Juris Karlsons, Līga Celma, Raimonds Pauls, Jānis Ābols, Rihards Zaļupe. Kā uzsver Jānis Puriņš, tieši pašu komponisti ir lielākā bagātība.

“Viens ir spēlēt ārzemju rokenrolu, maršu, ko ikdienā darām, bet pavisam kas cits latviešu mūziku,” viņš uzsver. Kopš 2000. gadā sākts pasūtīt vairāk skaņdarbu tieši pūtēju orķestriem, ir izveidojies savs autoru loks.

Pūtēji lepojas, ka šogad 6. jūlijā Dižkoncertā skanēs 43 skaņdarbi un pirmoreiz Dziesmu svētku vēsturē – tikai latviešu mūzika: oriģināldarbi, aranžējumi vai instrumentācijas.

 

Mazskaitlīgi, jo dārgi

Vecākais pūtēju orķestra dalībnieks dzimis 1929. gadā un spēlē Kazdangā ar kungiem tikpat cienījamos gados. Jaunākais nācis pasaulē 2003. gadā. Ir orķestri, kur spēlē vai visa ģimene, dinastijas. Piemēram, Limbažu “Lemiselē” muzicē pieci Fridvaldi. Latvijas Nacionālā kultūras centra pūtēju orķestru eksperte Astrīda Ķēniņa priecājas arī par netiešu pēctecību: “Madonas pūtēju orķestrī ir divi brīnišķīgi dalībnieki brāļi Reinis un Kārlis Jurkovski. Madona lepojas ar mežradznieku skolu un tieši šo mūzikas instrumentu puikas apgūst Emila Dārziņa mūzikas vidusskolā. Un mēs taču zinām, ka tieši no Vidzemes, Ērgļiem savulaik nāca mežradznieki Andrejs un Juris Jurjāni….”

Arvien vairāk arī metālpūšamos instrumentus spēlē meitenes. Daudzos vadošos profesionālos orķestros pasaulē dāmām uzticētas pat vadošās balsis – pirmais mežrags, pirmā flauta, pirmā klarnete. Ne viens vien orķestris nozarē pazīstams ar savu krāsu, stilu.

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā ir labākais skolēnu defilē orķestris, kuru vada Sandors un Ilze Līviņi. Ar defilē prasmi izceļas arī Haralda Bārzdiņa vadītais orķestris Rīgā 6. vidusskolā. Protams, ne visiem ir defilē apgūšanai nepieciešamie apstākļi – atbilstošas telpas mēģinājumiem, horeogrāfs. Svētki Aglonā augustā savukārt nav iedomājami bez Egona Salmaņa “Balviem”, kuri jau astoto gadu spēlē garīgās mūzikas koncertu sakrālajā laukumā, arī misēs.

Svētkos piedalās 54 orķestri ar pusotru tūkstoti dalībnieku. Jā, Latvijā ar tās nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju un plaši attīstīto mūzikas skolu tīklu varētu būt apmēram divsimt pūtēju orķestri. Bet tas nav iespējams ekonomisko apsvērumu dēļ. Kā uzsver Jānis Puriņš, žanrs darbietilpīgs, dārgs. Instrumenti, notis, tērpi, pultis – to visu pašam nav iespējams nopirkt. Egons Salmanis uzsver: “Ir pašvaldības, kur varētu vēlēties lielāku atbalstu šim žanram. Vidzemē ar pūtēju orķestriem ir noklāti visi novadi, bet sava orķestra nav tādā pietiekami lielā pilsētā Latgalē kā Krāslava. Nav runa par pieciem vīriem, kas sanāk kopā un nospēlē ātrāku vai lēnāku maršu, bet Dziesmu svētkos piedalīties spējīgiem orķestriem.”

Instrumentārija atjaunošana iespējama, arī rakstot veiksmīgus projektus, kā tas izdevies jau minētajai “Lemiselei” Limbažos. Par Eiropas naudu mūzikas in-strumenti nopirkti arī Ugālē un vairākiem citiem orķestriem.

Kaut arī pūtēju orķestrim nepieciešami mūziķi visās instrumentu grupās, ir mūzikas skolas, kur iegādātas n-tās flautas, varbūt Ditas Krenbergas ietekmē, n-tie saksofoni, bet nav nevienas trompetes, nemaz nerunājot par tubu, trombonu vai eifoniju. Egons Salmanis 
neslēpj savu pieredzi: “Ja man mūzikas skolā, uzņemot audzēkņus jaunajam mācību gadam, ir trīs flautas, divas klarnetes, viens saksofons, četras trompetes, tad bērna vecākiem ir šāda izvēle: atvase apgūs kādu no šiem in-strumentiem vai paši iegādājas izvēlēto saksofonu.”

Sevi liek manīt arī jauno skolotāju trūkums un augstskolu absolventu attieksme – tālāk par Siguldu darbu 
nepiedāvāt! Tāpēc perifērijā trūkst trompetes skolotāju, nemaz nerunājot par ekstrām, kā, piemēram, oboja vai fagots. Tieši no pedagogu pieejamības lielā mērā atkarīga mūzikas skolu attīstība un arī pūtēju orķestru nozares nākotne, uzsver Egons Salmanis.

 

Brīvdienu orķestri kā tilts starp paaudzēm

Uzmetot skatu pūtēju orķestriem – pārsvarā jaunas sejas. Egons Salmanis ir atklāts: “Jā, pūtēju orķestros vairākumā muzicē bērni, jaunieši, mūzikas skolas pedagogi, arī vīri gados, taču viņi neapšaubāmi nav vairākumā. Vīriem jāuztur ģimenes, daudz jāstrādā un uz kādu laiku šim amatieru mākslas žanram jāsaka ardievas.” Taču ardievas jāteic arī cita iemesla dēļ. Kā jau minēts, pūtēju orķestra lielais avots ir bērnu mūzikas skola, no kuras kā absolventam atvadoties jaunietim jāšķiras arī no sava instrumenta par labu nākamajam skolēnam. Vairs regulāri nespēlējot, zūd meistarība. Bet diriģents grib muzicēt ar labākajiem. Apmēram tāda ir tradīcija Latgalē.

Astrīda Ķēniņa, pilnīgi piekrītot, ka bērni ir nākotne, grib uzteikt pieaugušos, kas tomēr nezaudē saikni ar orķestri. Tāda pieredze ir Talsos, Madonā, Rūjienā, Saldū, Gulbenē, Madlienā… Eiropā ļoti populāri ir tieši brīvdienu orķestri, kad uz mēģinājumu cilvēki sanāk sestdienās un svētdienās.

Tādu tradīciju ieviesis arī Kurzemes novada virsdiriģents Artūrs Maculēvičs: “Tā ir fantastiska sajūta, kad sestdienā mūzikas skolas pagalms ir pilns ar autiņiem, no kurām kāpj laukā tie, kas orķestrī “Saldus” spēlējuši pirms trim, pieciem un desmit gadiem, un nu uz mēģinājumu sabraukuši no malu malām.” Astrīda Ķēniņa jautā – kāpēc šī arī Eiropā arvien izplatītākā prakse pie mums pārņemta tik kūtri?

Mūzikas skolas jauniešu tehniskā meistarība un pieaugušu cilvēku emocionālā pieredze kopā veido to auru un gaisotni, kas vajadzīgas Dziesmu svētkos.

 

Viedoklis

NBS orķestra diriģents, Vidzemes kultūrvēsturiskā novada virsdiriģents Guntis Kumačevs: “Dižkoncerta lielākā pievilcība un vilinājums ir tieši tā dažādībā un krāsainībā. Nav vis atbraukuši atsevišķi orķestri no Latgales vai Kurzemes, bet gan katrs caur mūziku atklāj sava novada raksturīgākās krāsas un kolorītu. Noslēguma koncertā man interesants, atšķirīgs no tradicionālās tautas mūzikas, ļoti uzmundrinošs un enerģisks, īstu Līgo nakts impulsu radošs šķiet Uģa Prauliņa skaņdarbs “Līgo nakts mistērija”. Atskatoties pagātnē, var redzēt, ka šajos svētkos pūtējiem būs vislielākā noslodze – uzstāšanās Mežaparkā, Doma laukumā, baznīcās, gājieni, labāko fināls 3. jūlijā. Tiem, kuri atbrauks uz fināla skati, līdz svētkiem gandrīz vai nebūs kad atvilkt elpu. Nevar aizmirst arī nakts dzīvi… Svētki!”

 

Finālam 3. jūlijā Lielajā ģildē izvirzītie pirmo 
vietu ieguvēji (maksimālais punktu skaits 50, 
pēc dažādām kategorijām)

I – Visaugstākās grūtības pakāpes grupa

1. vieta – 47,40 p. Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris (diriģenti Jānis Retenais un Andis Karelis)

1. vieta – 45,73 Latvijas Universitātes pūtēju orķestris (diriģents Jānis Puriņš)

1. vieta – Rīgas pilsētas kultūras iestāžu apvienības kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauniešu pūtēju orķestris “Auseklītis” (diriģents Haralds Bārzdiņš)

 

II Augstākās pakāpes grūtības grupa

1. vieta – 47,27 punkti Madonas kultūras nama pūtēju orķestris (diriģents Andrejs Cepītis)

1. vieta – 45,73 punkti Smiltenes kultūras pārvaldes pūtēju orķestris “Smiltene” (diriģents Pēteris Vilks)

1. vieta – 45,67 punkti Talsu pūtēju orķestris (diriģents Raitis Rērihs)

1. vieta – 45,07 punkti Balvu kultūras centra pūtēju orķestris “Balvi” (Egons Salmanis)

 

III Vidējas grūtības pakāpes grupa

1. vieta – 45,13 punkti Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris (diriģents Donāts Veikšāns)