Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. decembris, 2014
Drukāt

Māris Antonevičs: Diskusijās par tautas vēlētu prezidentu izmanto primitīvus argumentus (11)

Foto-LETAFoto-LETA

“Es domāju, ka ideja par tautas vēlētu prezidentu ir mūsu ienaidnieku ideja,” tik skarbi nesen intervijā žurnālam “Ir” izteicās pazīstamais režisors Alvis Hermanis. Pamatojums izriet no Hermaņa agrākajiem izteikumiem, ar kuriem viņš apšauba pilsoņu vairākuma spēju pieņemt saprātīgus lēmumus. “… sentimenti, ka tagad Latvijai ir vajadzīgs visu ievēlēts prezidents, kuram būtu lielāka teikšana… Tādu lietu var atbalstīt tikai tie, kas grib, lai atgriežas laiki, kad sabiedrība ir aunu bars.” Žurnālists, kuram šāda atbilde ir pa prātam, neturpina A. Hermanim jautāt, ko tad viņš domā par pašreizējās Saeimas spēju izvēlēties prezidentu. Iespējams, atbilde būtu tikpat asa, ja atceramies režisora iepriekšējos izteikumus (intervijā LTV: “Es šodien izgāju cauri tiem simt cilvēkiem un saskaitīju precīzi astoņus cilvēkus no dažādām partijām, kas atbilst 21. gadsimta izaicinājuma garam, kam ir kompetence un idejas vadīt valsti, visi pārējie ir gadījuma cilvēki – vai nu viņi nevar atrast darbu, vai ir psihiski nelīdzsvaroti vai “lūzeri”.”) Tik tiešām, ja jau “aunu baram” nedrīkst ļaut vēlēt prezidentu, tad kāpēc gan tam uzticēt tik atbildīgu pienākumu kā parlamenta un pašvaldību ievēlēšana? Parasti, runājot par tautas vēlētu prezidenta ideju, kurai sabiedrībā ir liels atbalsts, tiek izteikta hipotēze par alkām pēc “stiprās rokas”. Kādā daļā tā droši vien ir, taču tikpat lielas var būt arī alkas pēc demokrātiskāka vēlēšanu procesa un spilgtākiem politiskajiem līderiem, kuru Latvijai diemžēl trūkst, ja salīdzina kaut vai ar tuvākajām kaimiņvalstīm. Šobrīd Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā vairāk atgādina burvju māk­slinieka darbošanos ap melno cilindru, kad skatītājam un, iespējams, pat pašam meistaram nav skaidrs, ko viņš īsti izvilks ārā un cik un kam par to būs samaksāts. Ja prezidenta izvēli ievadītu savlaicīga kandidātu izvirzīšana un diskusija, tas vairotu uzticību Saeimas lēmumiem. Taču pat pusgadu pirms vēlēšanām no valdošo partiju pārstāvjiem parasti dzirdamas atrunas, ka “jautājums nav darba kārtībā”.

Diskusijas par prezidenta ievēlēšanas kārtības (ne)mainīšanu Latvijā ir nekvalitatīvas. Ideju par tautas vēlētu prezidentu nereti izmantojušas partijas, kas ar to cer celt savu popularitāti, bet tieši šāds politizēts idejas iepakojums liek kļūt piesardzīgiem arī tiem, kuri citādi to atbalstītu. Turpretī idejas pretinieki mēģina iet vienkāršāko ceļu, uzreiz steidzot meklēt pasaulē kādu negatīvu piemēru. Tādus var atrast. Lietuvā reiz vispārējās vēlēšanās ievēlēja prezidentu Rolandu Paksu, kurš vēlāk tika atstādināts no amata tā sauktā impīčmenta procedūrā, jo atklājās, ka Pakss nokārtojis pilsonību kādam savam ziedotājam. Pēdējā laikā kā negatīvs piemērs minēts arī Čehijas prezidents Milošs Zemans, kurš izcēlies gan ar skandāliem (pie vainas ir alkohols), gan uzstājies kā advokāts Putina politikai, par ko izpelnījies asu kritiku. Tautas vēlēta prezidenta idejas pretinieki steidz norādīt, ka arī Latvijas pilsoņi neko labāku ievēlēt neesot spējīgi. Taču tikpat vienkārši ir atrast vairākus pozitīvus piemērus – tās pašas Lietuvas pašreizējo prezidenti Daļu Grībauskaiti – vai arī atgādināt, ka Izraēlas parlamenta vēlētais prezidents Moše Kacavs savu politisko karjeru pamanījās pabeigt cietumā. Ievēlēšanas kārtība nav garants.

Bet visiem tiem, kas biedē ar iespēju, ka pie varas nāks prokrievisks kandidāts no “čekas maisiem” (tādas ir, piemēram, premjeres Laimdotas Straujumas bažas), būtu vērts zināt, ka krievu radikālis Vladimirs Lindermans saviem atbalstītājiem stāsta, ka krievu vēlētājiem tautas vēlēta prezidenta ideja esot bīstama, jo tādās vēlēšanās uzvarēšot ne jau nosacītais Ušakovs, bet nosacītais Dzintars jeb nacionāli noskaņots latvietis.

Patiesībā risks parādās nevis tad, ja tiek mainīta ievēlēšanas kārtība, bet ja tiek palielinātas prezidenta pilnvaras. Ar to tiešām jāuzmanās.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. … Japiekrit Omei !!!

    … Un vel: valsts robeza ir caurumaina ka etera ta citos masu mediju portalos, drosibas institucijas snauz vai nerikojas pec Satversmes vai kriminallikuma, kaiminiem, bankieriem un TUA miljonariem uz rokas milziga nezinamas izcelsmes nauda, visas valsts un nevalstiskas org vel tiek vaditas no nacionalas valsts viedokla aizdomigam vai neparliecinosam personam, pretvalstiskam partijam ir atlauts legals statuss un ta tiek gatantets milzigs iespaids uz okupantu, kolonistu un nakamas paaudzes veletajiem, neskatoties uz zinamiem parkapumiem … u.t.t.

    … Kurs, pirms pabeidzam DDD un jaunas paaudzes ienaksanu ka politika ta valsts vadiba un bez normalu partiju sastaditas valdibas izveidosanas, ka normals, patriotisks pilsonis, uzdrosinatos atlaut valsts zinamiem ienaidniekiem nopirkt VP ….

    … Ta butu APZINATI IZDARITA PASNAVIBA, SEVISKI LATVIETIM !!!!!

  2. Peles nekad nebūs mierā , lai runcis klīstu viņu medību lauku tuvumā .Tā ir arī ar prezidentu , un partijas tāpēc cenšas iedabūt prezidenta krēslā visvājāko subjektu , lai viņš pēc iespējas mazāk būtu spējīgs iejaukties partiju šeftēs . Lai gan VVF nebija vāja personālija , bet tomēr viņa tika kronēta prezidenta amatam no  zināmām politiskām aprindām , par kuru toreizējiem mērķiem “vēsture klusē”. Nedrīkst nenovērtēt VVF devumu Latvijas ārpolitikā , bet daudz kas no viņas darītā rada vairākus jautājumus un tie ir izpētīšanas vērti . Noliegt tautas vēlēta prezidenta iespēju ar viņam piešķirtām lielākām pilnvarām ir vairāk kā nožēlojami . Lai dabā būtu līdzsvars , tam pretī darbojas pretsvars , un arī politika nekur tālu nevar tik bez dabas likumiem .

  3. Var jau teikt ka ir nesmuki noniecināt tautas varēšanu, bet fakti runā, ka tās varēšanas tiešām nav. Vēlēšanās piedalījās tikai nedaudz vairāk kā puse vēlētāju. Pārējie aizbildinājās ar dažādiem iemesliem no kuriem galvenais bija, ka tikpat neko nepanāksi. Šie cilvēki parasti nav savas valsts patrioti, cenšas izvairīties no darba un dzīvo uz pabalstiem. Nu tad tagad vēlēsim prezidentu kurš visu saliks pa plauktiņiem un nu varēs piedalīties visi kas tik gribēs kādu prezidentu un būs rezultāti. Un kāds ta viņš būs? Vieni saka ka vajag lai būtu jautri, citi – to kas sola banānus un brīvu degvielu, vēl kādi par lieliem pabalstiem, bet mūsu lieldraugs sūtīs vagoniem savu devalvēto naudiņu lai būtu tai drauudzīgs kandidāts, kas neieredz NATO un ES. Nu kā piem Lembergs, kas organizē NATO karavīru piekaušanu.
    Ja te kāds izsakās, ka ņemot vērā Saeimas mazo popularitāti tā nav tiesīga vēlēt prezidentu, tad jāprasa kāpēc tādu Saeimu vēlējāt? Ja ievēlējāt tad arī cieniet to kas ir .

    • Un paeizi vēlētāji saka , ka tikpat neko nepanākšot , jo sarakstus uz vēlēšanām virza minimizēta cilvēku kopa partiju izskatā , kur vēlētājs neko mainīt nav spējīgs .Lūk, tad šādas partiju kopas arī sastāda gan lielāko , gan mazāko ļaunumu , par kuru vēlētājam jānobalso . Tik ilgi ,kamēr netiks ieviesta mažoritārā vēlēšanu sistēma , vēlētāju skaits arvien saruks un sabiedrības intretese par valsti
      aizvien mazināsies , ko jau parādīja pēdējās Saeimas vēlēšanas.

  4. Nu nav mūsu nabaga tautiņa ne morāli,ne tikumiski, ne psiholoģiski gatava vēlēt prezidentu T Un tas ir ļoti ,ļoti maigi teikts! 50 okupācijas un 25 pseidobrīvības gadi ir teicami izdarījuši savu melno darbu !

    • Nu, nav tauta ne netikumu , ne amorāles apsēsta un ir gatava vēlēt prezidentu , bet to gan nevar teikt par politiķiem , kuru lielākā daļa ir “iebraukusi “Saeimā no 90.gadu sākuma un ir Brežņeva politiskās ilgdzīvošanas cienīgi saglabāt savus krēslus , pateicoties Satversmē mainītiem likumiem.Vienā var piekrist – amorāli ir nepieprasīt vēlēšanu sistēmas maiņu .

  5. Lai arī liels tautas vairākums visus šos gadus ir par tautas vēlētu prezidentu (stingra roka, kārtīgs saimnieks, spēcīgs vadītājs, stingra ideoloģija – tas viss, atceroties Ulmaņa laikus), taču to nedrīkst pieļaut. Kaut vai ņemot vērā partiju biedrus, kuri tad vairumā paliks bez nodarbošanās, tāpat viņiem tuvu stāvošie negūs nekādus labumus vai vismaz cerības uz tiem.

    Ja parēķina, tā ir diezgan ievērojama daļa, kur viņus likt? Būs neapmierinātība, tāpat kā savulaik ar sociāldemokrātiem, kas pēc padzīšanas bija gatavi brāļoties kaut vai ar pašu nelabo.

    Jāņem vērā, ka šis kontingents ir diezgan aktīvs, ar lielu ietekmi masu medijos. Būs tikai nemiers, kas tāpat kavēs valsts attīstību, – varbūt ne mazākā mērā kā tagad. Un kur ņemt to stingro roku? Jurists Levits? Arhitekts Pīlēns? Labāk iztikt bez pārmaiņām un pieciest, kā ir, jo mēs tāpat esam pēdējās vietās Eiropā, piecietīsim arī uz priekšu, vai ne?

  6. Ja aptaujas nemitīgi rāda ,ka t.s. partijām un valsts varai pēc saeimas vēlēšanām tic kādi 5-6-% pilsoņu ,tad jāsecina ka tādai varai nav likumīgu tiesību pārvaldīt valsti.Tā kā pilsoņi ar vēlēšanām neko mainīt nevar,tad lai paņirgātos par patreizējo politisko iekārtu izvirza klaunu Kaimiņu,ir vismaz par ko pasmieties,lai nevajadzētu raudāt.

  7. Artusu Kaimiņu par prezidentu!!!

  8. Manu pārliecību PRET tautas vēlētu prezidentu nostiprināja Grigules ievēlēšana Eiropas Parlamentā un Sudrabas neadekvāti milzīgā priekšvēlēšanu nauda. Tātad pie mums ar lielu naudu un masīvu reklāmu var ievēlēt “da jebko”, un kaimiņvalsts jau neskoposies, lai vēlēšanās tai būtu tīkams kandidāts. Tomēr pašreizējā prezidenta vēlēšanu kārtība gan jāmaina. Pirmkārt, kandidāti jāizvirza vismaz 2-3 mēnešus pirms vēlēšanām – lai tauta var novērtēt. Otrkārt, vēlēšanām jābūt atklātām, un, treškārt, nepieciešamo balsu skaitam jābūt lielākam /piemēram, divām trešdaļām deputātu/. Pilnvaru jautājums ir apspriežams, bet ne jau steigā un uz nākamajām vēlēšanām, kaut gan koncentrēt varu viena cilvēka rokās, protams, ir bīstami.

    • Piekrītu un kāpēc prezidentu nevarētu vēlēt visu līmeņu deputāti? Tad nebūs Saeimas koferīši un arī Grigules un Pamperi netiks ievēlēti? Gribi deputāt valsts attīstību – rīkojies! Vai gribēs 100 gudrās galvas? Kas svarīgāks pašu interese vai valsts?

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+