Mobilā versija
+16.8°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
7. jūnijs, 2017
Drukāt

Tautas frontes muzejā – saruna par padomju laika “neuzticamajiem Jāņa bērniem” (2)

Foto no Tautas frontes muzeja arhīva.Foto no Tautas frontes muzeja arhīva.

Starptautiskā folkloras festivāls "Baltica'91". No kreisās Dainis, Stalts, nezināms vīrietis, Julgī Stalte (?), Helmī Stalte.

Turpinot aizsākto sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1987. gads. Kā tas sākās?”, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu 15. jūnijā plkst. 17 interesentus aicina uz sarīkojumu “Neuzticamie Jāņa bērni”, LA.lv uzzināja Nacionālajā vēstures muzejā.

Latviešu folkloras kopu darbību jau pirms 1988. gada vasarā Latvijā notikušā folkloras festivāla “Baltica” varēja dēvēt par vērā ņemamu nevardarbīgo pretošanos padomju režīmam. Jauniešu pulcēšanās tautas tradīciju apvienībās kļuva par savdabīgu atbildi Latvijas pārkrievošanai. 1987. gadā jau esošajiem slavenākajiem latviešu folkloras ansambļiem “Skandinieki” (dibināts 1976. gadā), “Iļģi” (dibināts 1981. gadā) un “Madonas Skandinieki” (dibināts 1981. gadā) pievienojās jauniešu kopa “Grodi” un daudzas līdzīgas grupas dažādos Latvijas novados.

Folkloras kustība pārtapa par dzīves un cīņas veidu. “Grodi” Mazajā ģildē Rīgā 1987. gada vasarā rīkoja īpašu koncertu un izstādi, kas bija veltīti Augšdaugavas glābšanas kampaņai – pirmajai Trešās atmodas akcijai, kas noslēdzās ar tautas, nevis varas uzvaru. Pateicoties folkloristu entuziasmam, tieši 1987. gadā kā varena tautas spīta manifestācija atdzima kopš 60. gadiem Latvijas PSR nevēlamie Jāņi.

Šajā laikā interese par folkloras kopām, kā arī to autoritāte pieauga tik lielā mērā, ka vadošos folkloristus Helmī un Daini Staltus, Ilgu Reiznieci, Valdi Muktupāvelu un citus sabiedrība uztvēra kā visīstākos garīgos līderus. Totalitāro iekārtu acīmredzami grāva aizrautība, ar kādu cilvēki folkloristu vadībā pievērsās savu nacionālo sakņu meklējumiem. Jau nākamajā – 1988. gadā folkloras festivāla “Baltica” dalībnieku gājienā grupas “Skandinieki” dalībnieks, pusaudzis Dāvis Stalts atklāti pacēla un nesa pirms gājiena zem drēbēm noslēpto, toreiz vēl aizliegto sarkanbaltsarkano karogu.

Sarunā par folkloras lomu Latvijas politiskajā atmodā, par toreizējo tautas tradīciju grupu atstāto nospiedumu tautas pašapziņā Tautas frontes muzejā piedalīsies muzikologs Valdis Muktupāvels un Staltu ģimene. Sarīkojumu vadīs Dainis Īvāns. Dalība bez maksas, noslēgumā – kopīga Līgo dziesmu ieskandināšana.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. “Nezināmais vīrietis” foto ir līdzīgs E.Detlavam, bet laikam būs Helmī tēvs

  2. Zināšanai – “Nezināmais vīrietis” foto ir dievturības turpinātājs astoņdesmitajos un deviņdesmitajos vienmēr sirsnīgais Detlavu Eduards

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+