Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. augusts, 2016
Drukāt

Tautas saeima jeb vēlēšanu izsmiekls. Saruna ar vēsturnieku Zelmeni (22)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Kopš jūnija vidus Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) interneta vietnē ir apskatāma virtuālā izstāde “Vēlēšanas bez izvēles”, kas stāsta par 1940. gada 14. – 15. jūlija Tautas saeimas un 1941. gada 12. janvāra PSRS Augstākās padomes vēlēšanu farsu padomju okupētajā Latvijā. Vietnē “archiv.org.lv/velesanas1940” ir apskatāmi ieskenēti vairāk nekā 100 LNA glabātu dokumentu. Tie liecina par tā saukto vēlēšanu aizkulisēm, par steigu, kādā okupācijas varasiestādes šo pasākumu organizēja, iedzīvotāju attieksmi un represijām. “Vēlēšanas jau notika tikai tādēļ, lai pārējas pasaules priekšā piešķirtu okupācijai ārēji leģitīmu izskatu. Ka agrāk bijis “fašistiskais Ulmaņa režīms”, kura laikā vēlēšanas nerīkoja, bet mēs, lūk, atbrīvojam un rīkojam – tauta izvēlas pārstāvjus, kas nobalso par iestāšanos PSRS. No tāda viedokļa Staļins bija viltīgāks par Hitleru, kurš rīkojās tikai brutāli,” saka izstādes koncepcijas izstrādātājs un projekta vadītājs, vēstures doktors GINTS ZELMENIS. Par aktualitāti runājot, vēsturnieks spriež, ka nav principiālu atšķirību starp PSRS rīcību 1940. gadā Baltijā un Krievijas rīcību 2014. gadā Krimā darbības shēmas ziņā. Tā ir viena un tā pati: bāzes – karaspēka ienākšana – vēlēšanas – marionešu parlamenta lēmums pievienoties PSRS/Krievijai. Atšķiras tikai tehniskais izpildījums.

– Pārsteidzoši, cik daudz Latvijas arhīvā glabājušos dokumentu pierāda, ka vēlēšanas bija farss. Tāpat īpatnēji, ka visus šos materiālus padomju laikā saglabāja. Varēja taču iznīcināt.

G. Zelmenis: – Patiesībā tādu materiālu apjoms arhīvā ir vēl lielāks. Pilnīgi visu ievietot virtuālajā izstādē mēs nevarējām un vajadzēja veikt atlasi. Sijājām diezgan pamatīgi. Kas attiecas uz dokumentu glabāšanu padomju okupācijas laikā – redzat, daļa no materiāliem agrāk glabājās Latvijas kompartijas arhīvā. Lai kā viņi toreiz mums “pūderētu” smadzenes “Cīņā” un citur, paši sev viņi tomēr šos materiālus glabāja, lai vajadzības gadījumā zinātu, kā īsti viss notika. Vēl interesanti, ka Latvijas kompartijas centrālkomitejas (LKP CK) Partijas vēstures institūts glabāja arī bijušo pagrīdnieku atmiņas. Dažus fragmentus mēs ielikām izstādē. Daļa šo atmiņu agrāk tika publicētas. Ja paņem tos pierakstus, kas glabājās Partijas vēstures institūtā un noliek blakus 70. gados grāmatās nodrukātajam, ļoti labi var redzēt, cik skaisti tur viss izrediģēts – pazuduši uzvārdi, kuru parādīšanās nebija vēlama politisku iemeslu dēļ, “izlēkuši” ārā šādi tādi fragmenti. Piemēram, tieslietu tautas komisāra Andreja Jablonska atmiņās par Tautas saeimas pirmo sēdi 1940. gada 21. jūlijā rakstīts, ka to atklājis vecākais deputāts Dāvids Krūze, par kuru radies iespaids, “ka viņš garīgā ziņā ir stipri ierobežots”, jo grūtības sagādājusi pat uzrakstīta teksta nolasīšana priekšā. Protams, tādas nianses publicētas netika. Bet atmiņu oriģinālos tās parādās, kaut šie cilvēki, tās rak­stot, nodarbojās ar pašcenzūru, lai izskatītos, ka 1940. gadā tiešām bijusi kāda “revolucionārā situācija”.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. “No 17.jūnija līdz 14.jūlijam bija pagājušas tikai 27dienas. Neviens vēl nebija represēts.”
    —–
    Kad nu tā vēl būtu bijis… Diemžēl laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 14. jūlijam jau bija apcietināti 93 cilvēki.

  2. Nāk prātā, ka, savulaik’, Voltērs, jautāts, vai ar vēlēšanām var ko mainīt, atbildējis: … pasarg’ Dievs, tad taču tās (vēlēšanas) būtu aizliegtas!

  3. Zelmenis ir pajoliņš ar auskaru. Šitādu tūtiņdreijeru vajadzētu pie kārtīga darba pielikt, nevis pa veciem noputējušiem papīriem rakāties. Izskatās tāds novārdzis.

    • Izskatas, ka pats “dakteris” ir ar smagu vates kaiti saslimis, kura tam aizstajusi to vietu, kur cilvekiem smadzenes…

  4. Visi strādnieki pilsētās un visi kalpi laukos viennozīmīgi balsoja par Darba tautas bloku. Tur nekas nebija jāfaltificē. Strādniekiem un kalpiem “Ulmaņa laimes zeme” bija “piegriezusies” līdz atkodai. Ļoti efektīvi darbojās arī LKP pagrīdes aģitācija. 1940.gada 14.jūlija Saeimas vēlēšanās piedalījās vairāk, kā miljons Latvijas pilsoņu. Un nevajag te stāstīt, ka viņi visi 27 dienās bija līdz nāvei iebiedēti, un viņi visi bija Sarkanās armijas zaldāti. Tam tic tikai “latviešu pokemonu paaudze”. Bet tas, ka tieši latviešu kalpi sastādīja izsūtāmo sarakstus saviem “mīļajiem saimniekiem”, tas jau gan ir vēsturisks fakts.

    • Nefantazē, mans vecaistēvs , zemnieks nevis kaut kāds buržuā, man skaidri izstāstīja par šīm viltus vēlešanām . Nebija nekādu vēlēšanu , lielākā daļa vispār tādas ignorēja un nepiedalījās. Bet par kremļa propogandas izdomātajiem faktiem un mistisko darba partiju vari kārt makaronus uz ausīm SC elektorātam .

      • Vēlēšanas ignorēja un tajās nepiedalījās nepilns miljons Latvijas pilsoņu – tā ir mazākā daļa, nevis lielākā. Kā atceramies, gan Hruščova, gan Brežņeva laikos tos pilsoņus, kuri līdz vēlēšanas dienas pēcpusdienai nebija aizgājuši balsot, mājās apciemoja sabiedriskie aģitatori, kuri atgādināja par katra pilsoņa pienākumu piedalīties vēlēšanās. Nepiedaloties vēlēšanas cilvēks parāda, ka ir valstij nelojāls – tas pats jau ir spēkā arī šodien. Nu tad lūk, arī toreiz, pie tiem, kuri 14.jūlijā nebija balsojuši, 15.jūlijā ieradās sabiedriskie aģitātori (latvieši, protams), un atgādināja, ka ir jāpilda Latvijas valsts pilsoņa pienākums (atgādinu – tās bija Saeimas vēlēšanas). Nu, ja arī tad kāds tos aģitātorus “pasūtīja”, dabiski, ka viņu pēc tam arī “aizsūtīja”.

        • VAtnik, nemuldi.
          Bija ta, ka citam partijam netika dota iespeja pat iesniegt sarakstus, jo iesniegsanas laiku tika aresteti Lidz ar to bija vienigais saraksts, par ko balsot. Tapec kaut 1 kremlins nobalsoja par, viss skaitijas.
          Tas tikai apliecina par konkretu velesanu falsifikaciju. Pie tam svesas armijas klatbutne un pec tas diktata nevar notikt nekadas brivas, par demokratiskam atzistamas velesanas.
          Ta ka VAteniem milotie meli te neies cauri.

          • “vatņiks” jeb “fufaika” daudziem ir dzīvību glābuši, ja kāds to nezina.
            No 17.jūnija līdz 14.jūlijam bija pagājušas tikai 27dienas. Neviens vēl nebija represēts. Vispār nevienam uz to dienu ne mats no galvas nebija nokritis Staļina vainas pēc. Viss pārējais bija pusgadu vēlāk. Un pārsvarā tieši uz latviešu ziņotāju pamata. Latviešu strādnieki un kalpi ticēja uz labākām pārmaiņām ( tieši tāpat, kā 1991.gadā). Diemžēl 1991.gadā latviešu strādniekiem un kalpiem pārmaiņas nebija tās labākās.

    • Tieši tā.

    • Precīzi.

    • Atbildes “tieši tā” un “precīzi” adresētas VA nevis Bukam.

    • Tas ir interesants viedoklis, bet pilnīgi nepierādāms: vēlēšanas tika organizētas tik nekorektā veidā, ka vienīgais, kas ir skaidrs, ir, ka reālo tautas noskaņojumu tās neatspoguļoja.

  5. Zelmenim ar to vēsturi tā pašvaki!? Varbūt, vienkārši grib jaunajiem smadzenes skalot vai izkalpoties mūsu naciķu priekšā. Atšķirība starp Latvijas okupāciju, sekojošo cirku ar vēlēšanām un Krimas pievienošanu ir fundamentāla. Vispirms, Krima izsenis ir Krievijas teritorija, ko Hruščovs pievienoja PSRS laikā formāli eksistējošajai Ukrainas PSR. Iemesli bija vairāki, bet maz kādu no Krimā dzīvojošajiem krieviem interesēja. Otrkārt, dzīvo tur nospiedošā vairākumā krievi, un saujiņa tatāri no tiem laikiem, kad tur kā iekarotāji ievācās. Treškārt, vēlēšanās krievi balsoja ar lielāko prieku un nekādi piemeloti % nav. Ceturtkārt, ja Krima nebūtu pievienota Krievijai, tad tagad tur ietu vaļā karš un represijas no Kijevas uz ES līdēju puses.

    • Tieši tā.

    • Eu, VAteni, melot jau nevajag aizrauties.
      Krima, ja kas, netika nevienam uzdavinata, bet IEMAINITA PRET PASU GRIBU, to neprasot, pret tad daudz vertigako augligo melnzemes Taganrogas apgabalu, kuru tagad, sagrabjot Krimu, nez kapec??? “aizmirsa” atdot atpakal…
      Bet Krima, savukart, tad bija pilnigi nolaists un nekur nederigs apgabals, drizak apgrutinajums, kuru daudzu gadu laika Ukraina atrisinaja, gan elektrificeja, gan apudenoja, gan iekopa lauksaimniecibai gandriz nederigas akmenainas soloncaku augsnes, attistija kurortus.
      Un tad, protams, kremliniem iepatikas, sagribejas sagrabt, lai, ne jau lai attistitu, bet lai IZNICINATU, ka kadreiz plaukstoso Abhaziju, utml, jo vini necies ja kadam ir labi.
      Ta ka savu vates melu propagandu iebaz tur, no kurienes izvilki….

      • Ukraina Krimā pati neko neattīstīja un neelektrificēja. Krima bija iecienīts PSRS kūrorts un visa attīstība notika par centralizēti iedalītu naudu. Ukrainas PSR marionešu valdības gāja Valsts plānam naudu izlūgties. Pēc PSRS sabrukuma Ukraina visu ir laidusi tikai uz leju un arī Krimā gar krastmalu darbojās Kijevas valdošo prihvatizātori un nekas jauns, moderns sabūvēts netika.

    • A, kāds te sakars ar Krimu?

  6. Uzvar tas, kurš skaita balsis.Visi iepriekšējie Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāji tika novākti, taču Cimdars vienmēr savā amatā – balsis skaita “pareizi”. Tādēļ šīs vēlēšanas ir pielīdzināmas padomju laika vēlēšanām, kur viss bija pēc vajadzības.Gan LPSR robeža ar Krieviju ir tā pati, pateicoties V.V.Freibergai u.c. aktivitātēm,gan vēlēšanas – kā padomju laikā.

  7. Arī visi turpmākie padomju laiki bija vēlēšanu farss: t.s. biļetens piedāvāja varenu izvēli – tieši vienu deputāta kandidātu. Balso vai nebalso, deputāts tiks “ievēlēts”. Tagad jau gandrīz tas pats, gadu gadiem tie paši vēži – ja kādu paveicas “izbalsot”, tas par varēm ierāpjas atpakaļ kulē.

  8. bet tagadējās “vēlēšanas” ar balsu pirkšanām par polšu,
    vai “darba devēju” draudiem atlaist no darba ?

Draugiem Facebook Twitter Google+