Tautas un armijas svētkos pieminēs latviešu strēlniekus 0
Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgadē 1. augustā Rīgā notiks tautas un armijas svētki “Latviešu strēlniekiem – 100”, LA.lv uzzināja Aizsardzības ministrijā.
Latviešu strēlnieku simtgadei veltītos tautas un armijas svētkus veidos vairāki pasākumi.
Plkst.12 atklās Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltīto piemiņas plāksni pie ēkas Tērbatas ielā 1/3. Piemiņas plāksnes dizaina centrālais tēls ir latviešu strēlnieku simbols – krūšu nozīme, kas plāksnē veidota bronzas lējumā. Piemiņas plāksnes autors ir mākslinieks Gļebs Panteļejevs.
Plkst.12:45 Vērmanes dārza estrādē notiks koncertuzvedums “Latviešu strēlnieku bataljoniem – 100”. Tajā atainos brīvprātīgo iesaistīšanos latviešu strēlnieku bataljonos pirms simt gadiem. Koncertuzvedumā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Prezidiju konventa vīru koris un aktieri Gundars Grasbergs, Inga Misāne-Grasberga un Arturs Krūzkops. Koncertuzveduma režisors ir Mārtiņs Eihe.
Plkst.14:30 sāksies tautas un armijas gājiens no kinoteātra “Splendid Palace” uz 11. novembra krastmalu. Tam pievienoties aicināti visi interesenti. Priekšgalā soļos Nacionālo bruņoto spēku orķestris.
Plkst.15 11. novembra krastmalā sāksies bruņoto spēku paraugdemonstrējumi un svētku koncerts “Latviešu strēlniekiem – 100”, kurā piedalīsies pazīstami solisti, kā arī Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Zemessardzes orķestris, J. Mediņa mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā “Skyforger”, “Auļi”, “Vilki”, “Vilkači”, “Dobeles zemessargi”, instrumentālais ansamblis Jura Kristona vadībā un citi.
Krastmalā būs vērojami arī bruņoto spēku vienību paraugdemonstrējumi, kā arī būs piespēja piedalīties dažādos konkursos. Pēc koncerta notiks zaļumballe.
Pasākuma rīkotāji aicina uz svētku pasākumiem ierasties, piespraužot pie apģērba, cepures vai matos baltu puķi.
1915. gada 1. jūnijā Rīgā, Tērbatas ielā 1/3, notika Latviešu sabiedrisko, politisko darbinieku un karavīru sanāksme, kurā nolēma vērsties pie Krievijas armijas vadības ar lūgumu ļaut dibināt nacionālas latviešu karaspēka vienības. 10. jūnijā advokāts Gustavs Ķempelis iesniedza lūgumrakstu Krievijas impērijas armijas virspavēlniekam kņazam Nikolajam Nikolajevičam par latviešu nacionālo karaspēka vienību dibināšanu.
1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli par pirmo divu brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljonu (1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas) formēšanu un Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejas izveidi. 10. augustā laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” publicēja rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu “Pulcējaties zem latviešu karogiem”, kas aicināja brīvprātīgos vecumā no 17 līdz 35 gadiem pieteikties latviešu strēlnieku bataljonos.
12. augustā Rīgā darbu sāka pirmā brīvprātīgo latviešu strēlnieku uzņemšanas komisija, un divu dienu laikā pieteicās 472 brīvprātīgie, bet jau 14. augustā notika pirmo brīvprātīgo latviešu strēlnieku svinīga pavadīšana uz Daugavmalu, no kurienes viņi tālāk devās uz apmācības vietu Mīlgrāvī.
