Foto – Fēlikss Sitņikovs

Folkloras kopas “Saknes” dalībniecei liepājniecei GUNTAI ATIĶEI (73) ir Bārtas, kā arī Zaļenieku tautastērpi, pēdējam gan vēl jāpieliek darbs, lai to varētu saukt par pilnībā gatavu. Iecerēts arī trešais – Durbes novada tautastērps, kam pagaidām iegādāti vien auduma gabali. Visvecākais un vismīļākais Guntai ir pašdarinātais Bārtas tautastērps, kuru viņa velk visdažādākajos godos. 


Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Pirms 18 gadiem, kad Gunta sākusi dziedāt Liepājas folkloras kopā “Saknes”, sākumā viņai iedots Rucavas tautastērps, pēc tam – Sakas. Tikmēr “vakara stundās, kad varēju mierīgi apsēsties” viņa jau darināja savējo – Bārtas. “Uzšuvu Bārtas svārciņu, vestīti, cepurīti visilgāk izšuvu. Ar laiku tapa arī blūze no lina auduma un ar izšuvumiem. Villaini noauda draudzene, vēl tikai jāizšuj. Noadīju mežģīņraksta zeķes. Man ir arī saktas un dzintara krelles, tās mums atļauj nēsāt tikai tāpēc, ka dzintars simbolizē Liepāju,” stāsta Gunta un palepojas, ka Bārtas tautastērps ir identiski precīzi uzšūts, to apgalvojuši Rīgas folkloras speciālisti.

Zaļenieku tautastērpam gan ir tikai vestīte un svārks, tiem Gunta pievelk klāt baltu blūzi, lakatu un priekšautu. Šo etnogrāfisko apģērbu viņa visbiežāk ģērbj mugurā, kad tiek aicināta rādīt savu Jāņu siera siešanas prasmi. Nupat Gunta ar to iepazīstinājusi Liepājā, Līvas tirgū, bet 22. jūnijā viņu uzaicinājis lielveikals “Maxima”. Viņas darbošanos labprāt vērojot arī ārzemju latvieši.

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes

Putins varētu mēģināt pārbaudīt NATO vienotību ar provokācijām vai pat tiešu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm. Iespējamie scenāriji

Gunta atzīst: “Man tā ir goda lieta – nēsāt tautastērpu. Citas sievas, kad nodzied, bikses kājās, blūzes mugurā – viņām karsti. Bet es eju ar tautastērpu. Arī uz pasākumiem dodoties, vienmēr tas mugurā. Siltā vai aukstā laikā.

Bija Ūsiņa diena Liepājas folkloras centrā “Namīns”, teica, lai katrs nākot ģērbies, kā grib. Sievas atnāk biksēs un džemperos, es – tautastērpā.”

Tautastērpu valkātāja atceras gadījumu, kad “Saknes” Jāņos bija Rīgā, Bastej­kalnā, un viņas jaunākajai mazmeitai turpat netālu skolā bija izlaidums. Aizskrējusi tautastērpā apsveikt. “Viena viņas klases meitene arī bija tautastērpā, un kā tie citi viņu norēja! Neatminos gan, kāda novada bija tautastērps, bet tāda bija jauniešu attieksme,” Gunta ir sašutusi. Tāpat viņai, patiesai savas dzimtenes patriotei, lieli pārdzīvojumi bijuši, kad mazmeita precējusies ar norvēģi un pārcēlusies uz dzīvi pie vīra.

Visiem Līgo svētku un Jāņu svinētājiem Gunta novēl: “Dziediet skaistas Līgo dziesmas, sieniet sieru, cepiet maizīti, dariet alu! Bet visu ar mēru! Jāņi ir tik latviski un skaisti svētki!”