Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. jūnijs, 2012
Drukāt

Tautastērps mugurā – nav lielāka goda

Foto - Fēlikss SitņikovsFoto - Fēlikss Sitņikovs

Folkloras kopas “Saknes” dalībniecei liepājniecei GUNTAI ATIĶEI (73) ir Bārtas, kā arī Zaļenieku tautastērpi, pēdējam gan vēl jāpieliek darbs, lai to varētu saukt par pilnībā gatavu. Iecerēts arī trešais – Durbes novada tautastērps, kam pagaidām iegādāti vien auduma gabali. Visvecākais un vismīļākais Guntai ir pašdarinātais Bārtas tautastērps, kuru viņa velk visdažādākajos godos. 


Pirms 18 gadiem, kad Gunta sākusi dziedāt Liepājas folkloras kopā “Saknes”, sākumā viņai iedots Rucavas tautastērps, pēc tam – Sakas. Tikmēr “vakara stundās, kad varēju mierīgi apsēsties” viņa jau darināja savējo – Bārtas. “Uzšuvu Bārtas svārciņu, vestīti, cepurīti visilgāk izšuvu. Ar laiku tapa arī blūze no lina auduma un ar izšuvumiem. Villaini noauda draudzene, vēl tikai jāizšuj. Noadīju mežģīņraksta zeķes. Man ir arī saktas un dzintara krelles, tās mums atļauj nēsāt tikai tāpēc, ka dzintars simbolizē Liepāju,” stāsta Gunta un palepojas, ka Bārtas tautastērps ir identiski precīzi uzšūts, to apgalvojuši Rīgas folkloras speciālisti.

Zaļenieku tautastērpam gan ir tikai vestīte un svārks, tiem Gunta pievelk klāt baltu blūzi, lakatu un priekšautu. Šo etnogrāfisko apģērbu viņa visbiežāk ģērbj mugurā, kad tiek aicināta rādīt savu Jāņu siera siešanas prasmi. Nupat Gunta ar to iepazīstinājusi Liepājā, Līvas tirgū, bet 22. jūnijā viņu uzaicinājis lielveikals “Maxima”. Viņas darbošanos labprāt vērojot arī ārzemju latvieši.

 

Gunta atzīst: “Man tā ir goda lieta – nēsāt tautastērpu. Citas sievas, kad nodzied, bikses kājās, blūzes mugurā – viņām karsti. Bet es eju ar tautastērpu. Arī uz pasākumiem dodoties, vienmēr tas mugurā. Siltā vai aukstā laikā.

 

Bija Ūsiņa diena Liepājas folkloras centrā “Namīns”, teica, lai katrs nākot ģērbies, kā grib. Sievas atnāk biksēs un džemperos, es – tautastērpā.”

Tautastērpu valkātāja atceras gadījumu, kad “Saknes” Jāņos bija Rīgā, Bastej­kalnā, un viņas jaunākajai mazmeitai turpat netālu skolā bija izlaidums. Aizskrējusi tautastērpā apsveikt. “Viena viņas klases meitene arī bija tautastērpā, un kā tie citi viņu norēja! Neatminos gan, kāda novada bija tautastērps, bet tāda bija jauniešu attieksme,” Gunta ir sašutusi. Tāpat viņai, patiesai savas dzimtenes patriotei, lieli pārdzīvojumi bijuši, kad mazmeita precējusies ar norvēģi un pārcēlusies uz dzīvi pie vīra.

Visiem Līgo svētku un Jāņu svinētājiem Gunta novēl: “Dziediet skaistas Līgo dziesmas, sieniet sieru, cepiet maizīti, dariet alu! Bet visu ar mēru! Jāņi ir tik latviski un skaisti svētki!”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+