Tautastērpu daudzveidībā 0
Līdz 19. augustam Vecpiebalgas kultūras namā aplūkojama pirmā Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautastērpu izstāde konkurss.
Konkursu Vecpiebalgas novada pašvaldība sadarbībā ar Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru rīkoja, lai veicinātu tradīcijām atbilstošu tautastērpu darināšanu un valkāšanu, rosinātu interesi par sava novada tautastērpu, tā komplektēšanas iespējām atbilstoši vēsturiskajai patiesībai, – stāsta KNMC speciāliste Linda Rubena: “Pamatā ir skumjš notikums: tieši pirms iepriekšējiem Dziesmu svētkiem ar uzņēmēja un tābrīža pagasta vadītāja Voldemāra Cīruļa atbalstu notika tautastērpu izstāde, bet viņš pats izstādes atklāšanas dienas vakarā, piedaloties koncertā, nomira. Par šāgada izstādes iniciatīvu varam pateikties Cēsu aušanas darbnīcas “Vēverīšas” veidotājai Dagnijai Kupčei, kura patlaban ir viena no nopietnākajām tautastērpu darinātājām Latvijā.”
Pavisam izstādei iesniegti 36 tautastērpi no visiem novadiem, turklāt tajā mazāk aplūkojami ierastie goda tērpi, bet vairāk – interesantas un etnogrāfiskā autentiskuma kritērijiem atbilstošas versijas ikdienas, darba, ziemas tērpiem.
Arī Dimatere Reklaite, kura balvu saņēma nominācijā “Precīzākais un rūpīgākais pašdarinātais tērps” pievērsusies ikdienai, radot Tūjas sieviešu darba tērpu. Sākums meklējams pētījumos Latvijas Nacionālā vēstures muzeja fondos, kur studijas “Dzilna” dalībnieces atradušas interesantus un daudzveidīgus Vidzemes tautastērpu variantus. Starp tiem bijuši četru veidu rūtoti brunči Tūjas darba tērpam, un, tiem pievēršoties, atklājies, ka visus četrus variantus iespējams izaust uz vieniem velkiem.
D. Reklaites lauri izstādē nav nejaušība. Viņa aušanai pievērsusies jau ļoti agri – vēl pamatskolas gados apmeklēts aušanas pulciņš toreizējā Limbažu pionieru namā, 17 gadu vecumā viņa pievienojusies tobrīd Rasmas Kokinas vadītajam audēju pulciņam, kurš 1980. gadā kļuvis par tautas mākslas studiju. Rīgā izmācījusies par šuvēju, D. Reklaite atgriezusies Limbažos, jau 28 gadu vecumā ar izcilību ieguvusi tautas daiļamata meistares nosaukumu, un divi viņas diplomdarba kolekcijas priekšmeti uzreiz iepirkti Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja fondiem.
“Aušana nav peļņas darbs, tas ir dzīvesveids. Ja par kādu darbu arī ko nopelnu, nauda tiek ielikta nākamā radīšanā,” saka Dimatere Reklaite.
V. Cīruļa piemiņas balvas izstādi plānots atkārtot reizi piecos gados – ikreiz gadu pirms Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. L. Rubena cer, ka nākamreiz tai varētu pieteikties ne tikai darinātāji, bet arī valkātāji. Vienīgais ierobežojums: izstādē netiek pieņemti jau iepriekš godalgoti darbi.
Uzziņa Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautastērpu izstādes konkursa laureāti: nomināciju grupā “Labākais Piebalgas novada tautastērps” – Vecpiebalgas audēju kopas dalībnieces; nomināciju grupā “Precīzākais un rūpīgākais pašdarinātais tautastērps” – Dimatere Reklaite (Limbaži, TLMS “Dzilna”); nomināciju grupā “Labākais autoru kolektīva veidotais tautastērps” – Tautas lietišķās mākslas studijas “Ērgļi” dalībnieces; nomināciju grupā “Labākais saglabātais iepriekšējo paaudžu tautastērps” – Ilze Vilde; Voldemāra Cīruļa piemiņas balva tika pasniegta audēju darbnīcai “Vēverīšas”; atzinību saņēmušas TLMS “Dardedze” (Jelgava), tautastērpu centrs “Senā klēts”, audēju darbnīca “Vēverīšas” (Cēsis) un Inga Ķestere (Smiltene).
Reklāma
|
