Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. novembris, 2012
Drukāt

Tautība pasēs – otrais mēģinājums

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimā ar jaunu sparu atsākas debates par tautības rakstīšanu pasēs. Vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai tika nodoti Nacionālās apvienības (NA) sagatavotie grozījumi Personu apliecinošo dokumentu likumā, kas paredz, ka gan pilsoņu, gan nepilsoņu pasēs var ierakstīt dokumenta nēsātāja tautību, ja cilvēks to vēlas. 


Ļoti līdzīgu priekšlikumu deputāti jau pirms pāris nedēļām noraidīja un tik drīz iesniegt ļoti līdzīgu priekšlikumu no juridiskā viedokļa neesot laba prakse. Taču NA pārliecināta, ka parādījušies jauni fakti, kas varētu nesenajiem skeptiķiem likt mainīt savu nostāju. Kā izrādās, tautības neesamība pasēs neļauj to ierakstīt arī šo dokumentu nēsātāju bērnu dzimšanas apliecībās. Proti, pašreizējais Civilstāvokļa aktu likums nosaka, kāda informācija jāieraksta dzimšanas apliecībā – bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda, bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzimums. Vecāku vārds, uzvārds, personas kods, vecums, dzīvesvieta, pilsonība, kā arī tautība (ja vecāki vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā). Taču pēdējā laikā arvien biežāk gadījies, ka vecākiem ir jaunās pases, kurās vairs nav ieraksta par personas tautību. “Tādēļ, piedzimstot bērnam, atbildīgās amatpersonas atsakās bērna dzimšanas apliecībā ierakstīt tautību, dokumentā patvaļīgi norādot, ka vecāku tautība ir nezināma,” skaidroja autori.

Debatēs pirms likuma nodošanas komisijai NA pārstāvis Raivis Dzintars atgādināja, ka pirms dažām nedēļām līdzīgam likumprojektam pietrūka pavisam nedaudz. “Varbūt tie, kas toreiz balsoja pret. uzskatīja, ka tas ir sīkums un, ja viņi paši nevēlas rakstīt pasē savu tautību, tad acīmredzot arī nevienam citam tas nav būtiski.

Taču cilvēku reakcija, zvanot plašsaziņas līdzekļiem burtiski katru dienu, manuprāt, pierādīja, ka patiesībā šis notikums nes ļoti lielu, dziļu un simbolisku nozīmi. Mēs esam iesnieguši atkārtoti šo likumprojektu ar cerību, ka vismaz daži no kolēģiem būs ieinteresēti labot savu kļūdu,” teica R. Dzintars.

Vismaz balsojumā par nodošanu komisijām vairāku deputātu domas tiešām bija mainījušās. Likumprojektu kopā ar NA šoreiz atbalstīja arī visa “Vienotības” frakcija (arī tie tautas kalpi, kuri pirms pāris nedēļām balsoja pret), Zaļo un zemnieku savienības frakcija, neatkarīgie deputāti un Inga Bite no RP – kopā 47 deputāti. Pret bija atlikusī RP frakcija un saskaņieši. Šis gan ir balsojums tikai par to, lai atsāktu diskusiju par šo piedāvājumu. Vai tiešām agrākie skeptiķi mainījuši savas domas par tautības rakstīšanu pasēs, to parādīs debates komisijā un balsojumi par likumprojektu lasījumos.

Vienlaikus ar Personu apliecinošo dokumentu likumu Saeima vakar atvēra arī vairākus līdzīgus likumprojektus. Pirmkārt Ineses Lībiņas-Egneres (RP) piedāvātos Civilstāvokļa aktu likuma grozījumus, kas paredz iespēju dzimšanas apliecībā ierakstīt ne tikai vecāku, bet arī bērna tautību, ja vecāki to vēlas (NA savā piedāvājumā par bērniem bija piemirsusi). Deputāte arī piedāvā precizēt likumā, ka dzimšanas apliecībā tautību var ierakstīt, bal-
stoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem, nevis tikai personu apliecinošiem dokumentiem.

Otrkārt, komisijai tika nodoti “Vienotības” un RP deputātu sagatavoti grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā.

Tie ļautu cittautiešiem, kuri ir ieguvuši Latvijas pilsonību, vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgi dzīvojuši Latvijā, augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, jūtas piederīgi latviešu kultūrai, apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, pēc pašu vēlēšanās nomainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu “latvietis”.

 

Balsojums

Par personu apliecinošu dokumentu likuma grozījumu nodošanu komisijai

Par: 47

Arvils Ašeradens (“Vienotība”), Uldis Augulis (ZZS), Dzintars Ābiķis (“Vienotība”), Solvita Āboltiņa (“Vienotība”), Aija Barča (ZZS), Gaidis Bērziņš (“VL”/”TB”/LNNK), Inga Bite (RP), Andris Buiķis (“Vienotība”), Einārs Cilinskis (“VL”/”TB”/LNNK), Ingmārs Čaklais (“Vienotība”), Ilma Čepāne (“Vienotība”), Lolita Čigāne (“Vienotība”), Jānis Dombrava (“VL”/”TB”/LNNK), Ina Druviete (“Vienotība”), Jānis Dūklavs (ZZS), Raivis Dzintars (“VL”/”TB”/LNNK), Andrejs Judins (“Vienotība”), Jānis Junkurs, Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”), Jānis Klaužs (ZZS), Kārlis Krēsliņš (“VL”/”TB”/LNNK), Dzintars Kudums (“VL”/”TB”/LNNK), Janīna Kursīte-Pakule (“Vienotība”), Inese Laizāne (“VL”/”TB”/LNNK), Ainars Latkovskis (“Vienotība”), Ilmārs Latkovskis (“VL”/”TB”/LNNK), Atis Lejiņš (“Vienotība”), Ingmārs Līdaka (ZZS), Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”), Ināra Mūrniece (“VL”/”TB”/LNNK), Romāns Naudiņš (“VL”/”TB”/LNNK), Klāvs Olšteins, Imants Parādnieks (“VL”/”TB”/LNNK), Vineta Poriņa (“VL”/”TB”/LNNK), Dzintars Rasnačs (”VL”/”TB”/LNNK), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Inguna Rībena (“Vienotība”), Gunārs Rusiņš, Kārlis Seržants (ZZS), Elīna Siliņa, Edvards Smiltēns (“Vienotība”), Dāvis Stalts (“VL”/”TB”/LNNK), Jānis Upenieks, Viktors Valainis, Raimonds Vējonis (ZZS), Jānis Vucāns (ZZS), Dzintars Zaķis (“Vienotība”).

Pret: 36

Valērijs Agešins (“SC”), Guntars Bilsēns (RP), Inita Bišofa (RP), Boriss Cilevičs (“SC”), Irina Cvetkova (“SC”), Edmunds Demiters (RP), Vjačeslavs Dombrovskis (RP), Kārlis Eņģelis (RP), Gunārs Igaunis (RP), Aleksandrs Jakimovs (“SC”), Viktors Jakovļevs (“SC”), Andrejs Klementjevs (“SC”), Ivans Klementjevs (“SC”), Jeļena Lazareva (“SC”), Valdis Liepiņš (RP), Inese Lībiņa-Egnere (RP), Igors Meļņikovs (“SC”), Sergejs Mirskis (“SC”), Vladimirs Nikonovs (“SC”), Ņikita Ņikiforovs (“SC”), Vitālijs Orlovs (“SC”), Jānis Ozoliņš (RP), Sergejs Potapkins (“SC”), Romualds Ražuks (RP), Vladimirs Reskājs (“SC”), Ivans Ribakovs (“SC”), Dmitrijs Rodionovs (“SC”), Artūrs Rubiks (“SC”), Raimonds Rubiks (“SC”), Aleksandrs Sakovskis (“SC”), Jānis Tutins (“SC”), Inga Vanaga (RP), Juris Viļums (RP), Valdis Zatlers (RP), Mihails Zemļinskis (“SC”), Igors Zujevs (“SC”).

Atturas: 1

Jānis Ādamsons (“SC”).

Nebalso: 7

Andrejs Elksniņš (“SC”), Iveta Grigule (ZZS), Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP), Daina Kazāka (RP), Jānis Lāčplēsis (“Vienotība”), Igors Pimenovs (“SC”), Jānis Reirs (“Vienotība”).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+