Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
23. oktobris, 2013
Drukāt

Tautumeita Eiropā, Rimšēvičs Frankfurtē, Latvijas Banka – ? 


Foto - LETAFoto - LETA

Ja Latvijas valstij nav savas naudas – lata –, tad jau tai nav nepieciešama arī sava banka – Latvijas Banka… Kam mums uzturēt šo iestādi ar pustūkstoti darbinieku un prezidentu ar gandrīz 7000 latu mēnešalgu, ja “eironaudas saimnieks” ir Eiropas Centrālā banka? Šāds priekšstats un jautājumi varētu rasties Latvijas sabiedrībā, kuru ikdiena nesaistās ar banku un naudas lietām. Kā tad īsti ir – ko Latvijas Banka darīs pēc 2014. gada 1. janvāra, kad Latvijā maksāšanas līdzekli latu nomainīs eiro jeb kā teikts reklāmā, kad tautumeita atgriezīsies Eiropā?

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš šajā amatā ir jau 12 gadus un kā vienīgais kandidāts atkal pretendē banku vadīt turpmākos sešus gadus, stāsta, ka bankas līdzšinējos darba pienākumos nekas būtiski nemainīsies. “Arī nākamgad mums būs jāgādā par skaidrās naudas laišanu apgrozībā, tāpat lai visas maksājumu sistēmas darbotos bez aizķeršanās. Tāpat kā agrāk mūsu pienākums būs apkopot arī finanšu statistiku un valsts maksājumu bilanci. Neviens no Frankfurtes vai Briseles jau uz Latviju nebrauks un to visu mūsu vietā nedarīs.” Tomēr nevarot apgalvot, ka pēc pāriešanas eirozonā Latvijas Bankā nemainīsies pilnīgi nekas.

Lems Frankfurtē 
pie Mainas 


Līdz šim lēmumus par monetāro politiku pieņēma Rīgā, bet pēc pārejas eirozonā par to kopīgi lems Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome, kas parasti sanāk kopā divas reizes mēnesī Vācijā, Frankfurtē pie Mainas, un kur bez visu eirozonas valstu centrālajām bankām turpmāk būs pārstāvēta arī Latvijas Banka.

Kopš šī gada jūlija, kad tika pieņemts galīgais lēmums par Latvijas uzņemšanu Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS), Latvijas Bankas prezidents novērotāja statusā jau piedalās ECB padomes darbā. Savukārt Latvijas Bankas speciālisti var piedalīties šo lēmumu sagatavošanas procesā Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) komitejās. Šādas komitejas, kopskaitā aptuveni 20, ir izveidotas visos galvenajos eirosistēmas darbības virzienos. No 1. janvāra šo komiteju darbā galvenokārt piedalīsies Latvijas Bankas pārvalžu vadītāji, dažreiz arī padomes un valdes locekļi.

“Esam gatavojušies visām pārmaiņām laikus, tāpēc no nākamā gada 1. janvāra nezināmu jaunumu vai lielu pārsteigumu bankas darbiniekiem nebūs,” apgalvo Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. “Kopš 2005. gada lats jau bijis piesaistīts eiro, un visus aizvadītos gados Latvijas Banka jau strādājusi pēc vienotiem principiem, pielāgojot, piemēram, statistikas un maksājumu sistēmas darbībai vienotā Eiropas ekonomiskā telpā.

 

Paplašināsies 
darba lauks

No nākamā gada ievērojami palielināsies finanšu informācijas plūsma starp Latvijas Banku un ECB.

Lai sagatavotos monetārās politikas lēmumu kopīgai pieņemšanai ECB padomē, kurā arī mums būs sava teikšana, Latvijas Bankas ikdienas darbā būs nepieciešama plašāka ekonomiskā analīze. Tas nozīmē, ka būšot jāpieņem darbā 6 – 7 ekonomisti, iespējams, vēl citi speciālisti, kas gan analizēs, gan nodrošinās finanšu datu plūsmu abos virzienos. Tādējādi, lai līdzvērtīgi lemtu par tautsaimniecības nosacījumiem eirozonā, makroekonomistu analīzes lauks paplašināsies – būs jāprot sekot ne tikai norisēm Latvijā, bet arī citās eirozonas valstīs.

Pašlaik netiekot plānots, ka eiro ieviešanas dēļ būtu jāpalielina bankas darbinieku algas.

2012. gada beigās Latvijas Bankā strādāja 561 darbinieks, to skaitā 17 darbinieki, ar kuriem darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku. 2011. gada beigās – 556 darbinieki, to skaitā 15 darbinieku, ar kuriem darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku. 2008. gadā bankā strādāja 644 darbinieki.

Ja klāt nāktu minētie 6 – 7 darbinieki, galvenokārt Monetārās politikas pārvaldē un Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldē, tad 2014. gada beigās bankas darbinieku skaits varētu būt tuvu 570.

Latvijas Bankā padomes locekļu skaits nemainīsies. Šā gada sākumā eiro pārejas nolūkā izdarītie grozījumi Latvijas Bankas likumā apstiprina, ka tāpat kā līdz šim padomes sastāvā ir astoņi cilvēki, to skaitā bankas prezidents, viņa vietnieks un seši padomes locekļi.

Arī citu ES dalībvalstu centrālajās bankās tas ir līdzīgs – 7 – 9 padomes locekļi.

 

Ceturtdaļmiljards 
ECB valdījumā

Uz jautājumu, vai ieguldījums eirozonas attīstībā nenozīmē to, ka mums būs jāmaksā lielākas summas ECB budžetā, Latvijas Bankā atbild noliedzoši. “Eirozonas valstu centrālās bankas neveido ECB budžetu, kā to dažkārt maldīgi domā. Tās ir kapitāla daļu turētājas. 2004. gada 1. maijā reizē ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai Latvijas Banka kļuva par ECBS dalībnieci un par ECB kapitāla daļu turētāju. Latvijas Bankas kopējā daļa ECB kapitālā ir noteikta 0,2978% jeb 16 571 585 eiro apmērā. Latvijas Bankas īpatsvars ECB kapitālā aprēķināts, balstoties uz datiem par Latvijas iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopprodukta apmēru. 2004. gada 3. maijā Latvijas Banka jau iemaksāja ECB kapitālā 1 160 011 eiro jeb 7% no tās kopējās daļas reģistrētajā ECB kapitālā. Pārējā daļa mums būs jāiemaksā pēc 1. janvāra,” skaidro bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Latvijas Bankā skaidro, ka pēc eiro ieviešanas ārvalstu valūtas un zelta rezerves palikšot tās īpašumā. Taču ECBS un ECB statūtos noteikts, ka daļa ārvalstu valūtas un zelta rezervju eirozonas valstu centrālajām bankām jānodod pārvaldīšanai ECB, kura iekļaus tās ārvalstu rezervju sastāvā.

ECB pārvaldīšanā Latvijas Banka nodošot 4,4 procentus ārējo rezervju, par to pretim saņemot procentu ienākumus. Saskaņā ar 2012. gada beigu datiem Latvijas Banka nodos ECB ārvalstu valūtu un zeltu 252 miljonu eiro apmērā. Paredzams, ka zelta īpatsvars šajā summā būs 15% jeb aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā, bet atlikušo daļu veidos aktīvi ārvalstu valūtā. Pārējā ārvalstu valūtas un zelta rezervju daļa tāpat kā līdz šim veidos Latvijas Bankas rezerves aktīvus, kurus tā ieguldīs drošos finanšu instrumentos.

 

Viedokļi

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu katedras ekonomikas doktore, asociētā profesore: “Teorētiski pēc pievienošanās monetārai savienībai konkrētas valsts nacionālā centrālā banka vairs nevar īstenot savu, neatkarīgu monetāro politiku. Bet, tā kā praktiski kopš 2005. gada lats jau bijis piesaistīts eiro valūtai un šī piesaiste bijusi ļoti stingra (±1%), jau kopš tā laika Latvijas Bankas īstenotajai monetārai politikai bija jāpielāgojas eirosistēmā pieņemtajiem monetārās politikas lēmumiem. Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenā funkcija ir monetārās politikas īstenošana, savukārt citu funkciju izpildi tā atstāj nacionālo banku ziņā. ECB tika izveidota pēc Vācijas centrālās bankas “Deutsche Bundesbank” parauga un atšķirībā no ASV centrālās bankas – Federālās Rezervju sistēmas (FRS) – tā pieņem lēmumus, balstoties uz eirozonas valstu nacionālo centrālo banku vadītāju balsojumiem. Decentralizēta varas sadale ECB nepadara to mazāk efektīvu, pat otrādi – tā ļauj eirosistēmas funkciju īstenošanā efektīvi izmantot ilggadējo nacionālo centrālo banku pieredzi, kompetenci un infrastruktūru. Tāpēc man jāatzīst, ka nesaskatu būtisku izmaiņu Latvijas Bankas monetārās politikas īstenošanā. Protams, pēc iestāšanās eirozonā refinansēšanas, noguldījumu un kredītu likmes turpmāk noteiks ECB. Vienīgais, kas vairs nebūs iespējams Latvijas Bankā – pieņemt lēmumu par savas nacionālās valūtas devalvāciju vai revalvāciju. Eirozonā lēmumu par valūtas kursa režīma maiņu, piemēram, piesaistīt eiro kādai citai valūtai, var pieņemt vienīgi ES Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN).”

Jānis Reirs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs: “Pēc Latvijas pāriešanas eirozonā Latvijas Bankas ikdienas pienākumi paliks līdzšinējie: naudas apgrozījuma nodrošināšana; procentu likmju noteikšana; finanšu datu statistika un citi. Lielākās pārmaiņas, šķiet, sagaidāmas analītiskajā dienestā, tas būs jāpaplašina. Lai Latvijas Bankas vadītājs varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā ECB padomē, būs nepieciešams regulāri apkopot un analizēt ekonomiskos un finanšu datus par visām eirozonas dalībvalstīm. Arī turpmāk Latvijas Banka būs pilnīgi patstāvīga valsts iestāde, kuras darbību un lēmumus nevar ietekmēt neviens, tostarp manis vadītā Saeimas komisija. Tiesa, Saeima ir pieņēmusi likumu par Latvijas Banku, tai ir arī tiesības ievēlēt bankas prezidentu. Manuprāt, ar to ir pietiekami, jo diezin vai bankas vadītāja amatā varētu ievēlēt cilvēku, kuram nerūp valsts intereses. Uzskatu, ka nav iemesla bažām par to, ka pēc pāriešanas eirozonā Latvijas Banka vispār zaudēs tiesības lemt. Taisni otrādi – ECB mums tagad būs balsstiesības.”

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eks-perts: “Ceru, ka Latvijas Bankas ekonomisti turpinās pētīt visplašāko ar ekonomisko attīstību saistīto problēmu loku, ne tikai tos, kas saistīti ar monetārās politikas īstenošanu. Pēdējā laikā šajā laukā viņi ir stipri sarosījušies, un viņu pienesums bijis ļoti vērtīgs. Nākotnē es varētu novēlēt Latvijas Bankai plašāku izpratni par Latvijas nacionālajām interesēm eirozonā. Man radies iespaids, ka tā mazliet par daudz iet Vācijā dominējošā domāšanas veida pavadā. Es uzskatu, ka Latvijas intereses eirozonas monetārās politikas veidošanā daļēji pārklāsies ar Vācijas interesēm, bet daļēji būs pilnīgi pretējas, tāpēc šī lieta ir ļoti labi jāsaprot. Jā, ECB patiešām ir noteicošā loma monetārās politikas veidošanā eirozonas valstīs. Ja kādam gribas, to var saukt arī par diktātu. Tomēr, manuprāt, šāda kārtība monetārajā savienībā ir neizbēgama, citādi to nevarētu saukt par monetāro savienību. Reizē tās dalībvalstis ļoti lielā mērā saglabā teikšanu par budžeta politiku. Jo apdomīgāk tās savus budžetus ir veidojušas vēsturiski, jo lielāka ir to patstāvība pašlaik. Ja kāda valsts nonākusi finanšu grūtībās un tai vajadzīga ārvalstu palīdzība, tad gan tās patstāvība stipri sarūk.”

 

Latvijas Bankas darbinieku 
vidējā darba alga (Ls mēnesī)

Vadība un svarīgākās pamatfunkcijas (monetārā politika, ārvalstu rezervju pārvaldīšana, stratēģiskā vadība, risku pārvaldīšana)

Amats Alga (Ls)

Prezidents 6714

Prezidenta vietnieks 5738

Padomes loceklis 4453

Valdes priekšsēdētājs 5930

Valdes priekšsēdētāja vietnieks 4930

Pārvaldes vadītājs, vietnieks, prezidenta padomnieks 4337

Par ārvalstu rezervju pārvaldīšanu atbildīgās pārvaldes vadītājs 8120

Pārējo struktūrvienību vadītājs, vietnieks 3296

Galvenais un vecākais speciālists 1856

Finanšu ieguldījumu portfeļa vadītājs, finanšu risku vadītājs 2814

Speciālists 1297

Pārējās pamatfunkcijas (skaidrās naudas apgrozība, maksājumu sistēmas, statistika, starptautiskie sakari, informācijas sistēmas, finanses, audits)

Amats Alga (Ls)

Pārvaldes vadītājs, vietnieks 3340

Pārējo struktūrvienību vadītājs, vietnieks 2125

Galvenais un vecākais speciālists 1510

Galvenais un vecākais informācijas sistēmu speciālists 1844

Speciālists 1100

Informācijas sistēmu speciālists 1300

Naudas apstrādātājs, kasieris 1014

 

Pārējās funkcijas (juridiskie pakalpojumi, drošība, personāla vadība, sabiedriskās attiecības un komunikācija, saimnieciskie pakalpojumi)

Amats Alga (Ls)

Pārvaldes vadītājs, vietnieks 2496

Pārējo struktūrvienību vadītājs, vietnieks 1633

galvenais un vecākais speciālists 1485

Speciālists 1152

Apsardzes darbinieks (apsardzes maiņas galvenais inspektors, inspektors, videonovērošanas iekārtu operators u. c.) un autovadītājs, t. sk. naudas pārvadājumu transporta autovadītājs 1068

Vadītāja palīgs, sekretārs, lietvedis, t. sk. vadību un pamatfunkcijas apkalpojošais darbinieks 999

Inženiertehniskais darbinieks (inženieris, tehniķis), t. sk. naudas apstrādes un glabāšanas funkciju apkalpojošais darbinieks 1128

Administratīvi saimnieciskais darbinieks (saimniecības vadītājs, pārzinis, strādnieks u. c.) 641

Apkopējs, sētnieks 304

 

Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam un padomes locekļiem mēneša darba algas apmēru aprēķina, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru.

LB padome nosaka mēneša darba algas apmēru valdes priekšsēdētājam, valdes priekšsēdētāja vietniekam un struktūrvienību vadītājiem, kā arī nosaka citu darbinieku amata vietām atbilstošu mēneša darba algas līmeni.

LB nesaņem finansējumu no valsts budžeta, bet veic maksājumus tajā. LB no 2006. – 2011. gada peļņas kopumā ieskaitījusi valsts ieņēmumos 135 milj. latu. 2012. gadu LB noslēgusi ar 34 milj. latu peļņu (peļņa 2011. gadā – 32 milj. latu).

Darba samaksa un sociālās apdrošināšanas izdevumi 2012. gadā kopā bija 12 673 000 latu.

Plašāku ieskatu par Latvijas Bankas darbu, uzdevumiem, gada pārskatu utt. var uzzināt mājaslapā bank.lv.

 

Fakti

Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir Eiropas vienotās valūtas – eiro – centrālā banka. 
Viens no galvenajiem tās uzdevumiem – uzturēt cenu stabilitāti eirozonā. Saskaņā ar līgumu par Eiropas Savienības darbību eirosistēmas centrālajai bankai veicamie galvenie uzdevumi: turēt un pārvaldīt dalībvalsts oficiālās ārvalstu valūtas rezerves; veikt valūtas maiņas operācijas; veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību.

Pašlaik eirozonā ietilpst 17 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kuras kopš 1999. gada ieviesušas eiro. Šo 17 dalībvalstu centrālās bankas un ECB veido eirosistēmu.

Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) sastāvā ir ECB un visu ES dalībvalstu nacionālās centrālās bankas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ieviesušas eiro. Eirosistēma un ECBS pastāvēs paralēli tik ilgi, kamēr būs ES dalībvalstis, kuras pagaidām atrodas ārpus eirozonas. Pašlaik Latvijas Banka ir ECBS dalībniece, bet pēc eiro ieviešanas kļūs par eirosistēmas 18. dalībnieci, kopā ar ECB un pārējām eirozonas centrālajām bankām īstenojot eirosistēmas uzdevumus.

Kādi ir Latvijas Bankas uzdevumi

Latvijas Banka ir neatkarīga iestāde, kas nosaka un īsteno monetāro politiku, pārvalda ārvalstu valūtas un zelta rezerves, izlaiž skaidro naudu, nodrošina starpbanku norēķinu darbību un apkopo finanšu statistiku.

Svarīgākie bankas darba uzdevumi ir:

noteikt un īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu cenu stabilitāti valstī;

izlaist nacionālo valūtu;

veicināt bezskaidras naudas apriti starp komercbankām;

izsniegt Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, izņemot kredītiestādes, atļaujas komercdarbībai – ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai;

vākt, reģistrēt un apkopot finanšu un valsts maksājumu bilances datus, kā arī publicēt apkopoto statistisko informāciju;

pārvaldīt ārējos aktīvus, proti, ārvalstu valūtas un zelta rezerves;

darboties kā valdības finanšu aģentam.

Likums neatļauj Latvijas Bankai pašai piedalīties komercdarbībā. Savu darbību tā finansē no ieņēmumiem, ko dod valūtas un kredīta operācijas.

Latvijas Banka ieskaita valsts ieņēmumos pārskata gadā gūtās peļņas daļu, kas aprēķināta, piemērojot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikto nodokļa likmi, un veic maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu 50% apmērā no gadā gūtās peļņas. Pēc šiem maksājumiem Latvijas Bankas peļņas atlikums tiek ieskaitīts rezerves kapitālā, kas izveidots iespējamo zaudējumu segšanai.

LB saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic revīzijas komisija, kuru apstiprina Valsts kontrole. Latvijas Bankas vispārējo uzraudzību veic Saeima. Bet tā nav pakļauta ne valdības, ne citu valsts pārvaldes iestāžu lēmumiem un rīkojumiem.

Pievienot komentāru

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+