Foto – LETA

“TB/LNNK” biedri nelabprāt komentē bijušā līdera Straumes uzskatu maiņu par labu SC 0

“Zinu, ka mani daudzi bijušie kolēģi uzskata par kaut kādu krievu aģentu. Nu, lai viņi tā uzskata,” tā nesen intervijā avīzei “Diena” sacīja bijušais “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs Jānis Straume. Viņš pēdējā laikā kļuvis par mediju “zvaigzni”, kura stāsts labi iederētos rubrikā “Brīnumainās pārvērtības”.

Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 183
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Lasīt citas ziņas

Runa gan nav par ierastajām vizuālajām pārvērtībām, bet par politisko uzskatu maiņu. Bijušais nacionālists (pirms “TB”/LNNK darbojies arī organizācijās “Helsinki-86” un Pilsoņu kongress) tagad aktīvi aģitē par “Saskaņas centru” un tā līdzdalību nākamajā valdībā. “Latviešiem ir nākotne tikai kopā ar krieviem” – tāds virsraksts dots viņa intervijai, kura nupat publicēta avīzē “Vesti segodņa” un kurā galvenā doma – “SC” ir pastiepis latviešu politiķiem roku, tagad tikai vajag to satvert. Šādu radikālu uzskatu maiņu varētu arī dēvēt par jaunu politisku tendenci, jo cits bijušais “TB”/LNNK biedrs Andrejs Požarnovs kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no apvienotā “SC”/”Gods kalpot Rīgai!” saraksta, lai gan viņš savu nostāju nav tik atklāti deklarējis.

Zīmīgi, ka par Straumes izteikumiem nav sekojusi nekāda reakcija no bijušajiem partijas biedriem. No Nacionālās apvienības politiķiem bijušā tēvzemiešu līdera teikto līdz šim komentējis vien Raivis Dzintars, bilstot, ka J. Straume “atrodas politiskās meklēšanās periodā”, bet diez vai šī atgriešanās politikā kļūšot par “uzvaras gājienu”. R. Dzintars tomēr pārstāv to daļu, kas NA ienāca ar partiju “Visu Latvijai”, kurai ar J. Straumi nav nekādas saistības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet to, ka nacionāļiem šis nav patīkams temats, var saprast no apvienības līdzpriekšsēdētāja Roberta Zīles reakcijas. No viņa saņemu vien strupu atbildi, it kā runa būtu par kādu R. Zīlem mazpazīstamu personu: “Jānis Straume jau sen vairs nav partijas biedrs. Es nevaru komentēt katras privātpersonas uzskatus.”

Citi “TB”/LNNK veterāni ir runīgāki, taču jūtams, ka cenšas būt ļoti saudzīgi un saprotoši. Neviens nerunā par “krievu aģentu”. Bijušais Saeimas deputāts Juris Dobelis stāsta, ka joprojām kontaktējas ar Straumi, kuram pašreizējās idejas esot parādījušās jau pirms vairākiem gadiem: “Viņš uzskata, ka ir jāmeklē starp nelatviešiem pozitīvi no­skaņoti cilvēki un jāmēģina veidot kopīgu politisko spēku. Tas nav tikai viņa viedoklis, Rīgas domes vēlēšanas pierādīja, ka ir latvieši, kuri gatavi balsot par “Saskaņas centru”. Es pats tam nepiekrītu, bet neuzskatu par vajadzīgu šo izvēli nosodīt – ja Straumem tāds viedoklis ir izveidojies, lai viņš ar to dzīvo.” J. Dobelis steidz atgādināt Straumes nopelnus, vadot gan parlamenta darbu, gan partiju. Viņaprāt, savulaik esot “īpaši piestrādāts”, lai J. Straume netiktu ievēlēts Saeimā. Arī mediju piestiprinātā iesauka “batjka” (to gan KNAB noklausītajās sarunās lietoja paša Straumes partijas biedrs), no kuras Straume vēlāk nevarējis tikt vaļā. “Viņš ir gudrs puisis, labi spēlē šahu, zoli, ar smadzenēm viņam viss kārtībā. Viņu ļoti uztrauc valsts nākotne, un acīmredzot sadarbībā ar “Saskaņu” viņš meklē savu uzskatu piepildījumu,” spriež Dobelis.

Saprotošs pret bijušā partijas līdera uzskatu maiņu ir arī Jānis Birks, lai gan uzreiz norāda, ka Straumes viedoklim nepiekrīt. J. Birks: “Nav jau runa par Kabanovu vai Cvetkovu, bet partijas nostāju. Nekad nav bijusi pārliecība par viņu lojalitāti Latvijai. Kaut vai tas līgums ar Putina partiju… Tā sauktās latviešu partijas skatās Rietumu virzienā, bet “SC” – uz Krieviju. Lojalitāte jāparāda ar darbiem, nevis ar vārdiem.”

 

Uzziņa

Jānis Straume dzimis 1962. gadā Siguldā politiski represēto ģimenē. Rīgas Medicīnas institūtā ieguvis ārsta izglītību. Kopš 1988. gada aktīvi darbojies politiskās kustībās, kuru mērķis bija Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana: “Helsinki-86”, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK), Latvijas Republikas Pilsoņu kongress, 18. novembra savienība, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”. Bijis 5., 6. un 7. Saeimas deputāts no “TB”/LNNK, ilggadējs frakcijas, kā arī partijas vadītājs. No 1998. līdz 2002. gadam bijis Saeimas priekšsēdētājs. Pēc vēlētāju uzticības zaudēšanas partijas priekšgalā viņu nomainīja R. Zīle, bet Straume ieguva labi atalgotus amatus vairāku valsts uzņēmumu politizētajās padomēs. 2011. gadā izstājies no partijas.

Reklāma
Reklāma

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.