Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. februāris, 2012
Drukāt

Te dzīvo latviešu nācija, nevis kopiena

peters_leta2

Publicējam fragmentus no dzejnieka, publicista un kādreizējā Latvijas vēstnieka Krievijā Jāņa Petera raksta “Atklājas, ka to valodu sauc arī par latviešu valodu” (“NRA”, 21.02.2012.)

 

“Lai kā arī dažs labs būtu gribējis sarīdīt kultūru pret kultūru, valodu pret valodu Latvijas robežās un arī ārpus tām, šīs izdomas autoriem nekas nav sanācis. Šajos centienos ir aizmirsts, ka ir jau klāt 21. gadsimts un ka Latvija ar visu dramatisko pagātni ir strauji nogājusi modernas attīstības ceļu tās ļaužu apziņā. (..)

Bet Latvijā gan nedzīvo divas kopienas (dve obščini), kā sākuši izteik­ties gan publicisti, gan arī politiķi un pat ļaudis no aka­dēmiskām aprindām. Skaid­ri un nepārprotami ar to tiek norādīts, ka arī latvieši Lat­vijas Republikā it kā esot kopiena. Tāda terminoloģija netika lietota pat padomju gados. (..)

Bet tagad Latvijā, modernajā Eiropas Savienī­bas dalībvalstī, man jāklau­sās par divām kopienām. Iz­smiekls. Bet varbūt demo­krātija? Aprobežotība? In­stinkti? Provokācija? Ja mūsdienu Latvijā dažam liekas, ka te ir darīšana ar latviešu kopienu, tad pēc ana­loģijas, teiksim, Somijā uz­turas somu kopiena, bet Francijā – franču kopiena, Krievijā – krievu utt. Kopie­nām nav valstiskuma. Bet Latvijā, protams, līdztekus vienai vienīgai nācijai – lat­viešu – ir arī raibas etniskās kopienas, un varam teikt, ka tās ir topošās Latvijas politis­kās nācijas bagātība, kuras vēsturiskais pamats ir latvie­ši. (..)

 

Tātad manā nezināt­niskajā, bet pieredzes bagā­tajā dzejnieka apziņā Latvijā dzīvo latviešu nācija – nekur citur tās nav. Zemēs, kur latvieši atraduši mājvietu, gan ir lielākas vai mazākas latviešu kopienas. (..)

 

Ja šodien ir atjaunota Latvijas valsts, tad dabiski ar likumu ir atjaunots arī šīs valsts vienīgās nācijas valo­das statuss, un neviena no kopienām nepieprasa nostiprināt Latvijas Satversmē kā­das kopienas valodu. (To ne­pieprasa arī krievi Vācijā, kur viņu ir 3 miljoni.)

Es savā labticībā un ro­mantismā ticu, ka arī krievu kopiena, kas neapšaubāmi ir lielas valodas lietotāja, ne­pieprasa sev paralēlu valsts valodas statusu Latvijā, vien kādi eksperimentētāji ar valsts valodu, Satversmi un mīkstu demokrātiju. Jo krie­vu valoda Latvijā funkcionē netraucēti. (..)

To, ka valsts valodas statusā ar likumu šeit ir nāci­jas valoda, līdz 18. februārim saprata un turpina saprast tie tūkstošiem krievu un arī krievvalodīgo, kuri strādāja un strādā valsts struktūrās, arī privātajās bankās, kur meitenes operatora lodziņā ir īpaši koptas ne vien ārēji, bet arī valodas kultūrā. (..)

Sarīdīt Latvijā nevienu neizdosies. (..)

 

Ja vēl mūsdienu Latvijas valsts budžets nestrādātu pretim valsts valodai, kuras īstais vārds īstenībā ir latvie­šu valoda, tad te traģiski neturpinātos situācija kā pirms 90 gadiem, kad Latvijas teritorijā vispār neiznāca kultūras un literārā prese. (..)

 

Nevaja­dzētu jau daudz, tikai atjau­not to situāciju kā padomju gados, kad milzu tirāžās ik nedēļu iznāca laikraksts “Literatūra un Māksla” un ik mē­nesi – žurnāls “Karogs”, arī žurnāls “Māksla” un kad arī pārējā prese regulāri publi­cēja latviešu literatūras jau­nāko devumu. (..) Bez literārām publikācijām valoda apstā­sies kantorgrāmatās vai pagrabstāvā. (..)

Es pat neatvainošos – pašlaik valdošie spēki, ne­spēdami atrast un saprast, kāpēc jāatrod līdzekļi lite­rārai presei, valodu gremdē ne mazāk kā tie, kuri labi apzinās, ka to dara ar nolū­ku. Mūsējie to dara bez no­lūka, vienkārši neapjēgdami, ko dara (īstenībā – nedara).

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+