Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. septembris, 2012
Drukāt

Te, Gaujmalā, ir mana paradīze


Foto - Aldis JermaksFoto - Aldis Jermaks

Lai arī Kārlis Iesalnieks dzimis, audzis, skolojies un ilgus gadus strādājis Rīgā, par rīdzinieku viņš sevi nekad nav uzskatījis. Viņš bijis riktīgs Iļģuciema puika no Daugavas otrā krasta. 


 

Bērnībā vasarās Daugavā pie Rīteriem, kur tēvs Avotu dzirnavās strādāja par melderi, trenējies airēšanā ar plakandibena laivu. Arī pirmās makšķerēšanas iemaņas puika apguva Daugavā. Vēl tagad Kārlis Iesalnieks jūlijā vai augustā uz pāris nedēļām dodas samu ekspedīcijā pa bērnības zivīgajām vietām pie Kokneses.

Pirmoreiz kanoe laivā gan iekāpa Rātsupē. Netālu no Spilves pļavām vecamtēvam bija mājiņa, tur pirmajos pēckara gados puika ganīja gotiņu, plūca zāli rukšiem un vistām, katrā brīvā brīdī ar draugiem devās uz Rātsupi izpeldēties. Tur arī viņam vecāki zēni piedāvāja pamēģināt iekāpt kanoe laivā. Pirmā iekāpšana beidzās ar peldi, bet vēlāk jau veicās tīri labi.

Airēšanu smailītēs un kanoe laiviņās sāka mācīties Jūrmalā sporta biedrības ”Daugava” jahtklubā. Pēc stundām ar elektrisko vilcienu pāri Lielupei un laivā iekšā.

Jau pirmajās lielākajās sacīkstēs censonis kļuva par Baltijas jauniešu čempionu. Paralēli startiem gludajās distancēs Kārlis sāka aizrauties ar ekstrēmo airēšanas slalomu krāčainos upju posmos. Tika uzaicināts Latvijas PSR komandā, kļuva par PSRS čempionu un automātiski iekļuva dižās padomjzemes izlasē.

Gatavojoties startiem 1972. gada Minhenes olimpiskajām spēlēm, treniņnometnēs izairēti visi Kaukāza straujāko upju posmi. Uz olimpiādi gan aizbrauca gruzīnu sportists. Sirdī palika mieles un lielajam sportam airētājs pamāja ardievas. Tomēr pašu mājās viņš turpināja krāt augstākā kaluma godalgas. Kārlis var lepoties ar divpadsmit Latvijas PSR čempiona zelta medaļām gludajās un slaloma distancēs.

 

Krampīgais raksturs ievērots, arī strādājot autoremonta rūpnīcā, kur direktors un viņa vietnieks bija aktīvi mednieki un Kārli tie uzaicināja uz rūpnīcas mednieku kolektīva jakti Gaujienas pusē. Kārlim iepatikās.

 

Rezultatīvi trāpījumi sekoja viens pēc otra un, kad aizsaulē aizgāja iepriekšējais kolektīva vadītājs, par viņa pēcteci kļuva Kārlis.

Kad sabruka padomija, pajuka rūpnīcas mednieku kolektīvs. Kārlis iegādājās jaktes bāzes namiņu pie Virešiem pašā Gaujas krastā, kurā mitinās jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Aktīvu dzīvesveidu nu jau sirmais, bet vēl joprojām staltais un spēcīgais vīrs ievēro arī tagad. Regulāri piedalās tuvākās un tālākās dažādu mērogu medību šaušanas sacensībās gan ar karabīni, gan gludstobra ieroci. Veiksmīgi startē medību biatlonā, dažādos airēšanas mačos. Ar medaļām namiņā apkārtas visas ragu trofejas. Daudzas no tām ir guvušas zelta, sudraba un bronzas novērtējumu. Arī šogad viņš jau paspējis uzvarēt trijās šaušanas sacīkstēs, kā arī airēšanā Apes novada upju festivālā.

Kārlim jau rit septiņdesmit ceturtais gads. Kad vaicāju, kā viņam izdodas uzturēt sevi tik lieliskā formā, viņš, šķelmīgi smaidot, atbild:

 

“Jādraudzējas ar jaunākām meitenēm, jo tad nedrīkst krist kaunā. Ja nopietni, man ļoti palīdz jaunībā iegūtais sportiskais rūdījums, kuru esmu centies uzturēt spožu turpmākos gadus. Ēdu tikai veselīgu pārtiku – meža zvēru gaļu, savu vistu oliņas, paša dobītēs un siltumnīcās audzētos dārzeņus, ābolus. Sakņu pagrabā viss ideāli saglabājas līdz nākamajai ražai.

 

Zemes mēslošanai nelietoju nekādu ķīmiju, laistu ar Gaujas ūdeni, kas ir dzīvāks nekā no dziļurbuma pumpētais. Kad sagribas zivtiņu, palaižos pa upi ar laivu. Katru dienu gandrīz kilometru kātoju uz “Zvejnieku” pasta kastīti pie lielā ceļa pēc “Latvijas Avīzes”, ko abonēju kopš pirmā numura. Svaigs gaiss un fiziskas nodarbības ir medībās, sacensībās. Spēcīgu enerģijas lādiņu dod tas, ka vēl joprojām varu pāršaut jaunekļus. Reizi nedēļā obligāti kurinu pirti, mans moto ir: “Bacilis gāž lielu vīru, miesu vajag turēt tīru.” Ja kaut kur sāp, tur ieperu ar paša sietām slotiņām. Pirtojos ilgi un pamatīgi, parasti pirms un pēc procedūras nosveros, gandrīz divus kilogramus nometu. Uzkarsējos un Gaujā iekšā, tā vairākas reizes. Te, Gaujmalā, ir mana paradīze, te jūtos patiesi laimīgs,” saka darbīgais Kārlis Iesalnieks.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+