Te ir Gaujmala, Dundaga vai Baltija?
 0

Prieks par dziesmas mīlestību, kas izpaudās naktī pēc svētku dižkoncerta Mežaparkā, tomēr sarūgtināja teksta izkropļojums dziesmā ”Tur, kur ozoli”, piedziedājumā velkot “Šeit ir Gaujmala”.

Reklāma
Reklāma

 

Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Nezinu, kopš kura laika kļūda radusies un kurš vārdus apzināti sagrozījis, bet oriģinālā ir “Še ir Dundaga”. Dziesma ir sena Dundagas himna, ko dziedāja jau manā bērnībā. Pats esmu Dundagā dzimis, audzis un skolā gājis. Dziesmai vārdus sacerējis vietējais dzejnieks Fricis Īvnieks, kurš daudz darījis arī sava novada vēstures izpētē. Mūziku pirms Otrā pasaules kara komponējis Dundagas pamatskolas pārzinis Jānis Šultners – brīnišķīgs pedagogs, pie kura mācījušās vairākas dundadznieku paaudzes. Ilgus gadus viņš Dundagas baznīcā spēlēja ērģeles. Avīzē ”Dundadznieks” dziesmas notis bija publicētas. Saprotu, ka cilvēkam, kurš tekstu pārveidojis, Gauja bijusi tuvāka un Dundaga šķitusi pārāk neievērojama vieta, kaut gan no manas dzimtās puses nāk slavenais krokodilu mednieks Austrālijā Arvīds Blūmentāls un savulaik pie viena no ražīgākā latviešu literāta Ernesta Dinsberga skolojies Krišjānis Barons.

Arnolds Auziņš, 
rakstnieks

 

”Cik atceros, vienmēr ir dziedāts ”Te ir Gaujmala”,” teic 80 gadu vecumu sasniegušais Ēriks. Viņam pat licies, ka tā ir sena vācu dziesma, kas lokalizēta. Arī jaunāki dziedātāji ir pārsteigti, izdzirdot par A. Auziņa sniegtajiem faktiem. Bet Kubalu skolas muzeja vadītājs Ivars Abajs zina teikt, ka publikācija laikrakstā ”Dundadznieks” tapusi atmodas laikā, balstoties uz vienas Dundagas koristes atmiņām, arī notis dziesmai pierakstītas, noklausoties viņas dziedājumu. Dziesmas oriģinālais pieraksts nav muzeja krājumos, līdz ar to nevarot būt drošs par dziesmas autorību. ”Dundagas koristes atceras, ka šo dziesmu dziedājušas 50. gados un vēlāk, tuvāk šodienai,” stāsta I. Abajs un piebilst, ka esot arī versija ar vārdiem ”Tur ir Baltija”. 2005. gada pavasarī laikrakstā ”Laiks” publicētas Oskara Lūša atmiņas: ”Ap 1920. gadu, kad ar vecākiem biju pārbraucis no Krievijas, bijām apmetušies Mazsalacā, vēlāk bēdīgi slavenā profesora Augusta Kirhenšteina mātes Babas mājā. Dziedāt es vēl nedziedāju, bet labprāt klausījos tēva dziedāto: “Tur, kur ozoli zaļo tumšzaļi/Tur ar vīri stāv, kas nebēdā nāv/Tur ir Latvija, tur ir Baltija/Mana mīļā, dārgā dzimtene.” Dziesmas teksts, kurā nav ne vārda ”Dundaga”, ne 
”Gaujmala”, publicēts jau 1927. gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

”Lai noskaidrotu dziesmas teksta un melodijas autoru, būtu jāveic pētījums.
 Esam iesākuši šīs dziesmas pieraksta oriģināla meklējumus,” vēsta I. Abajs. Varbūt kāds mūsu lasītājs zinās ko vairāk? Kā F. Īvnieks, tā J. Šultners jau sen mūžībā, un nedz vienu, nedz otru autortiesību aģentūra AKKA/LAA nepārstāv.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.