Latvijā
Izglītība

Te nav nūģu skola! Vidusskola, kur uz vienu vietu pretendē pat 18 jauniešu 4


RTU Inženierzinātņu vidusskolas topošie absolventi Roberts Pavlovskis (no kreisās), Ieva Žube, Renāte Karjavčenko, Rebeka Anna Līpiņa un Roberts Dobelis priecājas, ka pēc 9. klases izlaiduma izdarījuši pareizu izvēli un nav nobijušies mācīties tikko izveidotā vidusskolā.
RTU Inženierzinātņu vidusskolas topošie absolventi Roberts Pavlovskis (no kreisās), Ieva Žube, Renāte Karjavčenko, Rebeka Anna Līpiņa un Roberts Dobelis priecājas, ka pēc 9. klases izlaiduma izdarījuši pareizu izvēli un nav nobijušies mācīties tikko izveidotā vidusskolā.
Foto – Karīna Miezāja

Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolai (IZV) tuvojas pirmais izlaidums, kurā skolu absolvēs 24 jaunieši. Pirms izlaiduma sarunājos ar pieciem no viņiem: balvēnieti Robertu Pavlovski, smiltenieti Robertu Dobeli, rīdzinieci Rebeku Annu Līpiņu, ogrēnieti Ievu Žubi un valmierieti Renāti Karjavčenko.

Visi viņi stāsta, ka IZV izvēlējās tāpēc, ka skolās, kur mācījās iepriekš, viņiem bieži bijis garlaicīgi un dažkārt skolotāji paši mudinājuši meklēt izglītības iestādi, kur būs iespējams mācīties augstākā līmenī. Daži pedagogi pat ieteikuši tieši IZV, neraugoties uz to, ka tobrīd tā tikko bija izveidota: bija reklāma, bet reālas pieredzes par mācībām šādā skolā nevienam nebija. Piemēram, Robertam, kurš iepriekš mācījies Smiltenes Valsts ģimnāzijā, kāda skolotāja atzinusies, ka viņai nav laika, ko veltīt izcilniekiem, jo jāpievēršas “vidējam līmenim” un tiem, kam mācībās neveicas. Ieva, kura iepriekš mācījās Ogres 1. vidusskolā, piebilst: ja mācies kopā ar jauniešiem, kuriem ir līdzīgs zināšanu līmenis un kurus vairāk interesē mācības nevis izklaides, laiks skolā tiek pavadīts daudz lietderīgāk.

Rebeka smej, ka gaidījusi: viņas klasesbiedri būs tipiski, nedraudzīgi nūģi, taču patiesībā tā nemaz nav. Jā, IZV mācās kopumā introvertāki jaunieši nekā citviet, tomēr “izrādījās, ka varam būt saliedēti, komunikabli un draudzīgi”. Nav arī tā, ka IZV skolēnus interesē tikai mācības. Piemēram, skolēni paši lūguši skolas vadībai, lai izveido arī skolas kori.

Bet vai nav tā, ka tieši šajā skolā skolēni asi konkurē savā starpā, jo viņi vairs nav gudrākie klasē, apkārt ir daudz gudro? IZV topošie absolventi atbild, ka klases audzinātājs jau pašā sākumā skaidrojis, ka viņiem jābūt komandai, un tā jaunieši arī jūtas. Turklāt visi nav vienādi gudri: katram ir savas stiprās puses; kāds sevi labāk pierāda vienā mācību priekšmetā, bet cits otrā. Skolēni sapratuši, ka daudz var mācīties arī cits no cita.

Roberts Pavlovskis piebilst: “Esam pirmais šīs skolas izlaidums, un mums ir liela atbildība: ar centralizēto eksāmenu rezultātiem pierādīt, ka šī skola tiešām ir augstā līmenī. Tāpēc nekonkurējam savā starpā, bet gan ar skolēniem no citām labākajām Latvijas skolām.”

 

Attīstījuši pētniecības prasmes

Jau iepriekšējās skolās topošajiem IZV absolventiem tieši eksaktie mācību priekšmeti bija tie mīļākie. Piemēram, Robertam Pavlovskim matemātika, bet Rebekai fizikai.

“Būsim godīgi: lielākajā daļā valsts vidusskolu tieši eksakto mācību priekšmetu pasniegšana nav tajā augstākajā līmenī. Kaut vai aprīkojumu, kas ir parastās skolās, nevar salīdzināt ar to, kas mums pieejams, piemēram ķīmijas kabinetā. Ja nākotnē interesē nopietni pievērsties pētniecībai, šī ir labākā vieta, kur šādas prasmes attīstīt,” saka Rebeka, kura iepriekš mācījusies Rīgas Hanzas vidusskolā.

Jautāti, ar ko mācības šeit atšķīrās no skolām, kur skolēni gāja iepriekš, topošie absolventi vispirms uzsver skolotāju augsto profesionalitāti. Skolēni atzīst, ka IZV pedagogiem strādāt nav viegli. Jo motivētāki skolēni, jo vairāk no skolotājiem prasa. Pedagogam jābūt gatavam, ka skolēni var uzdot jautājumus, uz kuriem skolotājam šobrīd nav atbildes un ka nāksies arī pašam apgūt ko jaunu.

Kaut IZV klases nav lielas, stundās skolēni tomēr tiek dalīti divās grupās, lai nodrošinātu pēc iespējas individuālāku pieeju. Arī piedāvāto mācību priekšmetu klāsts bijis plašāks nekā citās skolās. Piemēram, jaunieši apguva arī augstāko matemātiku. Parasti ikdienas mājasdarbi skolēniem tikpat kā nav uzdoti, taču patstāvīgi bija jāveic pētījumi vai jāraksta referāti.

Pētniecībai mācību procesā tika pievērsta liela nozīme. Savus pētnieciskos darbus skolēni centušies izstrādāt pēc iespējas augstākā līmenī, jo bija iespējas darboties arī RTU laboratorijās. Rebeka stāsta, ka divus gadus “katru pēcpusdienu trīs stundas pavadīju laboratorijā”. Taču arī pašā skolā izveidotas modernas laboratorijas, jo RTU esošās zinātniskās laboratorijas mācību procesam tomēr nav piemērotas.

Izstrādājot pētnieciskos darbus, skolēni varēja lūgt padomu arī RTU profesoriem, kas lieti noderējis.

Katru vasaru jauniešiem bija prakse, kurā varēja noskaidrot, kāda ir iecerētās profesijas ikdiena. Praksi varēja strādāt gan RTU, gan kādā no uzņēmumiem, kas atbalsta skolu. Rebeka teic: slavenās “Ēnu dienas” bieži vien ir tikai ekskursija uzņēmumā, tādējādi reāls priekšstats par ikdienu tajā nerodas. Prakses divu nedēļu ilgumā sniedz dziļāku ieskatu. Piemēram, Rebeka strādāja ķīmijas laboratorijā.

 

Vai nebija riskanti nākt uz tikko dibinātu skolu?

Roberts Pavlovskis atbild: “Nebija bail nevienu brīdi, tāpat nebaidījās arī mani vecāki. Jau, mācoties 8. klasē, biju nolēmis, ka mācības turpināšu Rīgā, tikai nezināju vēl, kuru skolu izvēlēšos. Nācu šurp, lai augstākā līmenī apgūtu fiziku un matemātiku. Taču izrādījās, ka te augstā līmenī var apgūt faktiski visus mācību priekšmetus.”

Renāte, kas iepriekš mācījusies Valmieras Valsts ģimnāzijā, atzīst, ka sākt mācības šajā skolā bijis liels izaicinājums, taču iepriekšējā skolā palikt nevarējusi, jo tur nespētu pilnībā attīstīt savu potenciālu.

Bet kā IZV jauniešiem klājās eksāmenos? Piemēram, daudz apspriestajā matemātikas eksāmenā. Skolēni atzīst, ka bijis grūtāks nekā iepriekšējos gados, bet kopumā – nekas īpašs. Turklāt formulējumi bijuši citādi, nekā iepriekš izmantoti, tāpēc varēja būt apjukums gan skolēniem, gan skolotājiem. “Problēma jau ir tā, ka viens un tas pats eksāmens jāliek gan mums, gan tiem, kuri mācījušies trīsreiz mazāk,” teic Roberts Pavlovskis.

 

Studēs RTU

Veidojot šo vidusskolu, viens no universitātes mērķiem bija sagatavot RTU izcilus studentus. IZV absolventiem nav izvirzīts nosacījums stāties tieši šajā augstskolā, taču RTU viņiem piedāvā tā saukto Izcilības programmu: individuālus studiju plānus, kas ļaus nemācīties vēlreiz to, kas apgūts jau vidusskolā, piemēram, jau pieminēto augtstāko matemātiku, bet izvēlēties kādus citus studiju kursus no RTU plašā klāsta. Studijas būs intensīvākas nekā citiem, tāpēc, iespējams, studijas varēs pabeigt agrāk nekā ierasts. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc visi mani sarunas biedri izvēlējušies studijas tieši RTU.

Rebeka nolēmusi studēt ķīmijas tehnoloģiju Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē un šobrīd plāno tikt pat līdz doktora grādam un vēlāk strādāt zinātnē. “Dabas zinātņu apguve ļoti attīsta spēju analizēt, spriest. Tāpēc, pat ja galu galā strādāšu citā jomā, tā ir pamatīga izglītība, kurā vērts ieguldīt laiku,” skaidro Rebeka.

“Mēs ķīmiju mācījāmies tā, ka, nevis vienkārši iemācījāmies, ka ir viela A, ir viela B un viela C, bet arī iemācījāmies risināt problēmas,” piebilst viņas klasesbiedrs balvēnietis Roberts.

Viņš pats gan nolēmis studēt ekonomiku, kas pieskaitāma pie sociālajām zinātnēm, taču puisis uzsver, ka bez skaitļiem un labām matemātikas zināšanām arī ekonomikā neiztikt. “Arī zināšanas fizikā un ķīmijā noteikti noderēs,” piebilst Roberts. Viņš plāno nākotnē iegūt doktora grādu un kā vienu no sapņu karjerām min darbu Latvijas Bankā.

Otrs klases Roberts studēs RTU sastāvā esošajā Rīgas Biznesa skolā. Vispirms iegūstot BBA, pēc tam arī MBA grādu – tas starptautiski atzīts grāds vadībā. “Tālāk dzīve rādīs, ir muļķīgi plānot tālu uz priekšu, jo daudz kas var mainīties gan manā domāšanā, gan dzīvē kā tādā. Viena no lietām, ko gribētu: atrasties mainīgā vidē, vadīt kādu komandu ciešā kontaktā ar kolēģiem,” teic jaunietis.

Renāte tēmē uz arhitektūras studijām, jo desmit gadus mācījusies arī mākslas skolā un arhitekta profesijā var savienot eksaktās un tehniskās zināšanas ar mākslinieciskiem risinājumiem.

Ieva nolēmusi studēt Būvniecības fakultātē, apgūt ceļu un tiltu būvniecību. Šī profesija ieinteresējusi, jo jau kopš agras bērnības meitene dzirdējusi daudz sarunu par šo tēmu – arī ģimenes locekļi strādā šajā nozarē. Pagājušajā vasarā Ieva kopā ar RTU doktorantūras studentiem strādājusi praksi RTU un “Latvijas Valsts ceļu” laboratorijās. Šī pieredze tikai apstiprinājusi izvēles pareizību.

Ar jauniešiem tikos dienā, kad Saeimas atbildīgajā komisijā bija karstas diskusijas par izglītības reformām. Tāpēc jautāju viņiem, kas būtu jāmaina Latvijas izglītības sistēmā.

Roberts Pavlovskis spriež, ka svarīgi celt profesionālās izglītības prestižu, lai vidusskolās paliktu tie, kuri tiešām var un vēlas studēt. Tad mācības vidusskolā varētu pacelt augstākā līmenī. Savukārt centralizētajos eksāmenos būtu jāpiedāvā vairāki līmeņi, lai nav tā, ka visiem jāpielāgojas vai nu vājākam, vai augstākam līmenim. Renāte iebilst, ka eksāmeni nav tas svarīgākais: ir jāmācās dzīvei, nevis jāfokusējas uz atzīmēm.

Rebeka piemetina: ļoti svarīga ir karjeras izglītība, lai nav tā, ka vidusskolā paliek tāpēc, ka pēc 9. klases vēl nav zinājis, ko grib dzīvē darīt. Tāpat ļoti svarīgi celt skolotāju kvalifikāciju. Jaunieši gan atzīst: arī labam skolotājam trūks motivācijas strādāt, ja sastapsies ar nemotivētiem skolēniem, kuri grib tikai trīs gadus nosēdēt vidusskolas solā. Savukārt motivācijā liela loma ir arī vecākiem, kuriem jau no bērnības jāatbalsta bērna izziņas kāre un nekad nevajag teikt: “Matemātikā tev dzīvē nebūs vajadzīga.”

Jaunieši atbalsta ideju par to, ka vidusskolas pēdējās klasēs skolēniem vajadzētu apgūt mazāk mācību priekšmetu nekā pašlaik, jo šāda sistēma veiksmīgi funkcionē daudz kur pasaulē.

 

Viedoklis

Vai RTU IZV izveide ir veiksmīgs projekts?

Artūrs Zeps, RTU attīstības prorektors: “Mums izdevies piesaistīt skolēnus ar ļoti lielu potenciālu un piedāvāt viņiem augstu izglītības kvalitāti, to pierāda arī skolēnu sasnegumi mācību olimpiādēs. Konkurss uz vienu vietu IZV ik gadu aug, tāpēc apsveram iespēju veidot divas paralēlklases un vienā no tām piedāvāt starptautiskā bakalaurāta programmu angļu valodā. Pagaidām ir tikai viena 10., 11., 12. klase – kopā 72 skolēni. Ja sākumā konkurss bija 13 līdz 15 cilvēki uz vienu vietu, tad nu jau ir 17 līdz 18.

Mums izdevies piesaistīt jauniešus no reģioniem, jo piedāvājam bez maksas dzīvot RTU kopmītnēs un maksājam 50 eiro mēnesī kā stipendiju.

Vēl viens skolas izveidošanas mērķis bija popularizēt inženierzinātnes un veidot vēl vienu platformu diskusijām par eksakto zinātņu nozīmību. Domāju, ka arī tas ir izdevies.

IZV izdevies izveidot un uzturēt, pateicoties ziedotājiem. Izmaksas šādā skolā ir 3 līdz 4 reizes augstākas nekā parastā vidusskolā (valsts vidēji viena vidusskolēna apmācībai mēnesī tērē 99,01 eiro – I. K.). Ziedotāji šajos gados ir mainījušies, bet tad citi nāk vietā. Piemēram, “Olainfarm” dēļ zināmiem notikumiem savu atbalstu apturējis. Toties ar “Latvenergo” atbalstu skolā veidojam virtuālās realitātes laboratoriju, kurā, izmantojot īpašas brilles, varēs, piemēram, mācoties astronomiju, it kā izkāpt uz mēness vai vēstures stundā atgriezties citā gadsimtā.

LA.lv