Mednieku necienīga rīcība var sagandēt pīļu medību sezonas atklāšanas prieku 2
Pirmie šāvieni 8. augustā pie Nagļu dīķiem nogranda apmēram ceturksni pirms četriem. Vēlāk kāds zināja stāstīt, ka pa blīkšķim atskanējis arī agrāk – ap pusčetriem. Kā žurnālisti, kam pīļu medību atklāšanas diena bija jauna profesionāla pieredze, šī drudžainā nepacietība pārsteidza. Zināms taču, ka daudziem medniekiem augusta otrā sestdiena ir sezonas nozīmīgākie svētki – uz jakti sabrauc draugi, radi, paziņas, visi satiekas, runājas, kārtīgi iestiprinās – sanāk gluži kā jaunais gads. Turklāt Medību noteikumos nepārprotami rakstīts, ka ūdensputnu medības atļautas no pulksten 16.
Godprātīgākie mednieki steidzīgajiem šāvējiem velta skarbus vārdus, taču kā ar šo sērgu cīnīties, viņi nezina. Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) vadītājs Haralds Barviks spriež, ka vienkāršāk būtu laika ierobežojumu atcelt.
Nagļi vai Babīte – šauj pirms četriem
Egita Neško šosezon pīļu medībās piedalījās pirmo reizi, jo mednieka eksāmenus bija nokārtojusi tikai janvārī. Nagļos viņa ieradās kopā ar vīru Gintu, kuram medību lietās krietni lielāka pieredze. Medniece atzīst – jo tuvāk nāk medību brīdis, jo lielāks uztraukums pārņem. “Man ir svarīgi, lai visu izdaru pareizi – kā mums mācīja kursos,” viņa skaidroja iesācējas uzcītībā. Turklāt šīs nav parastas medības, bet sezonas atklāšana! Ierādīja vīri jaunajai dāmai labu vietu dīķmales meldros, nu tikai jāgaida pulksten četri. Šoreiz Egita pie pīlēm netika un par to nemaz nebēdā – gan jau citu reizi. Kreņķis viņai par tiem nervozajiem bliezējiem, kas viņas acīs krietni vien sašķobījuši Latvijas mednieka tēlu. “Kā jaunajai medniecei bija izveidojies priekšstats, ka mednieki ir godprātīgi ļaudis, kas ievēro likumu, tradīcijas un nedarīs neko tādu kā šodien, kad pīles sāka medīt pirms noteiktā laika. Šodien mans priekšstats par medniekiem ir krietni sašķobījies.”
Arī Edmunds Juškevičs, kas uz Latgali mērojis ceļu no Valkas novada, neslēpj sarūgtinājumu par piedzīvoto Nagļu dīķos – viņam pietrūkst kopīgā medību sākuma. “Ja svētki, tad svētki tāpat kā Jaunajā gadā – ja salūts ir divpadsmitos naktī, tad tas notiek precīzi, nevis bez desmit minūtēm vai kā citādi.”
“Šādi šāvēji pārējiem izjauc medības,” bez aplinkiem nosaka Rembates mednieks Vilis Vizulis. Tie mednieki, kas godīgi gaida četrus, var palikt arī tukšā – pēc pirmajiem šāvieniem pīles paceļas gaisā un aizlido uz kādu mierīgāku vietu, kur tās neviens netraucē. Tad atliek gaidīt līdz saulrietam tā saucamo vakara cuku, kad putni atgriežas ūdenstilpēs, lai pārnakšņotu.
Nagļu dīķu saimniece, akciju sabiedrības “Nagļi” direktore Ginta Kalvāne stāsta, ka uzņēmumā strādā 18 gadus un neatceras sezonu, kad šāvieni nebūtu atskanējuši pirms noteiktā laika. “Ja nu vienīgi togad, kad vispār aizliedzām pie mums medīt, taču iemesls toreiz bija zivju zagšana,” viņa ironiski piebilst. Uz pīļu medību atklāšanu uzņēmums izsniedzot aptuveni simt atļauju, kurās norādīts, ka Medību noteikumu ievērošana zivaudzētavas ūdenstilpēs ir paša mednieka atbildība.
Nagļi nav izņēmums – tikpat steidzīgi šāvēji sastopami arī Babītes ezerā, atzīst laivu bāzes “Dālderi”: īpašnieks Aigars Remess. Babītē šogad sākuši šaut pusčetros, no laivu bāzes pirmie šāvieni atskanējuši desmit minūtes pirms četriem.
Cīņa ar vējdzirnavām
Kāpēc savulaik izvēlēts tik precīzs pīļu medību atklāšanas laiks, šodien varbūt zina tikai retais mednieks. Valsts meža dienesta (VMD) medību daļas vadītāja Valtera Lūša versijā pulksten četri pēcpusdienā noteikts vēl padomju laikā no drošības viedokļa, lai mednieki nesāk medīt jau tumsā un neapdraud cits citu. “Mūsdienās to var saukt par mednieku tradīciju, taču atsevišķiem indivīdiem piemīt, kā es to saucu, pirksta nesaturēšanas sindroms, un viņi lielai daļai mednieku, kas ir likumpaklausīgi un ievēro noteikumus, sabojā medības,” atzīst V. Lūsis un norāda, ka par pārkāpumu VMD darbinieki protokolu vēl nevienam nav sastādījuši, jo noteikt, kurš izšāvis nelaikā, esot ļoti grūti vai pat neiespējami. Vienīgais, ko dienests varot pakontrolēt, ir ierocis, kas nedrīkst būt pielādēts pirms medību sākuma.
“Privātās teritorijās ar šo problēmu var vieglāk tikt galā – nākamreiz uz medībām tādu cilvēku nevajag aicināt,” iesaka Latvijas Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis, tiesa, šis padoms var noderēt pārredzamās teritorijās, ne jau Nagļu pusotra tūkstoša hektāru plašajos dīķos. Šaušanu pirms noteiktā laika viņš nosauc par absolūti nekorektu attieksmi pret citiem medniekiem.
LATMA līderis Haralds Barviks redz divus risinājumus – vai nu jāpanāk, ka medību atklāšanas laiku ievēro visi mednieki, vai arī tas jāmaina, nosakot tāpat kā Igaunijā, kur ūdensputnus sāk medīt noteiktā datumā līdz ar rīta gaismu. “Es laikam būtu par laika maiņu, jo neredzu jēgu cīnīties ar vējdzirnavām, turklāt sodīšana situācijā, kad daudzi mednieki pat īsti neizprot atklāšanas laika nozīmi, tikai bojās garastāvokli,” spriež Barviks. Viņam piekrīt A. Remess – jāļauj atklāšanas dienā medīt pīles stundu pirms saullēkta, tad ātrajiem šāvējiem vairs nebūs iespēju izrādīties.
J. Baumanis gan atgādina, ka pirms vairākiem gadiem mednieki apsprieduši līdzīgu priekšlikumu, tomēr vienojušies atstāt visu pa vecam, un tas nozīmē, ka viens no Medību noteikumu punktiem tiek ignorēts un medību atklāšanas prieks sagandēts.
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
