Kā piejūras pašvaldībām sokas ar pludmaļu apsaimniekošanu? 0
Ar Saeimas pieņemto Zemes pārvaldības likumu šogad jūras piekrastes joslas/pludmales ir nodotas pašvaldību valdījumā. Vaicāju piekrastes novadu vadītājiem, kas tagad mainījies un kā jaunās iespējas tiek izmantotas.
Didzis Zemmers, Limbažu novada domes priekšsēdētājs: “Mēs Skultē savu publisko pludmali no “Lauču akmens” atpūtas mājas zonas, kur ir privāta teritorija, jau otro gadu pārceļam uz Vārzas apdzīvoto vietu. Te paveras ļoti plašs darbalauks, jo vēlamies sarūpēt atpūtniekiem papildu iespējas, īpaši ieguvēji būs riteņbraucēji un smilšu volejbola cienītāji. Vēlamies šo pludmali padarīt par tikpat populāru kā Limbažu Lielezera pludmali, kur ir lieliskas atpūtas vietas dažāda vecuma cilvēkiem, pat pavisam maziem bērniem pieejami ūdens prieki speciāli iekārtotā vietā, kas ir ļoti droša.”
Daiga Jurēvica, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja: “Mums piekraste ir 19 kilometru garumā, savu iespēju robežās kopjam to visus šos gadus, gandarījums, ka tagad varam visu darīt likumīgi un ir lielākas iespējas. Tā drīzumā mums būs sava pludmales kopšanas tehnika, varam arī domāt par jaunām pārģērbšanās kabīnēm, volejbola tīkliem un citām lietām. Šobrīd mēs strādājam pie publisko ūdeņu apsaimniekošanas plāna, kurā sava vieta būs arī uzņēmēju pakalpojumiem. Piekrastes joslā ir ne tikai Carnikava – arī Kalngale, Garciems, Garupe, Gauja, Lilaste. Atbraucēji saka – cik jums skaistas vietas. Jā, katrā vietā ir savs skaistums, vistuvāk pludmalei ar automašīnām var piebraukt Lilastē, taču visas šīs daudzās vietas prasa arī nebeidzamas rūpes – sakopšanu un labiekārtošanu.”
Eva Kārkliņa, Rojas novada domes priekšsēdētāja: “Zemes pārvaldības likums, kas stājās spēkā ar šā gada pirmo janvāri, beidzot ļauj mums likumīgi rūpēties par iedzīvotāju atpūtu pie ūdeņiem. Piemēram, agrāk mēs nevarējām pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu pludmales labiekārtošanai, jo ar likumu nebija noteikta piekrastes joslas pārvaldības kārtība. Tikai tāpēc, ka mēs pagājušajā gadā lūdzām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nodot mūsu valdījumā noteiktu zemes gabalu jūras piekrastes joslā un ka tā mūsu lūgumu izpildīja, mēs varējām īstenot Eiropas projektu un pludmalē iekārtot bērnu rotaļlaukumu ar šūpolēm, slīdkalniņu, koka laipām, āra trenažieriem, video novērošanu. Taču tas bija iespējams arī tāpēc, ka ļoti labi strādā mūsu domes attīstības nodaļa. Tagad ar likumu atraisītas rokas visām piekrastes pašvaldībām. Rojas novadam piekraste stiepjas 40 kilometru garumā. Jau šogad veicām vairākus darbus, piemēram, kādā atpūtas vietā nocirtām krūmus, ierīkojām ūdens pumpi gan dzeršanai, gan smilšu noskalošanai. Jaunajā plānošanas periodā ceram tikt pie savas glābšanas stacijas. Tiesa, joprojām turpinām ieguldīt pašvaldības budžeta naudu šīs garās joslas sakopšanā. Rūpējamies par atpūtas zonu, sporta zonu, mašīnu stāvlaukumiem. Bet mums jātiek galā arī ar dabas kaprīzēm. Tā katru gadu krastā izskalo ap 60 beigtu roņu, kas sver no 50 līdz 150 kilogramiem. Tie taču jāaizvāc, tiec nu ar tādiem galā, īpaši, ja ir jau sadalīšanās stadijā. Tie 40 kilometri gadā mums kopā izmaksā ap 20 000 eiro.”
Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Ļoti labi, ka tagad likums ļauj iniciēt darāmo. Līdz šim varējām atļauties rūpēties, lai pludmalēs – Jūrmalciemā ir viena, Bernātos divas – būtu pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamas tualetes, tagad jāsper nākamie soļi, lai atpūtniekiem būtu pieejams arī saldējums, atspirdzinošie dzērieni, dažādi aprīkojumi. Mūsu novadā jūras piekraste stiepjas 24 kilometru garumā, saprotams, ka rūpes prasa ne vien pašvaldības iekārtotie mašīnu stāvlaukumi un pludmales, bet arī vides sakopšana visā pārējā piekrastē. Agrāk varējām izmantot tā sauktos simtlatniekus un Lielās talkas dalībniekus, skolēnus ieskaitot, tagad jāmeklē arī citas iespējas. Ceram, ka izdosies piesaistīt arī Eiropas finansējumu.”
