Teātra dienas balvas šogad pasniegs Sandrai Kļaviņai, Egonam Dombrovskim, Guntai Bāliņai un Indrai Rogai 0
Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS), svinot Starptautisko teātra dienu, 27.martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā pasniegs balvas teātra māksliniekiem par izciliem sasniegumiem.
Kā aģentūru LETA informēja LTDS radošo projektu vadītāja Undīne Preisa, šogad Lilitas Bērziņas balvu saņems Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Kļaviņa, Harija Liepiņa balva nonāks Liepājas teātra aktiera Egona Dombrovska rokās, Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu saņems baleta dejas pedagoģe un vēsturniece Gunta Bāliņa, bet Eduarda Smiļģa balvu saņems režisore Indra Roga.
Bērziņas balvu Jaunā Rīgas teātra aktrise Kļaviņa saņems par spilgtu māksliniecisku sniegumu Vladislava Nastavševa izrādē “Peldošie – ceļojošie”, kur viņa atveidoja Ļoļečkas Carevskas lomu, un Ineses Mičules iestudējumā “Ilgu tramvajs”, kur viņa iejutās Stellas un Junisas lomā.
Kļaviņa Jaunajā Rīgas teātrī strādā jau kopš 1997.gada, kad kļuva par štata aktrisi, bet jau pirms tam, vēl studente būdama, viņa piedalījās vairākās Jaunā Rīgas teātra izrādēs. Šajā laikā viņa teātrī nospēlējusi gandrīz 50 lomas dažādu stilu un žanru izrādēs. Ar katru jaunu lomu ir augusi aktrises meistarība un profesionālā varēšana.
Kļaviņu raksturo nopietna attieksme pret darbu un liela iedziļināšanās lomā – viņa nekad ne pret vienu lomu nav izturējusies pavirši vai neapzinīgi. Viņas radītajiem tēliem piemīt izteikta, mērķtiecīgi virzīta griba, kas skatītājiem ļauj iepazīt attēlotos varoņus ne tikai konkrētajos notikumos, kas risinās uz skatuves, bet spriest par šo tēlu pagātni un iespējamo nākotnes attīstību. Viņas veidotie tēli izceļas ar ļoti daudz precīzām detaļām, kas tiem piešķir īpašu ticamības pakāpi un atpazīstamību.
2004./2005.gada sezonā Kļaviņa saņēma Spēlmaņu nakts balvu kategorijā “Gada aktrise” par Natālijas Petrovnas lomu izrādē “Mēnesis uz laukiem”, kā arī Katrīnas lomu izrādē “Līze Luīze”. Abu iestudējumu režisore bija Māra Ķimele. Arī pēdējos gados Kļaviņa vairākkārt nominēta šai balvai – 2013./2014.gada sezonā par Ļoļečkas Carevskas lomu izrādē “Peldošie – ceļojošie”, savukārt 2012./2013.gada sezonā par Lauras lomu izrādē “Tēvs”.
Liepiņa balva tiks piešķirta Liepājas teātra aktierim Dombrovskim.
“Ar Dombrovski, šķiet, nav jāiepazīstina neviens skatītājs – viņš ir viens no spožākajiem savas paaudzes aktieriem Latvijā. Neskatoties uz jauna aktieru kursa ienākšanu Liepājā, Dombrovskis joprojām ir viens no nodarbinātākajiem aktieriem – ik sezonu skrupulozi izveidojot trīs līdz piecas jaunas lomas, atklājot sevī aizvien jaunas krāsas. Nemainīga ir arī skatītāju mīlestība pret aktieri – jau septiņus gadus Liepājas Kultūras pārvalde rīko balsojumu par labāko un mīļāko aktieri, Dombrovskis balvu ir ieguvis sešas reizes,” stāsta Liepājas teātra valdes loceklis Herberts Laukšteins.
Dombrovskis vairākas reizes izvirzīts “Spēlmaņu nakts” balvai dažādās nominācijās – 2004./2005.gadā “Labākais aktieris” par Leofrolda Brempeļa lomu izrādē “Par purna tiesu”, 2010./2011.gadā “Labākais aktieris otrā plāna lomā” par Doka lomu Leonarda Bernsteina mūziklā “Vestsaidas stāsts”. Balvu saņēmis 2006./2007.gada “Spēlmaņu naktī” nominācijā “Labākais aktieris” par trim lomām – Jana lomu “Killlera dienasgrāmatā”, Voiņicka atveidojumu izrādē “CV. Tēvocis Vaņa” un Vilcēna lomu “Sniegbaltītes skolā”. 2009.gadā saņēmis arī Latvijas Profesionālo aktieru apvienības balvu “Āksta cepure”.
Pie izcilākajām aktiera lomām vēsturiskā šķērsgriezumā pieskaitāma Jurčika loma izrādē “Hanana”, Voiņicka atveidojums izrādē “CV. Tēvocis Vaņa”, Vīrs izrādē “Ragana”, Vilcēns izrādē “Sniegbaltītes skola”; Jans izrādē “Killlera dienasgrāmata”, Zilovs izrādē “Pīļu medības”, taču tās ir lomas, par kurām pēdējo gadu laikā runāts nepārtraukti.
Aktiera daudzveidību un spēju iejusties jebkurā tēlā spilgti atklāj viņa pēdējo sezonu darbi – Didzis mūziklā “Pūt, vējiņi!”, Gubeta izrādē “Lukrēcija Bordžija”, Pudiķis izrādē “Indulis un Ārija” u.c. Tomēr par aktiera virsotni pēdējā gada laikā jāuzskata Vinstona Smita atveidojums izrādē “1984”.
Tangijevas-Birznieces balva tiek piešķirta Bāliņai par augstvērtīgu pedagoģisko un baleta mākslas zinātniski pētniecisko darbu.
Bāliņa dzimusi 1955.gada 22.jūlijā. 1972.gadā beigusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu. No 1971.gada, vēl esot Horeogrāfijas vidusskolas audzēkne tika uzņemta Latvijas Nacionālās operas (LNO) baleta trupas sastāvā. No 1971.gada līdz 1994.gadam bijusi LNO vadošā soliste un sasniegumiem baleta mākslā 1989.gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukums. Piedalījusies visās ārzemju turnejās vairāk nekā 20 pasaules valstīs, tādā veidā popularizējot Latvijas baleta mākslu pasaulē.
Pēc aktīvās baleta mākslinieces radošajiem gadiem 1994.gadā Bāliņa pievērsās pedagoģiskajai darbībai – viņa ir LNO baleta pedagoģe repetitore, Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedrā docē studiju kursu “Skatuves deja”, bet kopš 2013.gada studentiem piedāvā kursu “Klasiskās dejas teorija un metodika”. Tāpat Bāliņa strādājusi par dejas pedagoģi Horeogrāfijas vidusskolā, Dailes teātrī un citviet.
Paralēli baleta mākslas pedagoģiskajai darbībai 2014.gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā aizstāvēts un iegūts doktora zinātniskais grāds Dejas pedagoģijā par pētījumu “Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta pedagoģiskā un mākslinieciskā vērtība Latvijas kultūrā”. Par nozīmīgāko darbu Latvijas baleta vēsturē uzskatāma 2006.gadā publicētā “Latvijas baleta enciklopēdija”, kas tapusi sadarbībā ar baleta vēsturnieci Iju Biti. Patlaban Bāliņa aktīvi darbojas laikmetīgās un klasiskās dejas jomā – Valsts izglītības satura centra rīkotajās skatēs ir žūrijas locekle.
Toties Smiļģa balvu saņems režisore Roga. Pie viņas nozīmīgākiem iestudējumiem pieder Henrika Ibsena “Nora”, Viljama Šekspīra “Karalis Līrs”, Aleksandra Ostrovska “Līgava bez pūra”, Gunnāra Janovska “Uz neatgriešanos”, Leldes Stumbres “Smiltāju mantinieki”, Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, Džo Masterofa, Džona Kendera un Freda Ebsa “Kabarē”, Migela de Unamuno “Migla” Latvijas Nacionālajā teātri, Mihaila Bulgakova “Zoikina kvartira (Zojkas dzīvoklītis)” un Borisa Pasternaka “Doktors Živago” Valmieras drāmas teātrī.
Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986.gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987.gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā, to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996.gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu, savukārt 2005.gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā, un to saņēma Ivars Puga.
Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības LTDS valde aizklātā balsojumā.
