Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. novembris, 2014
Drukāt

Teātris ir nacionāla māksla (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Svētdienas vakarā divu teātra mākslas dižgaru – Eduarda Smiļģa 128. dzimšanas dienā un Viljama Šekspīra 450. gadskārtas – zīmē Dailes teātrī tika dalītas skatuves naglas un suminājumi plašajai teātra mākslinieku saimei.

Lielākos laurus šogad plūca latviešu autoru darbs – Elmāra Seņkova Nacionālajā teātrī iestudētā mazās formas izrāde “Ezeriņš”, pašam režisoram izpelnoties Gada režisora godu.

Šogad “Spēlmaņu nakts” balvas pasniedza 18 kategorijās, un kritiķu piešķirto balvu ziņā līderis ir Latvijas Nacionālais teātris (piecas). Tam seko Liepājas un Dailes teātri (trīs), pa divām balvām ir Jaunajam Rīgas teātrim, Rīgas Krievu teātrim, Latvijas Nacionālajai operai un Olgas Žitluhinas dejas kompānijai. Pēc ilgāka laika beidzot pie balvas tika arī Daugavpils teātris, diemžēl tukšā palika valmierieši. “Milzīgs prieks par “Ezeriņu”!” sajūsmā bija “Spēlmaņu nakts” ceremonijas režisors Jānis Siliņš. “Daudzi klasiķi teikuši – teātris ir nacionāla māksla, un “Ezeriņā” citādā veidā atrasta brīnišķīga valoda, kā parādīt latvieti – tik neierastu, bet ārkārtīgi tuvu.” Spēcīgākās kaislības kritiķu vidū raisījusi labākās lielās formas izrādes izvēle, pēc balvu pasniegšanas atklāja teātra kritiķis un žūrijas loceklis Normunds Akots. Apbalvotajai izrādei, Vladislava Nastavševa iestudētajai “Peldošie – ceļojošie”, cieši uz papēžiem turējies Dailes teātra skandalozais lieliestudējums “Izraidītie”.

Pēc ceremonijas sastaptais režisors Vladislavs Nastavševs samulsis laimīgi smaida aktieru un sveicēju pulciņa ielenkumā, atzīstot, ka viņam aktieru ģildes balvai esot gan personiska, gan politiska nozīme. “Man kā vienpatim, kurš nav nedz Jaunā Rīgas teātra, nedz kāda cita teātra štatā, šī balva ir piederības apliecinājums gan Jaunajam Rīgas teātrim, gan Latvijas teātrim vispār,” teica Nastavševs.

Tikmēr dalījums vairākās “labākajās izrādēs” mulsināja ne vienu vien skatuves mākslinieku un teātra mīļotāju. Siguldas opersvētku rīkotājs Dainis Kalns sprieda: “Cilvēkam it kā iedod zelta medaļu, bet tad – atkal atņem, un tu īsti nesaproti, kurš tad īsti ir labākais.” To, ka kritiķu novērtētas izrādes ne vienmēr ir arī starp skatītāju iemīļotākajām, pierādīja arī šī “Spēlmaņu nakts” – augstāko skatītāju atzinību izpelnījās režisores Lauras Grozas-Ķiberes Liepājas teātrī iestudētā izrāde “Piafa”. Tiesa, titullomas izpildītāju, aktrisi Agnesi Jēkabsoni, par Gada aktrisi vienprātīgi izraudzījās gan skatītāji, gan žūrija. Vienprātība starp skatītājiem un žūriju valdīja arī, izraugot Gada aktieri – Dailes teātra spēcīgo, jauno spēlmani Daini Grūbi. Aktieris atzīst, ka, saņemot balvu pirmoreiz mūžā uz sava teātra skatuves, palicis bez valodas. “Tas tiešām bija pārsteigums! Biju domājis un cerējis, ka balva būs Jurim Žagaram. Nu mana latiņa ir pacelta augstu, un atpakaļceļa nav.” Liepājas teātra dēļiem skatuves naglu sarūpēja arī jaunā aktrise Anete Berķe, kurai tika Gada otrā plāna aktrises gods.

Pie divām atzinībām tika arī Latvijas Nacionālā opera (LNO). Nominācijā par “Gada labāko sasniegumu oriģināldramaturģijā” balvu saņēma Sergejs Timofejevs par libretu operai “Mihails un Mihails spēlē šahu”, kā gada labākais baleta mākslinieks tika novērtēts Sergejs Neikšins. Mazu darvas pilienu medus mucā pēc ceremonijas tomēr iepilināja LNO direktors Zigmars Liepiņš, norādot, ka, viņaprāt, lieliskā LNO izrāde bērniem, balets “Karlsons”, šogad neesot izpelnījusies pat nomināciju.

Parasti pamatīgu kritiku dabū dzirdēt “Spēlmaņu nakts” ceremonijas veidotāji, bet šogad pārsteidzošā kārtā lielākā daļa teātra cilvēku atzina, ka tās risinājums patīkami iepriecinājis. Scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša iekārtotajā telpā skatītājus asprātīgi uzrunāja Jāņa Siliņa izraudzītie šekspīriskie dialogi, un gaumīgi smīdināja Hamlets un Falstafs jeb Valmieras teātra aktieri Mārtiņš Meiers un Imants Strads, kā arī Žaks – Nacionālā teātra aktieris Arturs Krūzkops. “Centāmies, lai tie būtu svētki teātra cilvēkiem un televīzijas skatītājiem,” pēc ceremonijas gandarījumu pauda J. Siliņš. Turpat jauniešu ielenkumā pēc ceremonijas sastaptais scenogrāfs Andris Freibergs bija enerģijas pārpilns, sakot, ka balva par “mūža ieguldījumu” ir tikai pieturas punkts ceļā jauniem ­darbiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. bija garām. Bez jēgas, bez humora.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+