“Tehniskā skrūve” ar ideoloģisku redzējumu. Saruna ar Mūrnieces biroja vadītāju Našenieci 25
Iepazīstinām – “Latvijas Avīzē” viesojās Saeimas priekšsēdētājas biroja vadītāja RITA EVA NAŠENIECE. Tā runā, ka Mūrnieces kundze ļoti veiksmīgi izvēlējusies savu biroja vadītāju – gudru dāmu ar starptautisku pieredzi. Starp citu, Rita nav NA biedre. Viņu intervē Egils Līcītis.
– Našenieces kundze, kādām prasmēm, pieredzēm, kompetencēm jābūt, lai kļūtu par Saeimas priekšsēdētājas biroja vadītāju?
R. Našeniece: – Tas ir daudzfunkciju amats, esmu biroja simtrocis. Darbā svarīgas gan prasmes un kompetence, gan savstarpējās attiecības. Birojā neviens neesam no priekšsēdētājas pārstāvētās NA partijas, bet komanda ir vienota prioritārajās lietās. Nestrādājam partijām, strādājam Latvijai. Svarīgākās intereses: sociālais taisnīgums un sociālais atbalsts tiem, kam ir visgrūtāk, valsts drošība un aizsardzība, mediju brīvība, pilsoniskā aktivitāte. Draudzīgos kontaktos ir aktīvi ļaudis – Ukrainas atbalstītāji, rotarieši, baikeri, cilvēki, kas rūpējas par bārabērniem, soctīklu un pilsoniskie aktīvisti. Iepriekš bijām strādājušas ar Ināru Mūrnieci, kad viņa vadīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Mani pierunāja nākt par biroja vadītāju, jo mūsu tandēms komisijā labi ripoja uz priekšu. Piedāvājumu zināmā mērā uztvēru kā nastu, jo tas tomēr ierobežo manu kustību brīvību. Kas attiecas uz partiju: ticu, ka jebkuras amatpersonas birojs strādā labāk, ja ir partijiski neatkarīgs.
– Kāda ir jūsu izglītība?
– Esmu beigusi LU žurnālistiku un Austrijā ieguvusi maģistres grādu miera un konflikta studijās. Tās ir starpdisciplināras studijas, kur ir gan sociāla, gan politiska dimensija.
– Smalki, smalki. Jums esot pieredze starptautiskajā darbā.
– Saimniecībā noder viss, arī starptautiskā pieredze.
– Pastāstiet par šo plašāko redzējumu, cik zinu, bijāt starptautiskās misijās Dienvidslāvijas bijušajās valstīs pēc pilsoņu kara.
– Man ir 11 valstu pieredze – bijušās Dienvidslāvijas valstīs, bet arī Turcijā, Albānijā, Rumānijā un bijušajā PSRS. Ieguvumā – divi plusi. Strādājot starptautiski, pirmkārt, attīstās adaptācijas spēja. Prasme pielāgoties apstākļiem, stresam, garām darba stundām jaunos apstākļos, kad ātri jāpieņem lēmums. Nežēlīgi lietderīgs treniņš. Otrs pluss – ir grūti iestāstīt, ka mūsu prakses ir normālas, jo zini, ka citur dara citādi. Savā darbības laukā ir ļoti daudz jāapgūst, un attīstās spēja apgūt lielus informācijas apjomus. Manas pirmās pieredzes tiešām bija bijušajā Dienvidslāvijā, EDSO misijās. Tās strādā dažādos veidos, tostarp tām ir attīstības programmu mandāts tieslietu sistēmā, medijos, policijā, valsts un pašvaldības institūcijās. Vēlāk strādāju neatkarīgi dažādos starptautisku donoru projektos. Iespēja strādāt uz savu roku starptautiskā līmenī rada neatkarības sajūtu. Neatkarība ir luksuss, lielāks nekā villa Spānijā.
