Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. februāris, 2013
Drukāt

Tehniskajiem – vairāk nekā ministriem

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts pārvaldes amatpersonu algas vairs nav nekāds noslēpums – informācija par tām ir brīvi pieejama iestāžu interneta mājas lapās. Ieskatījos Valsts kancelejas publiskotajā aizvadītā gada decembrī izmaksātajā algu sarakstā un biju pārsteigta, ieraugot, ka Ministru prezidents un ministri nebūt nesaņem tās lielākās naudas summas.

 

Materiāli nodrošinātāki par viņiem ir, piemēram, juriskonsulti, departamentu vadītāji, viņu vietnieki… Valdības vadītājam Valdim Dombrovskim pēc nodokļu nomaksas izmaksā 1208 latus mēnesī, bet Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītājai un juriskonsultam – 1286 latus vai, piemēram, Juridiskā departamenta vadītāja vietniekam – 1614 latus. Precizējot šo informāciju Valsts kancelejā, uzzināju, ka kancelejas amatpersonas tāpat kā kolēģi citās valsts pārvaldes ie
stādēs par kvalitatīvu darbu drīkst saņem piemaksu, kas nevar būt lielāka par 20% no algas, un centīgiem darbiniekiem galu galā mēneša atalgojums sanāk lielāks nekā premjera un ministru alga. Lai advokātu firmas nepārpirktu vēl 
valsts pārvaldē palikušos augsti kvalificētos juristus, vienīgā iespēja esot nodrošināt viņiem puslīdz pieklājīgu atalgojumu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska:

“Pašreizējā atlīdzības politika rada būtiskas problēmas augsta līmeņa profesionāļu noturēšanā, jo šiem speciālistiem, piemēram, juristiem, informācijas tehnoloģiju speciālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, vadītājiem un citiem privātajā sektorā atalgojums ir daudz augstāks.

Pētījumi rāda, ka valsts pārvaldes vadītāji saņem tikai 60% no vidējā atalgojuma privātajā sektorā. Lai risinātu šo un konstatētās problēmas valsts atalgojuma sistēmā, nupat valdības pieņemtā valsts pārvaldes cilvēkresursu koncepcija paredz pārskatīt un pilnveidot vienoto valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, lai panāktu atalgojuma samērīgumu politiskajām amatpersonām.”

Premjera un ministru algu jautājuma kustināšana politiski ir ļoti jūtīgs jautājums, kuram ne Saeima, ne valdība nevēlas skarties klāt. Kad viens no ministriem par to ierunājās “Vienotības” frakcijas sēdē, uzreiz tika apklusināts no deputātu puses. Deputātu alga gan šogad palielināta par 100 latiem un ir 1517 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas jeb par 212 latiem mazāka nekā ministriem. Arī viens no satiksmes ministra Aivja Roņa aiziešanas iemesliem esot zemā alga. Ja piedāvā daudz labāk atalgotu darbu, kur iztrūkst apmētāšana ar dubļiem, tad jautājums – kāpēc gan to neizmantot? – ir lieks. Arī finanšu ministrs Andris Vilks aizvadītajā gadā izteica vēlmi atstāt krēslu, pamatojot to ar nogurumu, kaut gan zem noguruma slēpjas arī ministra atbildībai zemā alga. Citām valsts pārvaldes amatpersonām tiek kompensēts darbs sestdienās un svētdienās, kā arī piemaksāts par virsstundām, taču ministri ir ārpus šīs sistēmas. Finanšu ministrs uzskata, ka šī sistēma ir absurda. Ja valstī tika pārskatītas valsts uzņēmumu valdes locekļu algas, tad ministru algu jautājums ir vēl svarīgāks, jo viņu alga nav samērojama ar to atbildību, kas no ministra tiek prasīta, atzina A. Vilks.

 

Jau tā maksājot 
par daudz

Bet Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka Saeimas deputāti, Ministru prezidents un ministri saņem pārāk lielu algu, par to liecina 2012. gada novembrī veiktā pētījumu centra SKDS aptauja. Latvijas tauta uzskata, ka vairāk jāmaksā nevis politiķiem, bet gan medicīnas māsām, fiziskā darba strādniekiem, lauksaimniecībā nodarbinātajiem, skolotājiem, ārstiem un policistiem.

Finanšu ministrijas sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa pastāstīja, ka patlaban ministrija izvērtē iespējas pakāpeniski izlīdzināt atalgojuma atšķirības līdzvērtīgu amatu veicējiem dažādās valsts pārvaldes iestādēs, īpaši ministriju padotības iestādēs, kur šīs atšķirības ir būtiskas. algastab

Ministrija gatavo informatīvo ziņojumu, kā arī aprēķinus par papildu nepieciešamo finansējumu, lai līdz 30. aprīlim to iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministrija strādā arī pie minimālās algas paaugstināšanas variantiem, bet valdības algu jautājums pagaidām nav darba kārtībā, jo, kā teica I. Ošiņa, neviens to nav oficiāli rosinājis. Valsts kanceleja savu viedokli pateikusi, taču tas ir politisks jautājums, kur ar kancelejas viedokli vien nepietiek. Visticamāk, ka Valsts kancelejas viedoklis ir arī valdības vadītāja Dombrov-ska viedoklis, jo, kad viņa preses sekretāram Mārtiņam Pankem vaicāju, vai premjerministrs ir apmierināts ar savu un ministru algu, saņēmu atbildi nevis no V. Dombrovska, bet gan Valsts kancelejas, kura skaidri un nepārprotami norādīja, ka šīs algas nav konkurētspējīgas ne Latvijā, ne arī tuvējās kaimiņvalstīs. Diezin vai kanceleja būtu paudusi tik skaidru un nepārprotamu viedokli bez premjera ziņas.

 

Viedoklis

Solvita Āboltiņa, Saeimas priekšsēdētāja: “Ministru atalgojums ir iekļauts vienotajā atalgojuma sistēmā, kurā sākotnēji bija paredzēts, ka Ministru prezidenta alga ir visaugstākā. Premjera un ministru alga ir atkarīga no vidējā atalgojuma tautsaimniecībā, kuras apmēru vistiešākajā veidā ietekmē katra ikdienas darbs. No katra ministra individuāli un visa Ministru kabineta kopumā ir atkarīga tautsaimniecības attīstība – ja tā attīstās augšupejoši, tad arī ministru alga var palielināties.”

 

algastab_1

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+