Tehnika
Auto un moto

Tehniskās apskates – vai var atļauties retāk? “LA” vērtē jauno iniciatīvu 5

Foto – Edijs Pālens/LETA

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisija turpinās (otrais lasījums) skatīt vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstīto ierosinājumu par automobiļu tehniskās apskates (TA) periodu pagarināšanu. Vai iespējams un lietderīgs būtu divu gadu cikls ierastās ikgadējās apskates vietā?

Ne visi jaunie iziet apskati

Latvijas pašreizējai uzraudzībai līdzīga vai stingrāka kārtība pašlaik ir tikai dažās Eiropas valstīs. Līdzīga Lielbritānijā, kur par gadu garāks jaunu auto “uzticības periods”. Trīs valstis svaigiem (līdz 5 g.) auto dod arī garāku otro periodu. Gada pārbaudes cikls par deviņiem gadiem vecākiem auto nav tikai Vācijā, Lietuvā un Maltā.

Tātad – lai šī diskusija un tās rezultāti skartu Latvijas autoīpašnieku lielāko daļu, kuriem pieder gadsimta sākuma vai pat vecā gadu tūkstoša produkti (skat. grafiku), mums jābūt liberālākiem nekā austriešiem, somiem, poļiem, jāuzticas pilsoņu apzinīgumam tikpat pašsaprotami, kā to dara vācieši. Kāpēc? Lai ietaupītu par apskati prasītos 23 eiro gadā (kas jau tā ir otrā mazākā maksa par šo pakalpojumu Eiropā – Anglijā, piemēram, par to prasa 75, Austrijā – 62)? Lai tiktu vaļā no dažus aizvainojošās pārbaudītāju “piekasības”? Paši taču varam defektus pamanīt un novērst…

Nevaram vis. Pat piecgadīgi auto pie mums nav bez vainas. CSDD statistika liecina, ka “pa nullēm” tehnisko apskati iziet tikai 75 procenti no tiem. Vienu vai divus aizrādījumus saņem katrs piektais. Apskati ar pirmo piegājienu neiziet seši procenti no šīs it kā ārpus jebkurām aizdomām esošās un piedevām dīleru garantijas saistību piesegtās grupas.

Defekti neliecina par tehnikas pieskatīšanu

Uz vecajiem skats ir vēl krietni bēdīgāks. Apskati “pa nullēm” vai ar vienu piezīmi pirmajā piegājienā iziet aptuveni puse. Konstatēto defektu saraksts nu nekādi neliecina par rūpīgu un kvalificētu savas tehnikas pieskatīšanu. 2016. gads. Bojājumi balstiekārtā – 111 111 gadījumi. Nevienmērīga bremžu darbība – 45 710. Brīvkustība stūres šarnīros – 35 587. Un tā tālāk.

Retāk, bet gadās arī šādi – plīsuši bremžu cauruļvadi (1612); nedeg neviens bremžu lukturis (559); nebremzē (nemaz!!!) viens vai vairāki riteņi (822)…

Retākas apskates vajag? Pērn aptaujājot desmitus pieredzējušu autovadītāju gan Rīgā, gan reģionos, atbalstu šai iecerei dzirdēju reti. Un arī tad tikai attiecībā uz jaunām, garantijas laika automašīnām.

Gaidām likumdevēju saprātīgus, nevis populistiskus lēmumus. Satiksmes drošība nav lieta, ar kuru varam tā spēlēties. Auto ir jāsaved kārtībā, tiklīdz rodas defekti, nevis reizi gadā.

Pie mums notiek tik liela šmaukšanās, auto gatavojot tehniskajai apskatei, ka var tikai brīnīties – aizņemas riepas no kaimiņa, maina lukturos lampiņas (aizstājot ķīniešu nelegālās lokizlādes spuldzes), skalo izpūtējus utt., novērojis satiksmes negadījumu tiesu eksperts Oskars Irbītis.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Eksperti: reizi gadā obligāti

Uldis Hmieļevskis Liepājā: “Ar nopietniem nobraukumiem (50 000 km gadā) pat apskate reizi gadā teorētiski ir par retu. Kaut kur starp apskatēm sāk gaudot gultnis. “Izbeidzas” amortizators. Palielināta kustība buksēs, ko braucot pat nejūt, bet atklāj tikai apskatē. Latvijas lielākās šosejas auto ritošo daļu nu jau vairs bojā tikai retās vietās, bet Rīgas asfalta špūrēs un bedrēs intensīvi ekspluatēts auto nolietosies ātri. Diemžēl pat jaunu auto (ne visu marku, protams) ražošanā izmantotie materiāli netur 200, 300 un 400 tūkstošus, bet sāk viens pēc otra prasīties uz nomaiņu jau pirmā 100 tūkstoša ietvaros. Un paļauties uz to, ka visi lielu kilometru veicēji ir tikpat apzinīgi servisa apmeklētāji, diemžēl nevar.”

Ivars Caune Rīgā: “Obligāti reizi gadā! Pieredze rāda, ka ir tāda auto īpašnieku kategorija, kuri uzskata – ja reiz dabūjuši CSDD tehniskās apskates uzlīmi, tagad var gadu droši braukt. Diemžēl mūsu ceļi ir pārāk skarbi, lai tā varētu darīt. Arī jaunam auto, to ekspluatējot pa mūsu bedrainajām ielām, var sabojāt ritošās daļas vājākos mezglus. Tehniskā apskate reizi gadā – tas paaugstina savu un citu drošību uz ceļa.”

Oskars Irbītis, satiksmes negadījumu tiesu eksperts: “Es esmu kategoriski pret ideju par tehnisko apskašu veikšanu reizi divos gados. Šī ideja ir bīstama, jo Latvijas autoparks ir sliktā stāvoklī un līdztekus jauniem auto pa ceļu pārvietojas pilnīgi grausti, kas nopietni apdraud satiksmi. Argumenti par to, ka tehniskais stāvoklis reti ir tiešais CSNg iemesls, ir nepareizi interpretēti fakti. Ļoti bieži tieši sliktais tehniskais stāvoklis ir bijis CSNg veicinošais faktors un ir tieši saistāms ar CSNg smaguma pakāpi – veca, izrūsējuša auto un jauna auto sadursmes rezultāts būs traģisks – jaunais auto vienkārši izbrauks cauri vecajam. Neviens nevar uzminēt, cik daudz negadījumu ir veicinājuši slikti, nenoregulēti lukturi, izbalējuši pagrieziena rādītāji un knapi redzami bremžu lukturi, kā arī defektīvi dzinēji bez jaudas. Par to, ka tehniskais stāvoklis nav izplatītāks CSNg tiešais iemesls, ir jāpateicas “piekasīgajiem” tehnisko apskašu inspektoriem.

Tehniskā apskate reizi divos gados būs apsverama tikai tad, kad 90% no visiem auto tehnisko apskati izies ar pirmo reizi un bez aizrādījumiem.

Mēs varētu pāriet uz to valstu pieredzi, kur tehnisko apskati veic reizi divos gados, bet tad arī ar viņu spēles noteikumiem – tehniskā inspekcija uz ceļa var tikt veikta jebkuram auto jebkurā brīdī. Tad ir nepieciešamas vismaz 10 mobilās tehnisko apskašu stacijas pa visu Latviju, kas regulāri kontrolētu transportlīdzekļus uz ceļiem. Ja konstatētas problēmas, auto noņemtu no uzskaites uz laiku, līdz tehniskās problēmas novērstas. Jebkuram policistam būtu jābūt tiesībām auto nosūtīt uz tehnisko apskati pie mazākajām aizdomām par kādu defektu. Diez vai idejas iniciatori to gribēs…”

LA.lv