Mobilā versija
Brīdinājums -1.0°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
28. februāris, 2017
Drukāt

Tehniskās apskates – vai var atļauties retāk? “LA” vērtē jauno iniciatīvu (5)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisija turpinās (otrais lasījums) skatīt vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstīto ierosinājumu par automobiļu tehniskās apskates (TA) periodu pagarināšanu. Vai iespējams un lietderīgs būtu divu gadu cikls ierastās ikgadējās apskates vietā?

Ne visi jaunie iziet apskati

Latvijas pašreizējai uzraudzībai līdzīga vai stingrāka kārtība pašlaik ir tikai dažās Eiropas valstīs. Līdzīga Lielbritānijā, kur par gadu garāks jaunu auto “uzticības periods”. Trīs valstis svaigiem (līdz 5 g.) auto dod arī garāku otro periodu. Gada pārbaudes cikls par deviņiem gadiem vecākiem auto nav tikai Vācijā, Lietuvā un Maltā.

Tātad – lai šī diskusija un tās rezultāti skartu Latvijas autoīpašnieku lielāko daļu, kuriem pieder gadsimta sākuma vai pat vecā gadu tūkstoša produkti (skat. grafiku), mums jābūt liberālākiem nekā austriešiem, somiem, poļiem, jāuzticas pilsoņu apzinīgumam tikpat pašsaprotami, kā to dara vācieši. Kāpēc? Lai ietaupītu par apskati prasītos 23 eiro gadā (kas jau tā ir otrā mazākā maksa par šo pakalpojumu Eiropā – Anglijā, piemēram, par to prasa 75, Austrijā – 62)? Lai tiktu vaļā no dažus aizvainojošās pārbaudītāju “piekasības”? Paši taču varam defektus pamanīt un novērst…

Nevaram vis. Pat piecgadīgi auto pie mums nav bez vainas. CSDD statistika liecina, ka “pa nullēm” tehnisko apskati iziet tikai 75 procenti no tiem. Vienu vai divus aizrādījumus saņem katrs piektais. Apskati ar pirmo piegājienu neiziet seši procenti no šīs it kā ārpus jebkurām aizdomām esošās un piedevām dīleru garantijas saistību piesegtās grupas.

Defekti neliecina par tehnikas pieskatīšanu

Uz vecajiem skats ir vēl krietni bēdīgāks. Apskati “pa nullēm” vai ar vienu piezīmi pirmajā piegājienā iziet aptuveni puse. Konstatēto defektu saraksts nu nekādi neliecina par rūpīgu un kvalificētu savas tehnikas pieskatīšanu. 2016. gads. Bojājumi balstiekārtā – 111 111 gadījumi. Nevienmērīga bremžu darbība – 45 710. Brīvkustība stūres šarnīros – 35 587. Un tā tālāk.

Retāk, bet gadās arī šādi – plīsuši bremžu cauruļvadi (1612); nedeg neviens bremžu lukturis (559); nebremzē (nemaz!!!) viens vai vairāki riteņi (822)…

Retākas apskates vajag? Pērn aptaujājot desmitus pieredzējušu autovadītāju gan Rīgā, gan reģionos, atbalstu šai iecerei dzirdēju reti. Un arī tad tikai attiecībā uz jaunām, garantijas laika automašīnām.

Gaidām likumdevēju saprātīgus, nevis populistiskus lēmumus. Satiksmes drošība nav lieta, ar kuru varam tā spēlēties. Auto ir jāsaved kārtībā, tiklīdz rodas defekti, nevis reizi gadā.

Pie mums notiek tik liela šmaukšanās, auto gatavojot tehniskajai apskatei, ka var tikai brīnīties – aizņemas riepas no kaimiņa, maina lukturos lampiņas (aizstājot ķīniešu nelegālās lokizlādes spuldzes), skalo izpūtējus utt., novērojis satiksmes negadījumu tiesu eksperts Oskars Irbītis.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Piekrītu Ivaram Caunem ! Bet ……vai tauta (autobraucēji ir vainīga, ka Latvijā, šķiet, ir vissliktākie ceļi ES. Tas pats attiecas uz pilsētu ielām. Un , ka Latvija ir viena no visnabadzīgākām valstīm ES. Un sakarā ar to, ka tauta nav vainīga pie ceļu stāvokļa, tad politiķiem būtu jāsaprot, ka šīs ikgadējās, spiestās, TA jāpataisa vēl lētākas. Zviedrijā, kur dzīvoju, TA jaunām mašīnām : pirmā – pēc 36 mēnešiem un otrā – pēc 24 mēnešiem. Taču nevar salīdzināt ceļu stāvokli šeit un LV ! Aizmigt var braucot 🙂 ! Arī sāli ziemā, pilsētās nekaisa. To dara tikai uz autostrādēm. Vai valsts vīri Latvijā ies uz tādu kompromisu ! Baidos, ka jāpārāda nesmukā trīspirkstu kombinācija, jo cik esmu dzirdējis un pats saskāries, tad LV “plēš” naudu no cilvēkiem visur, kur tikai var ! Jebkura atļauja, jebkura izziņa un t.t. Un CSDD, šķiet, nav izņēmums. Jā tā nav, palabojiet mani 🙂 !

  2. Ne jau uzrādītais caurumiņš automobīļa kuzovā un dažādu detaļu pakaļdarinājumi, kuriem nav nekāda sakara ar apskatēm, to biežumu. Gluži vienkārši – ja es esmu autiņam nomainījis kādu detaļu, tad šai detaļai jākalpo 2 gadus, vai kādi 35 000 km. Ja tas tā nenotiek, tad biežās tehniskās apskates lobē tikai šo nekvalitatīvo detaļu pakaļdarinājumus. Par padarīto darbu jānes pilna atbildība, ieskaitot atbildību par nekvalitatīvas detaļas ražošanu un pārdošanu. Tādēļ pat ķīnietis uz Latviju sūta savas viss nekvalitatīvākos ražojumus, jo mums nekādas pircēju aizsardzības nav iedarbinātas , vai arī darbojas acu aizmālēšanas līmenī. Bet cenu prasa kā par ”NASĀ” ražotu izstrādājumu.

  3. Pie mums notiek tik liela šmaukšanās, auto gatavojot tehniskajai apskatei, ka var tikai brīnīties – aizņemas riepas no kaimiņa, maina lukturos lampiņas (aizstājot ķīniešu nelegālās lokizlādes spuldzes), skalo izpūtējus utt., novērojis satiksmes negadījumu tiesu eksperts Oskars Irbītis.
    ……
    Muļķības par riepām no kaimiņiem ceļo vēl no padomju laikiem. Ja tādi atsevišķi gadījumi ir, tad tā nav tendence un likumsakarība. Turklāt, kas tad ir tie, kas konstatē, ka riepas no kaimiņa? Skalo izpūtējus, nu un? Ja pēc izpūtēja tīrīšanas izplūdes gāzes normās robežās, tad kas bija cits jādara, lai izplūdes gāzes no netīra izpūtēja nāktu laukā tīras? Kvēpu filtri, cik tie pie mums maksā? Kāpēc Anglijā un Īrijā lieto neorģinālos kvēpu filtrus, kuri maksā ap 50-60 eu, bet nodrošina izplūdes gāzu tīrību?

  4. TA ir likvidējama, kā suga. Nevienā valstī, kurā tādas nav vai ir nesen atcelta, nekas neliecina par satiksmes drošības situācijas pasliktināšanos. Pēdējie piemēri – Grūzija (vēl Saakašvili laikā) un nu pat arī Ukrainā atcēla šo marasmu.
    Gribētos redzēt statistiku, par ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem no neatkarīgas komisijas. Vislabāk ārvalstu.

  5. Nevis LA vērtē, bet ar CSDD muti vērtē, TA ir bizness un nekas cits, nožēlojami klausīties šos “ekspertus”!

Draugiem Facebook Twitter Google+