Tehnika

Tehnoloģija, kas varbūt mainīs pasauli 16


Alvils Švēde
Alvils Švēde
Foto – Juris Lorencs

Alvils Švēde (dz. 1960. g.) ir fizikas un matemātikas zinātņu doktors. Pēdējos divdesmit gadus strādājis informācijas tehnoloģiju kompānijās Latvijā, Šveicē un Vācijā. Viņa interešu sfērā ietilpst informācijas drošība un kriptogrāfija.

Daudzi šodien runā par kriptovalūtām un bitkoiniem. Bet, ja kādam paprasa, kas tas bitkoins īsti ir, sākas minstināšanās. Vai tu vari vienkāršiem vārdiem izskaidrot bitkoina būtību? Un vai to vispār var uzskatīt par naudu?

Alvils Švēde: Bitkoinam piemīt daudzas naudas īpašības – par to var nopirkt preces un pakalpojumus, to var uzkrāt un glabāt. Saprotams, viss notiek digitāli, virtuālajā telpā. Tāpat bitkoinus var brīvi konvertēt eiro un tad bankomātā izņemt jau pavisam reālu skaidro naudu. Un tomēr bitkoini nav gluži parasta nauda. Mums pierastos eiro vai dolārus emitē valstu centrālās bankas, turpretim bitkoinus – vienkāršie cilvēki, privātpersonas ar saviem datoriem. Patiesībā jebkurš var piedalīties šajā procesā.

Pats bitkoins ir ieraksts digitālā failā, dokuments, ko iegūst ar īpašām datorprogrammām. Varētu domāt – es taču pats varu datorā sazīmēt smukas bildītes, līdzīgas Ventspils suvenīru naudai “ventiem”, nosaukt tās par “gaujām” un mēģināt pārdot. Tomēr bitkoins ir īpatnējs tādā ziņā, ka to nav iespējams vienkārši uzzīmēt. To var tikai atrast, iegūt, līdzīgi kā kādu derīgo izrakteni. Vienkāršoti varētu teikt, ka dators veic atlasi, soli pa solim pārbaudot ļoti daudzus īpašus datu objektus, līdz tiek atrasti jauni, vēl līdz šim neatklāti bitkoini.

Tad, lūk, kāpēc šo procesu dažkārt dēvē par “rakšanu” pēc analoģijas ar zelta ieguvi!

Tieši tā! Kāpēc zelts ir tik dārgs? Ne jau tikai tāpēc, ka tas skaisti spīd. Zelts ir rets metāls, tā ieguve prasa lielas investīcijas. Lai no zelta smiltīm atsijātu cēlmetāla graudiņus, nepieciešams daudz enerģijas – ekskavatori patērē degvielu, smilšu skalošanas agregāti – elektrību. Zelta daudzums pasaulē pieaug lēni. Lēš, ka banku seifos, monētās un juvelierizstrādājumos patlaban kopā ir ap 180 000 tonnu zelta. Tas nemaz nav tik daudz, iedomājies kubu ar sānu skaldni 21 metra garumā, tas ir vien septiņstāvu mājas augstums.

Tieši tāpat ir ar bitkoiniem. Tie ir reti un grūti atrodami, to ieguve prasa lielus skaitļošanas resursus, tātad arī elektrības rēķins par datoru darbināšanu ir pamatīgs. Tāpēc daudzas bitkoinu “raktuves” jeb “fermas”, kas patiesībā ir milzīgi ar speciāliem datoriem piebāzti angāri, atrodas valstīs ar lētu elektroenerģiju – Islandē, Gruzijā, Mongolijā. Ekologi pat ceļ trauksmi, ka Mongolijā atrastie bitkoini esot “visnetīrākie”, jo elektroenerģijas ieguvei šeit lieto vietējās lētās ogles.

Bitkoini ir izveidoti tā, ka maksimālais bitkoinu skaits, ko iespējams atrast jeb “izrakt”, ir 21 miljons. Patlaban jau atrasti ap 17 miljoniem bitkoinu. Tomēr katru nākamo atrast ir aizvien grūtāk, process prasa lielākus un lielākus skaitļošanas resursus. Pašus pirmos bitkoinus varēja atrast ar parasto mājas datoru, vēlāk nācās izmantot speciālas grafiskās kartes, bet tagad bitkoinu “rakšanai” būvē speciālus datorus. Pasaulē nu jau ir simtiem tūkstošiem, varbūt pat miljoniem datoru, kuri nepārtraukti meklē bitkoinus. Daudzi cilvēki pat nenojauš, ka viņu mājas datori ir inficēti ar īpašu ļaunatūru, kas “rok” bitkoinus vai citas kriptovalūtas to izveidotāju interesēs bez datora īpašnieka piekrišanas.

Bet ar to taču vēl nepietiek, lai bitkoinus uzskatītu par naudu!

Kāpēc gan ne? Viss ir pašu cilvēku galvā! Ja viņi gatavi par bitkoiniem kaut ko pirkt un pārdot, tad to var uzskatīt par naudu. Dīvainu, neparastu, pat aizdomīgu, bet tomēr naudu. Mūsu “Air Baltic” ir pirmā aviokompānija pasaulē, kas jau 2014. gadā sāka pārdot biļetes par bitkoiniem.

Latvijas Ieņēmumu dienests gan saka, ka bitkoini uzskatāmi nevis par naudu, bet gan par preci. Tas nozīmē, ka amatpersonām viņu ienākumu deklarācijās tie nav jāuzrāda. Noteiktā situācijā jebkuru preci var izmantot par maiņas līdzekli, darījuma pusēm par to vienojoties. Padomju laikos traktorists par piemājas lauciņa aparšanu bija ar mieru atlīdzībā saņemt pudeli šņabja, tajā brīdī pudele viņam un lauciņa saimniekam bija maiņas līdzeklis, kaut kas līdzīgs naudai. Gluži tāpat ir ar bitkoinu, tikai šai precei uzticas desmitiem miljonu cilvēku visā pasaulē, arī tajā investētās summas ir milzīgas.

Retums un uzticamība nav vienīgās bitkoinu īpašības. Līdzīgi banknotei, uz kuras uzdrukāts numurs, arī katrs bitkoins ir absolūti unikāls. Bet tas vēl nav viss! Bitkoinu nav iespējams viltot, respektīvi, vienu un to pašu iztērēt vairākas reizes. Pirmkārt, katra bitkoina kopija glabājas daudzos datoros vienlaikus, vismaz tajos, kas nodarbojas ar to “rakšanu”. Otrkārt, šajos datoros glabājas arī bitkoina “vēsture”, visi ar to veiktie darījumi, kā tas ir ceļojis no konta uz kontu. Ja kāds ļaundaris mēģinās viltot bitkoinu savā datorā, viņam pretī stāsies pārējie šī bitkoina kopiju un “biogrāfijas” turētāji. Precīzāk – šāda negodīga darbība automātiski tiks nobloķēta. Tāpēc viltot bitkoinu ir neiespējami, tad būtu jānotiek sazvērestībai, kurā piedalās vismaz puse no pasaulē izkliedētajiem bitkoinu kopiju glabātājiem.

Varas iestādēm nepatīk tas, ka darījumi ar bitkoiniem ir anonīmi.

Pats dīvainākais ir tas, ka bitkoinu konti ir atklāti! Jūs varat internetā redzēt, kādos bitkoinu kontos glabājas nauda un cik tās ir, jūs varat novērot pārskaitījumus no viena konta uz otru. Anonimitāte izpaužas tā, ka bieži nav iespējams pateikt, kam tieši šie konti pieder. Lai veiktu maksājumu no sava bitkoinu konta, tā īpašnieks izmanto šifru jeb privāto kriptogrāfisko atslēgu, kas parasti ir kāds ļoti garš skaitlis. Jāatzīst, ka anonimitātes dēļ bitkoinus iecienījusi noziedzīgā pasaule, šaubīgas naudas turētāji, narkotiku un ieroču tirgoņi.

Bet vai tā nebūs ļoti sarežģīta pasaule?

Diemžēl būs gan. Taču mēs jau šodien lietojam internetu un viedtālruņus, daudz nedomājot, kā tas viss funkcionē. Mēs apmaksājam rēķinus internetbankā, neinteresējoties par sarežģīto šifrēšanu, kas pavada katru pārskaitījumu. Tieši tāpat būs ar kriptovalūtām un blokķēdēm.

Tātad pat specdienesti ir bezspēcīgi?

Tā nav. Personu iespējams izsekot, ja viņš bitkoinus pircis, pārskaitot naudu no sava bankas konta. Anonimitāti var nodrošināt vien tad, ja cilvēks pats “izrok” kādu bitkoinu vai nopērk to par skaidru naudu.

 

Bet bitkoins taču ir tikai viena no kriptovalūtām.

Bitkoins patlaban ir pati populārākā kriptovalūta, kaut gan teorētiski to var būt bezgalīgi daudz. Katrs no mums var sākt “rakt” un izlaist pats savu kriptovalūtu. Jautājums – vai kāds tai ticēs un vēlēsies to lietot.

Kāda interese piedalīties “rakšanā”? Cerība atrast pašam kādu bitkoinu?

Tieši tā. Kriptovalūtu “racēji” strādā ne jau tikai savās interesēs – viņi kopā apstiprina kriptovalūtu pārskaitījumu, un kriptonauda ir atalgojums par skaitļošanā patērēto jaudu. Daudzi ir apvienojušies savdabīgos kooperatīvos, un atrastais bitkoins tad ir kolektīvs īpašums. Ja šādā kooperatīvā ir tūkstotis biedru ar saviem datoriem, tad katrs saņems vienu tūkstošo daļu no atrastā bitkoina. Tāpat racēji saņem daļiņu no apstrādātas bitkoinu transakcijas. Patlaban vienas transakcijas cena ir aptuveni 10 eiro. Lūk, kāpēc diezin vai kādam ienāks prātā par bitkoniem pirkt tasi kafijas. Lieli pirkumi – tā ir cita lieta.

Bet šodien daudzi bitkoinā redz nevis naudu, bet gan spekulāciju vai investīciju objektu.

Pirmie bitkoini tika “izrakti” 2008. gadā. Toreiz viena monēta maksāja ap vienu eiro, šodien – jau 10 000 eiro. Tas nozīmē – cilvēks, kurš 2008. gadā par 100 eiro nopirka bitkoinus, šodien ir miljonārs. Bet ap Ziemassvētkiem bitkoina vērtība sasniedza pat 20 000 eiro! Kāpēc tāds kritums par 50%? Viens no iemesliem – paklīda baumas, ka Dienvidkorejas valdība strādā pie likumprojekta, kas valstī varētu aizliegt darījumus ar kriptovalūtām. Kā redzam, svārstības ir milzīgas, daži cilvēki pelna, daži zaudē milzu summas. Tieši šī neprognozējamā bitkoina vērtība ir galvenais skeptiķu arguments, proti, ka to nevar izmantot par lietu vērtības mēru, ka bitkoins ir nevis nauda, bet gan uzpūsts finanšu burbulis, parasta spekulācija. Kas ar bitkoinu notiks nākotnē, nevar prognozēt. Mēs atrodamies paša procesa aizsākumā. Līdzīgi pirms gadiem divdesmit neviens tā īsti nespēja prognozēt interneta attīstību.

Iedomāsimies, ka jums ir konts kādā bankā. Vai šī nauda ir pilnībā droša? Patiesībā nē. Teorētiski to var nozagt hakeri, datorvīruss var izdzēst informāciju no bankas datoriem, pati banka galu galā var bankrotēt. Vai vēl sliktāk – bankas īpašnieki vai menedžeri jūsu naudu izsaimnieko vai vienkārši nozog, piemēri nav tālu jāmeklē. Savukārt, ja jums pieder bitkoini vai kāda cita kriptovalūta, informācija par to glabājas simtos tūkstošos visā pasaulē izkliedētos datoros, un tā ir aizsargāta ar drošu kriptogrāfiju.

Gruzijā uz blokķēdes principiem patlaban tiek veidota Zemesgrāmata. Lielisks risinājums sabiedrībā, kurā cilvēki nekustamo īpašumu darījumu jomā īsti neuzticas ne viens otram, ne valsts iestādēm. Informācija par īpašuma tiesībām uz jūsu dzīvokli glabājas izkliedēti, turklāt viltot vai kaut kā izmainīt ierakstus šajā dokumentā principā ir neiespējami. Bez īpašnieka ziņas neviens nevar pārdot vai ieķīlāt īpašumu. Tā būs pasaule, kurā vairs nevarēs šmaukties ar kredītiem, testamentiem, pirkšanas – pārdošanas līgumiem, slimību vēsturēm. Nebūs vajadzīgi daudzi starpnieki, kas šodien kalpo kā uzticamības personas starp darījumu veicējiem. Iespējams, pazudīs tāda profesija kā notāri.

Bet vai tā nebūs ļoti sarežģīta pasaule?

Diemžēl būs gan. Taču mēs jau šodien lietojam internetu un viedtālruņus, daudz nedomājot, kā tas viss funkcionē. Mēs apmaksājam rēķinus internetbankā, neinteresējoties par sarežģīto šifrēšanu, kas pavada katru pārskaitījumu. Tieši tāpat būs ar kriptovalūtām un blokķēdēm.

LA.lv