×
Mobilā versija
+7.9°C
Līksma, Bārbala
Trešdiena, 25. aprīlis, 2018
13. februāris, 2018
Drukāt

“TechChill” uzmanība tam, kā tehnoloģijas iejauksies cilvēku ikdienā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Dīns Džonsons tērpies t. s. "tesla suit" tērpā, kas strādā kā virtuālās realitātes papildinājums.

Dažu mēnešu laikā Latvijā aizvadīta jau otrā starptautisku uzmanību guvusī tehnoloģiju konference. Novembrī notikušajai “Digital Freedom Festival” sekojis “TechChill”, kurā šoreiz lielu uzmanību pievērsa tam, kā tehnoloģijas iejauksies cilvēku ikdienas mainībā. Konferences noslēgumā īpašā “Fifty Founders Battle” cīniņā, kuru atbalstīja “Google” un akselerators “Startup Wise Guys”, starp dažādiem strauji augošiem jaunuzņēmumiem par labāko atzina “Anatomy Next”, kurš balvā ieguva 10 000 eiro.

Par virsrakstā minēto jauno demokrātiju, ko izveidojušas tehnoloģijas, runāja Āfrikas pirmā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Ovamba” vadītāja Viola Levelīna. Viņa norādīja, ka kontinenta lielākā problēma ir grūtības no bankām iegūt aizdevumu, ko ieguldīt attīstībā. Minēto problēmu veidojusi Āfrikas kultūra un stereotipi, kas veidojušies par kontinenta iedzīvotājiem. Tehnoloģijas to visu ļauj atstāt aiz muguras.

“Demokrātija saka, ka vieta šajā pasaulē ir visiem. Savukārt tehnoloģijas palīdz šo vietu izmantot. Jāuzsver gan, ka demokrātiju var pagriezt arī negatīvi, kas Āfrikas valstīm izdevies ne reizi vien. Kultūra Āfrikā paredz to, ka nekas nenotiek ātri, taču mēs liekam šai iezīmei mainīties, gribam mainīt uzskatu, ka melnādainie vienmēr kavē, gribam mainīt to, ka daļā etnisko grupu sievietes nevar iegūt īpašumus. Tehnoloģijas, piemēram, blokķēde vai dažādi finanšu tehnoloģiju risinājumi, palīdz to mainīt, tāpēc droši varu teikt, ka šobrīd notiek vēl viena evolūcija, pateicoties tehnoloģijām,” stāsta V. Levelīna. Viņa minēja dažus piemērus, kā tehnoloģijas ļauj iekļauties sabiedrībā, piemēram, izmantojot īpašus čata botus, kas saprot tos cilvēkus, kuri spēj izteikties tikai viņiem saprotamā valodā.

 

Palīdzam mākslīgā intelekta neslavas celšanā

Kompānijas “EyeEm”, kura nodarbojas ar rīka izstrādi, kas palīdz automātiski nolasīt un saprast fotogrāfijas, dibinātājs Ramzi Rizks konferencē runāja par mākslīgā intelekta slikto slavu, kuru tieši vai netieši, taču kultivē mediji un pasaules varenie. “Džons Kenedijs reiz izteicās, ka cilvēces lielākais drauds ir automatizācija. 1926. gadā pēc virsraksta “The New York Times”, ka tiks uzbūvētas “robotrokas”, ielās izgāja tūkstošiem cilvēku. Nekas nav mainījies – joprojām mūs biedē ar robotisko un virtuālo. Piemēram, nesen bija ziņa, ka “Facebook” roboti sākuši sarunāties savā starpā tikai viņiem zināmā valodā. To pasniedza kā robotu sacelšanos, kaut tas bija vienkārši nepareizi izveidots algoritms. Vēl citur Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka pasaule piederēs tiem, kuriem piederēs mākslīgais intelekts. Īlons Masks vēl piebilda, ka tas jau ir sācies. To visu izlasot, liekas, ka sākusies robotu sacelšanās, taču mākslīgais intelekts ir tikai matemātika, algoritmi, kam nav emociju. Jūs teiksiet – nav dūmu bez uguns. Taisnība, attīstība ļauj būvēt arvien gudrākus, ātrākus algoritmus, datori kļuvuši krietni jaudīgāki. Cilvēki no tā ir gan ieguvuši, gan cietuši,” sacīja R. Razki, uzsverot, ka nākotnē apmēram 47% esošo darba vietu izzudīs, tās aizstājot jaunām.

“Vajadzēs jaunas zināšanas, bieži tādas, kuras šobrīd nemaz neapjaušam. Svarīgi, ka neviens darbs nav drošs – nedz rutīnas pilns, nedz allaž mainīgs un fizisks. Jau pavisam tuvā nākotnē ir pašbraucošās smagās mašīnas, runā par aptiekām ar mākslīgo intelektu, cilvēka domu nolasīšanu,” teica uzņēmējs. Viņaprāt, demokrātija esošajā izskatā mākslīgo intelektu nepārdzīvos, bet gan mainīsies. “Protams, inovācijas var apturēt, taču vai mēs to gribam? Vai mūsu priekštečiem bija jāsaka – apturiet attīstību, jo esam nobijušies par nākotni?” retoriski vaicāja R. Razki.

 

Virtuālā realitāte vairs nav tikai lētas brilles

Īpašā izskatā konferenci bija pagodinājis inovāciju aģentūras “Brandwith” pārstāvis Dīns Džonsons. Šis uzņēmums palīdz noteikt, kas tehnoloģiju jomā būs modē pēc vairākiem mēnešiem un pat gadiem. Viņš, tērpies t. s. “tesla suit” tērpā, stāstīja par tā iespējām. Respektīvi, īpašais tērps, kas liek vilkt paralēles ar supervaroņu kostīmiem, strādā kā virtuālās realitātes papildinājums. D. Džonsons savulaik pavadījis 24 un 48 stundas ar virtuālās realitātes brillēm uz acīm, darot visu to, ko ikdienišķi dara ikviens no mums, kā arī vēl vairāk. Tomēr viņš gribēja iet vēl tālāk un brilles sakombinējis ar “tesla suit”, kas klāj visu ķermeni un nerviem dod īpašu signālu ar neliela elektrošoka palīdzību, tādējādi padarot virtuālo realitāti arī jūtamu.

“Šis nav nākotnes tērps, jo izmantojam visas tehnoloģijas, kuras pieejamas šobrīd, taču tā pilntiesīga izmantošana gan vēl ir nākotne. Skaidrs, ka iespējas šai tehnoloģijai būs milzīgas un dažādi uzņēmumi to varēs izmantot savā labā,” sacīja D. Džonsons. Tērpā iestrādātas virtuālās realitātes brilles, dažādas viedierīces, lietu interneta, finanšu tehnoloģiju sniegtās iespējas un vairāki citi tehnoloģiskie sasniegumi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+