Olimpiāde kā 5G testa laukums 0
Dienvidkoreja kā viena no pasaules līderēm tehnoloģiju attīstībā olimpiādes laikā parūpējusies par dažādu jaunu tehnoloģisko risinājumu izmantošanu.
Dronu spiets
ASV tehnoloģiju kompānija “Intel” šobrīd notiekošo ziemas olimpisko spēļu laikā Dienvidkorejā uzstādījusi jaunu pasaules rekordu – atklāšanas parādē kompānija vienā laikā gaisā palaida vairāk nekā 1200 dronus. Pats satriecošākais, ka katrs drons bija īpaši ieprogrammēts darīt tikai tam uzdoto darbu. Visiem droniem apvienojoties, parādē tika izveidoti trīs dažādi attēli – snovbordists, balodis un olimpiskie apļi. Taču šis ir tikai viens no daudzajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kurus izmanto šā gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Noteikti nav nejauši, ka tehnoloģiskā pārbagātība ir tieši šogad, kad spēles notiek vienā no tehnoloģiski attīstītākajām valstīm pasaulē – Dienvidkorejā, kura ir pasaules 10. lielākā ekonomika un kurā mājo dažādi pasaulslaveni tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, “Samsung” un “LG”.
Lai droni lidotu tā, kā to vēlas atklāšanas ceremonijas režisori, “Intel” panāca, izmantojot savu 3D animācijas rīku un simulāciju programmatūru, “iemācot” droniem attiecīgu lidojuma horeogrāfiju, kā arī laiku, kad un kādu gaismu katram no droniem spīdināt. Svarīgi, ka dronus šajā olimpiāde neizmantoja tikai atklāšanas ceremonijā – tie kalpo arī kā televīzijas kompāniju palīgs sporta notikumu efektīgākā iemūžināšanā, kā arī tos izmanto drošības uzraudzīšanai.
Olimpiāde kā 5G testa laukums
Šīs olimpiskās spēles ieies vēsturē arī ar to, ka “Intel” apvienojis spēkus ar Dienvidkorejas vietējo telekomunikāciju kompāniju “KT Corporation” par 5G tīkla izmantošanu olimpiādes laikā. “Olimpiskās spēles parādīs 5G nākotni. Parādīsim dažādas 5G neticamās iespējas,” pirms olimpiādes sacīja “Intel” pārstāvis Aiča Evans. Jaudīgo tehnoloģiju izmanto, piemēram, liela apmēra datu sūtīšanai viscaur spēļu norises vietām, kam optiskais kabelis nav derīgs. Tāpat 5G palīdz darbināt pašbraucošos autobusus, robotus, mākslīgā intelekta rīkus u. c. jaunākās tehnoloģijas.
Abas kompānijas paziņojušas, ka olimpiāde kalpos kā izmēģinājuma vieta, lai labāk sagatavotos 2021. gadam, kad 5G beidzot varētu iegūt komerciālas aprises. Savukārt Eiropas Savienības pārstāvji tikmēr tikušies Briselē, kur, rūpju mākti, paziņojuši, ka Eiropa lēnām sāk iepalikt 5G attīstībā, jo joprojām vairāku valstu valdības nedomā straujāk koordinēt radiofrekvenču spektru piešķiršanu kompānijām, tā vietā “ar licenču pārdošanu grib izslaukt kompānijas sausas”, teikts paziņojumā.
Sports brillēs
Olimpiādes sakarā noteikti jāmin arī virtuālās realitātes lietošana, jo pirmo reizi olimpiādē 30 dažādi sacensību veidi ir skatāmi virtuālajā realitātē. To “Intel” panāk, izmantojot apmēram divdesmit 180 grādu kameras un vēl divpadsmit 360 grādu kameras. Jāatzīst, ka, piemēram, snovborda vai kalnu slēpošanas vērošana ar virtuālās realitātes brillēm varētu būt gana aizraujoša nodarbe. Tāpat, piemēram, TV kompānija “NBC”, kas ir oficiālais olimpisko spēļu partneris, saviem skatītājiem nodrošinās 4K izšķirtspējas attēla kvalitāti.
Droni ar tīkliem ķer citus
Kā katrās olimpiskajās spēlēs, arī šoreiz neiztiek bez dažādiem jauniem risinājumiem drošības jomā, ņemot vērā arī Phjončhanas atrašanos pavisam tuvu Ziemeļkorejas robežai, ar kuru Dienvidkorejai nav tās labākās attiecības. Īpašā pretterorisma un drošības iestāde, kā jau minēju, arī izmanto dronus. Šajā gadījumā gan kā ierīces, kas kalpo teritorijas novērošanai ar HD un termokamerām. Tāpat droni uzmana arī debesis, cenšoties pamanīt ikvienu bezpilota lidaparātu. Ja tādi parādīsies – gaisā pacelsies īpaši droni, kuri nelūgtos viesus noķers ar īpašiem izšaujamajiem tīkliem.
Uz zemes drošības dienestu rīcībā ir īpašs transportlīdzeklis, kas spējīgs pamanīt un identificēt 400 dažādas bīstamas vielas piecu kilometru rādiusā ap olimpisko spēļu sporta bāzēm. Savukārt trīs citi transportlīdzekļi aprīkoti ar ierīcēm, kas spēj caurredzēt ikvienu iebraucošo automašīnu, spējot noteikt šaujamieročus u. c. bīstamus objektus, kamēr satelīti varēs pamanīt potenciālās snaiperu slēptuves.
Sensori ātrslidotāju tērpos
Runājot par tehnoloģijām, kas tieši ietekmē sportistus, noteikti jāmin ASV atklāšanas parādes formastērpi, kurus ASV komandai veidojis slavenais Ralfs Lorēns. Tērpos iebūvēta sildīšanas sistēma, lai aukstajā Phjončhanā atlētiem būtu silti. Sistēma veidota no elastīgas un staipīgas sudraba un oglekļa šķiedras tintes. To veidotais raksts jaku iekšpusē attēlo ASV karogu. Ūdens izturīgā tinte savienojumā ar baterijām nodrošina līdz pat 11 stundu siltumu.
Savukārt divi Nīderlandi pārstāvošie ātrslidotāji sacensībās nēsās īpašu “Samsung SmartSuit” viedtērpu, kurā iebūvēti pieci sensori, kuri nosaka ķermeņa pozu un izrēķina, cik tālu no ledus ir slidotāja gurni. Ātrslidotājiem šie dati ir ļoti svarīgi, lai censtos saprast, kā kļūt vēl ātrākiem, kaut vai pavisam nedaudz samazinot gaisa pretestību. Sensori datus nosūta uz lietotni, kurus acumirklī var izmantot treneri, tādējādi jau sacensību laikā dodot sportistiem norādes, kā uzlabot slidošanas pozu. Interesanti, cik drīz šādas tehnoloģijas varētu raisīt jautājumus par t. s. godīgas spēles principu pārkāpšanu.
Tāpat “Visa” olimpiādē nākuši klajā ar ziemas cimdiem, kuros iebūvēta bezkontakta maksāšanas iespēja. Lai cimdi nekalpotu vien to tiešajiem pienākumiem, “Visa” parūpējušies, lai viscaur olimpisko spēļu norises vietās būtu vairāk nekā 1000 bezkontakta termināļu, kuros cimdus varētu izmantot.
Kā jau esam redzējuši dažos Latvijas Televīzijas sagatavotajos sižetos no Phjončhanas, bieži sportistu un žurnālistu kompanjoni ir roboti, kuri nodarbojas ar klientu apkalpošanu un uzkopšanu. Svarīgi, ka roboti spēj nodot informāciju četrās dažādās valodās, tostarp angļu, kas varētu būt ļoti svarīgi lidostās, kur ir vairāki “runājošie” roboti. Kopumā cilvēku rīcībā ir 85 roboti, parādot mākslīgā intelekta potenciālu.
