Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. aprīlis, 2015
Drukāt

“Teic, kur zeme tā” – iespējams, patriotiskākā dzintara dziesma (4)

Foto - MicRec arhīvsFoto - MicRec arhīvs

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks

Gunārs Jākobsons, “Mikrofona” aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2

Turpinot atcerēties mūsu latviešu mūzikas labākās dziesmas – dzintara dziesmas – un sagaidot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, piedāvāju pakavēties pie Raimonda Paula un Alfrēda Krūkļa dziesmas “Teic, kur zeme tā”.

Dziesma “Teic, kur zeme tā” uzvarēja 1971. gada “Mikrofonā” – pirmajā atklātajā koncertā. Līdz tam – iepriekšējos trīs gadus – “Mikrofons” notika studijās, bet šis koncerts noritēja Arodbiedrību padomes kultūras namā jeb Mazajā ģildē, kas šogad, starp citu, svinēs 70. gadadienu.

Tā bija interesanta sacensība, jo dziesmai “Teic, kur zeme tā” galvenās konkurentes bija citas Raimonda Paula melodijas – “Zilā” un “Savāda vasara”. Tajā laikā R. Paulam nebija nozīmīgu sāncenšu. Lai gan 1970. gadā pirmajā pieciniekā bija Ivars Vīgners un 1971. gadā piektajā vietā ierindojās arī Imanta Kalniņa “Dūdieviņš”, šie jaunie komponisti tikai sāka sevi pieteikt, kamēr Pauls jau bija iekarojis klausītāju sirdis.

Pirmo reizi dziesmu “Teic, kur zeme tā” izpildīja mūsu latviešu estrādes zieds – solistu četrotne Nora Bumbiere, Margarita Vilcāne, Viktors Lapčenoks un Ojārs Grīnbergs. Pauls vēlējās, lai dziesma izskan himniski un patriotiski. Tā arī tas bija. Un tieši tāpēc “Mikrofons” nākamos piecus gadus klusēja, tas tika aizliegts…

Foto -Foto -

Margarita Vilcāne un Ojārs Grīnbergs

“Teic, kur zeme tā” panākumi noteikti slēpjas arī Alfrēda Krūkļa vārdos. Pauls A. Krūkli tā pa īstam iepazina 1964. gada pavasarī. Krūklis strādāja radio par redaktoru Literārajā redakcijā, daudz lasīja ēterā savu dzeju, un mēs kopā veidojām literāras kompozīcijas. Pauls ierosināja uzrakstīt kādam savam meldiņam vārdus – tā radās dziesma “Mēs tikāmies martā”. Savukārt 1971. gadā tapa viņu abu kopdarbs “Teic, kur zeme tā”. Par zemi skaistāko, kur smilgas zied un akmens dzied, – par Dzimteni. Tā joprojām ir viena no nostalģiskākajām un latviešu iemīļotākajām Paula dziesmām, kas arvien sagaidīta ar ilgiem un sirsnīgiem aplausiem.

Pateicoties Krūklim, esmu iepazinies ar daudzām izcilām personībām. Tostarp arī ar Annu Ludiņu, kas tolaik bija Latvijas Nacionālās operas dīva. Viņa pirms aptuveni 50 gadiem savās vasaras mājās “Līgotnēs” Inčukalnā sāka veidot atmiņu dārzu. Šajā dārzā kokus stādījušas daudzas izcilas personības, un uz vienas no lapeglēm joprojām ir uzraksts “Raimonds Pauls, Veiča baltegle, 1971. gada 4. maijs” – tas tapa tieši dziesmas “Teic, kur zeme tā” gadā.

“Līgotņu” dārzs man vienmēr liek atcerēties, ka mums, latviešiem, ir, ar ko lepoties savā zemē, tostarp ar mūsu cilvēkiem. Un es esmu pārliecināts, ka dziesma “Teic, kur zeme tā” vēl ilgi būs aktuāla un nozīmīga mūsu tautas dzintara dziesma.

Labākās tradīcijas Latvijas iemīļotākās mūzikas žanrā turpina kopt “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja. Tajā mūzikas mīļotāji katru mēnesi izvēlas populārākās dziesmas, bet noslēguma balsojumā nosaka melodijas, kas kļūst par daļu no latviešu kultūras mantojuma. Savukārt LNT un Latvijas Radio 2 raidījumi “Dzintara dziesmas” pulcē pašmāju mūziķus, padarot ikvienam pieejamas tautā iemīļotākās dziesmas un stāstus par tām. Latvijas Radio 2 rubrikā “Dzintara dziesmas vēsturē” var dzirdēt arī stāstus par melodijām, ar kurām kopā auguši un savu muzikālo pieredzi krājuši daudzi latvieši – īpaši leģendārā “Mikrofona” paaudze – un kuras joprojām ir nozīmīgas mūsu ikdienā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Viss,kas uz pasaules nīcībai lemts, mūzika tomēr dzīvos arvien!

  2. Pirms okupācijas latviešiem arī bija ļoti daudz patriotisku dziesmu. Vai tās padomieši ir aizmirsuši?

  3. bez vaardiem.bij taada laime speeleet akardeonu un kavieres.kad biju mazinja

Draugiem Facebook Twitter Google+