Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. decembris, 2014
Drukāt

Teikmanis: lielais emigrācijas vilnis uz Lielbritāniju noplacis, daļa domā par atgriešanos (8)

Foto: LETAFoto: LETA

Lielais emigrācijas vilnis uz Lielbritāniju ir noplacis, un ir cilvēki, kas domā arī par atgriešanos Latvijā, LNT raidījumā “900 sekundes” piektdien sacīja Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.

Precīzas statistikas diemžēl nav, atzina vēstnieks, informējot, ka vēstniecība ir iesaistīta universitātes pētījumā par emigrāciju kopumā. Viņš pauda cerību, ka pētījums dos plašāku un dziļāku ieskatu visā emigrācijas jautājumā.

Viņš teica, ka, tiekoties ar latviešiem Lielbritānijā, sapratis, ka vairāki cilvēki nopirkuši vienvirziena biļeti uz Latviju. Tajā pašā laikā Teikmanis atzina, ka zina arī cilvēkus, kas ir atgriezušies Latvijā un pēc tam tomēr braukuši atpakaļ uz Lielbritāniju.

Nekādu pētījumu par to, cik cilvēku varētu atgriezties Latvijā, nav, taču aptauja starp emigrācijā dzīvojošiem latviešiem liecina, ka varbūt 20% varētu atgriezties.

“Bet tas patiešām ir uz kaut kādām sajūtām balstīts, nevis uz rūpīgiem pētījumiem. Mans iespaids būtu, ka lielākā daļa noteikti neatgriezīsies,” uzsvēra Latvijas vēstnieks, norādot, ka mums jārēķinās, ka Lielbritānijā dzīvo un dzīvos Latvijas izcelsmes britu pilsoņi, kuri strādās un savu dzīvi veidos tur, bet saglabās saikni ar Latviju. Tas noteikti Latvijai ir ieguvums, ja latvieši dzīvo plašajā pasaulē. “Tas ir pluss Latvijai, nevis mīnuss,” sacīja Teikmanis.

Viņš arī atzina, ka valsts programmas maz ietekmē cilvēku izvēli. Ja viņš ir izdomājis, pieņēmis lēmumu, tad atgriežas.

“Vienlaikus esmu dzirdējis, īpaši no tiem, kas ir atgriezušies un pēc tam braukuši atpakaļ, ka tas lielākais akmentiņš lido [Valsts ieņēmumu dienesta] VID dārziņā,” uzsvēra vēstnieks, paskaidrojot, ka cilvēkiem ir iespēja salīdzināt. Kaut arī Lielbritānijas iestādes ir ļoti konservatīvas, un pakalpojumi tiek sniegti ārkārtīgi ilgā laikā, būtiska ir attieksme pret cilvēkiem. Cilvēks, sastopoties ar VID, sajūt uzreiz sevi kā noziedznieku, atzina vēstnieks, kurš daudz dzirdējis šādas atsauksmes, tiekoties ar Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas pārstāvjiem.

Teikmanis norādīja, ka VID būtu jāpadomā par savu darba kultūru un saskarsmes kultūru.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Ap cilvēku tiesībām brīvi pārvietoties ES ir sacelta liela ažiotāža, it kā valsts vainīga pie šīs emigrācijas.
    Daļa no viņiem brauc piepelnīties, citi mācīties, vēl citi vispār grib dzīvot citur un izmantot augstāku sociālo nodrošinājumu Rietumos un to cilvēkiem aizliegt nevar. Otra daļa ir saņēmušies kredītus, nonākuši parādos un brauc tos atpelnīt. Vai pie tā vainīga ir valsts? Domāju, ka te valsti nav ko vainot. Bet šo iespēju brīvi pārvietoties, kas ir ieguvums, veiksmīgi izmanto mūsu nedraugi un ienaidnieki, lai destruktīvi kritizētu valsti. Pārvietošanās brīvība un ekonomiskā emigrācija tiek izmantota kā ierocis valsts nomelnošanai un tā jau ir informatīvā kara sastāvdaļa. Tas nu būtu jāatšķir.

  2. … Secinot valsts attistibas vektora turpinoso negativo virzienu, starpcilveku attiecibas un saskarsmes kulturas vertibam, no personigi apzinatam instancem japienem varbutiba, ka paies vel vienas paaudzes pardzimsana un ienaksana valsts augstakos postenos, pirms tiks nodrosinata, ka visas valsts institucijas vadiba, un tas visos limenos, ka ari to darbinieku vidu stradatu normali domajosi ieredni ar pienacigu cienu sabiedriskas attiecibas ar publiku … jo liekas, ka tur vel valda ielikteni no vecas nomenaklaturas strukturas ar tiem piederoso zombeto psihi, ar visam konsekventam izdaribam …!!!

    … Japiekrit vestnieka domam, ka esosas attiecibas, ne programmas neatbilst diasporas latviesu vajadzibam !!!

    … Ieteiktu kaut vienu VISSVARIGU UN IESPEJAMU IZMAINU: – Izglitibu augstaka limeni padarit latviesu DIASPORAS pilsonu berniem par IESPEJAMU UN PIEVILCIGU:
    – PILNIBA (!) PIELIDZINAT TOS LATVIJA DZIVOJOSO STUDENTU STATUSAM, BET ATLAUJOT TIEM MACITIES FAKULTATES KUR VIELA TIEK PASNIEGTA ANGLU/FRANCU/VACU VALODAS, UN TA, DOT TIEM IESPEJU DIVU GADU LAIKA ATGUT DZIMTO VALODU AUGSTAKA AKADEMISKA LIMENI UN NOLIKT VAJADZIGO VALSTS VALODAS EKSAMENU SAJA DIVGADU LAIKA – AR IESPEJU PARIET LATVIESU VALODAS STRAUME , JO DAUDZI NO SIEM BERNIEM KAS SANEMUSI VIDEJO IZGLITIBU ARVALSTIS RUNA LATVISKI, BET TIEM IZTRUKST VAJADZIGA AKADEMISKA LIMENA GRAMATIKA UN LEKSIKA …!

    … SAVAS LATVIETIBAS UN DZIMTENES MILESTIBAS, KA ARI MILZIGAS DARDZIBAS, DEL, DAUDZI MAN ZINAMIE STUDENTI LABPRAT ATGRIEZTOS SAVA TEVU ZEME UN PIEDALITOS TAS ATTISTIBA AR VISAM TIEM PIEMITOSAM SPEJAM…!

    … LIDZ SIM IzM NESEKO SADAI IESPEJAMAI UN VALSTS PIENEMTAI INTELEKTUALAS BAGATIBAS ATTISTIBAS UN REPATRIACIJAS POLITIKAI …!

    … VISAS INSTANCES, SADAS SITUACIJAS ATRISINASANAI, LIDZ SIM, SASKAROTIES AR ATBILDIGAJIEM VALSTS INSTITUCIJAS, RODAS SAJUTA UN PAT LIEKAS, KA PATIESAM TUR VEL VALDA VECAS PAAUDZES NOMENAKLATURAS AIZSTAVJI AR SAVU ZOMBETO, NEVERIGO, SAURO, SIZOFRENISKO UN NOLIEGOSO NOSTAJU PRET VIENU NO LIELAKAJIEM LATVIESU TAUTAS RESURSIEM UN NAKOTNES ATTISTIBAS IESPEJAS GALVENO FAKTORU …

    PRETEJI TAM KO NOSAKA SAEIMAS PIENEMTA LATVIESU MIGRANTU ATGRIESANAS POLITIKA UN PROGRAMMAS, VALSTS INSTITUCIJAS UN TO VADITAJI VEL NAV NE SAPRATUSI NE PIENEMUSI VAJADZIGAS IZMAINAS LIKUMOS UN TADEJADI ‘NEZINAMU’ IEMESLU DEL ARI NERIKOJAS SAKARIGI …!
    … k – SUTIET TOS SIMTUS MILJONUS … TIE MUMS PIENAKAS, NODERES UN IR VAJADZIGI …

  3. Par VID ir patiesība.Es Latvijā strādāju par grāmatvedi.Reizi mēnesī bija jānodod atskaites.Atskaitēs nekad netika atrasta neviena kļūda.bet katru mēnesi apm. pusstundu par mani atklāti ņirgājās.Katru mēnesi atskaišu nodošanas dienas otro pusi un nākošo dienu ņēmu brīvu,lai varētu atjēgties pēc tās eksekūcijas.

  4. Túlinj tikkai nákamais sáksies, rublja kríze jau sarosinája dazjus túkstoshus Rígá alkohola tranzíta nozaré strádájoshos. Sézj klukste Saemá un pljúta pati nejédz ko ,joprojám domá ,ka ar meliem var pacelt savu reitingu.

  5. – varbūt 20% varētu atgriezties – Ha ha ha. Kā atgriezīsies, tā aizbrauks atpakaļ uz citu valsti jo te reāli nav ko darīt. Atgriezīsies labi ja 0,1%.

  6. Kopš strādāju Lielbritānijā, Latvijā būšu iegriezies jau reizes divdesmit. Un protams, ir bijusi saskarsme ar Valsts iestādēm, VID-u, pašvaldībām, pagastiem, bankām, Zemes Dienestu, Valsts Sociālo Aģentūru, varbūt būšu ko piemirsis, tad atvainojos. Tādēļ noteikti ir jāpiemin tajās iestādēs strādājošo darbinieku attieksme pret klientu, kura (Latvijā? Par visu Latviju nezinu…) Valmierā, patiešām ir ļoti ļoti laba, tā ir ļoti augstā līmenī! Un noliegšu tādas sajūtas esamību, ka VID-ā jūties kā noziedznieks. Nē, tā noteikti nav! Visās, gan valsts, gan privātajās iestādēs, firmās, darbinieku attieksme un izdarība pret ienākošo klientu ir ļoti ļoti patīkama, palīdzoša, uzmundrinoša un augstā līmenī. Cita rakstura problēma, arī, varbūt gan tikai sajūtu līmenī, ka iebraucot Latvijā, tajā skaitā attīstošajās un skaistajā Valmierā, tomēr iebrauc kā tukšumā, stagnācijā. Droši vien, ka tā nav, bet kad nokļūsti no ilglaicīgas atrašanās visas Eiropas Darba Zemē Nr.1, Lielbritānijā un tad Latvijā, tad starpība apgriezienos ir acīmredzama un sajūtama momentā. Protams, vēlme atgriezties Latvijā nekur nav zudusi, tikai tur vēl joprojām, visiem nav ko darīt. Darba, jeb darba un algu – nav. Citreiz pat liekās, pat perspektīvu nav. Pašvaldības dara visu iespējamo lai uzlabotu to sajūtu un vizuālo vidi, un tas tiešām notiek un realizējas, un izdodās. Bet ja aizdomājies par perspektīvu darba cilvēkam Latvijā, strādnieku klasei, kurai patīk strādāt, fiziskā kustībā, un liela daļa cilvēku nebūt nevēlās ne siltos birojos sēdēt, ne “biznesu” taisīt, tad tai strādnieku klasei perspektīvu neredz. Nopelnīt nevar. Un nodokļos un sociālajā nodrošinājumā ir problēmas no visām pusēm. Aplokšņu algas, virsstundu nesamaksāšana, u.t.t… Un darba kā tāda, visiem iedzīvotājiem nav, un neredz situācijas uzlabošanos, ka arī, jebkad būs. Tādēļ tai otrai, diemžēl, pārāk lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir jāpaliek Lielbritānijā un citās Eiropas attīstītajās valstīs. Un tas jau ir skumīgi.

  7. Neskaitāmi +plusi kopš 1990.g.4.maija – priHvatizācija, denacionalizācija, konsolidācija – depopulācija, emigrācija, nabadzība, korupcija, parādi. O, yes – demokrātija, kas līdz Zolitūdes traģēdijai novedusi?
    Paskatīsimies, cik 2015.g.4.maijā Daugavmalā būs sajūsmas pilno pilsonīšu, cik Rīgas EuroPride laikā defilēs pa ielām kopā ar rinkēvičiem.

  8. Kremļa sapņotaja murgi.Latvijā joprojam turpinas kolaboracionisma grēkā kritušo uzvaras gājiens,apskurbušiem no savas nesodamības un visvarēnības.Acis tā aizlietas ka nemaz nemana pusmiljona zaudējumu,jo mazāk iedzīvotāju,jo leknāks kampiens no ES pīraga.Visās dzīves sfēras valda pamatmasu genocīds.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+