Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. novembris, 2014
Drukāt

Teiksmainā Černobiļas zona

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Drīz būs pagājuši jau trīsdesmit gadi, kopš Černobiļā notika līdz šim lielākā kodolkatastrofa pasaulē. Dokumentālājā filmā „Neredzamā pilsēta“ režisors Viesturs Kairišs vēro dzīvi Černobiļas Atsvešinājuma zonā, kas pēc katastrofas kļuvusi par pamestu teritoriju, kurā uzdrošinās dzīvot vien atsevišķi cilvēki. Tomēr ne tikai šie cilvēki saista Kairišu, tik pat lielā mērā tā ir operas motīvu pievienošana kino izteiksmes veidam, meklējot šajā stāstā simbolisko jēgu.

Varētu teikt, ka filmai ir divas stāstniecības formas – cilvēciskā, kurā savas domas izsaka filmas varoņi, un teiksmainā, kur Atsvešinājuma zonai tiek piemērots Neredzamās jeb nogrimušās pilsētas simbols caur senas teiksmas tekstu. Abas formas savienojas tajā, ka filmas varoņi lasa fragmentus no teiksmas par Neredzamo pilsētu, dažs arī lasīto komentē. Šādi tagadnei tiek piešķirta pārlaicīguma dimensija un stāstam plašākas uztveršanas iespējas. Filmai ir galvenais varonis Igors, trīsdesmitgadnieks, gudrs un ar izcilām karjeras iespējām, taču viņš pirms vairākiem gadiem no visa atteicies un atradis patvērumu Černobiļā. Filmēšanas grupa sekojusi Igoram viņa ikdienas gaitās – sezonālās pārtikas ieguvē (vai tās būtu zivis vai nomedīts bebrs), kaimiņu apciemojumos, pārdomās par savu dzīvi. Iepazīstamies vairāk arī ar vienu no vecajām sieviņām, kurai nu jau rit 86. gads un viņa grib dzīvot savās mājās Černobiļā. Cilvēku stāsti ir saistoši un tos gribētos dzirdēt vēl vairāk, bet tāds nav bijis filmas veidotāju galvenais mērķis.

Minētā saistība ar operu Viestura Kairiša filmu kopumā jau ir atpazīstama režisora radošā rokraksta viena no pazīmēm, kas saistās ar viņa darbu pie operu iestudējumiem. Dramatisms, vēriens, pacelšanās virs ikdienišķā ir aspekti, kuri tiek pārcelti Kairiša filmās – „Loengrīnā no Varka Kru“ (2009, par kamaniņu braucēju Mārtiņu Rubeni, izmantota Riharda Vāgnera mūzika), „Pelikānā tuksnesī“ (2014, par Latgali, Gustava Mālera mūzika), „Neredzamajā pilsētā“ – šeit Nikolaja Rimska-Korsakova „Leģenda par neredzamo pilsētu Kitežu un jaunavu Fevroniju“. Rimska-Korsakova mūzikas pavadījumā zonas dabas skati iemanto pasakas vides noskaņu, kur sadzīviskā un konkrētā piesaiste noteiktajai vietai kļūst otršķirīga.

Šīs abas stāstu formas savstarpēji saslēdzas pietiekoši cieši, lai varētu pastāvēt gan katra par sevi, gan vienoti. Tiem, kuri vēlas uzzināt par Černobiļas slēgto zonu šodien, pavērot tradicionālās ainas no tās (Pripjatas skatus, Ļeņina pieminekli, tukšās ielas mirušajā pilsētā), vēlme līdz galam netiks piepildīta (kaut gan ir arī neliela epizode ar Igora gājienu uz Pripjatu). Jo „Neredzamā pilsēta“ ir teiksmains audiovizuāls ceļojums, kurš aicina meklēt pagātnes un mītiskā saikni ar šodienu.

UZZIŅA:

„Neredzamā pilsēta“

Latvija, 2014

Režisors Viesturs Kairišs

Dokumentālā filma

Kinoteātrī „Splendid Palace“ no 29.10.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+