Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. novembris, 2012
Drukāt

Tējas laiks veselībai

teejs3

Drošības un omulības izjūtu rudenī un ziemā rada apziņa, ka skapītī rindojas maisiņi ar ārstniecības augiem. No vieniem top garda tēja, citi palīdz aizdzīt kādu kaiti.

 

Dzīvais spēks

No pļavās, mežos un laukos augušām zālītēm un ogām iespējams pagatavot ne vien garšīgas, bet arī cilvēka organismam noderīgas tējas. Tās var nomierināt, sildīt, atsvaidzināt, uzmundrināt, sniegt enerģiju, spēku un pat iedvesmu jauniem darbiem.

Kopš daļa cilvēku ir sākusi uzmanīgāk izturēties pret savu veselību, interese par dabīgajām ārstēšanas metodēm palielinās.

Kad medikamentu cenas kāpj debesīs, no lielā klāsta ar lielu rūpību iespējams atrast sev nepieciešamo vai iecienītāko tēju vai izmēģināt jaunus drogu maisījumus.

Ārstniecības augi ir ierocis pret dažādas izcelsmes kaitēm. Taču jebkuru ieroci var izmantot gan sevis labā, gan nodarot ļaunu. Svarīgi zināt gan zālīšu vākšanas laiku un vietu, gan pielietojumu, lai tās saglabātu savu vērtību.

Augu sastāvs ir bagāts ar mikroelementiem, vitamīniem, flavonoīdiem, ēteriskajām eļļām un daudzām citām bioloģiski aktīvajām vielām, kas nepieciešamas veselības uzturēšanai – slāpju veldzēšanai, gremošanas veicināšanai, vielmaiņas normalizēšanai un organisma spēcināšanai.

Lai izvairītos no dažādām saslimšanām, vakcinācijas centra vadītāja Ārija Stalbova zāļu tējas īpaši iesaka šajā gadalaikā, jo tās satur antioksidantus, kas aizsargā organismu no kaitīgajām baktērijām. Tējas ir lielisks līdzeklis, lai atveseļotos no saaukstēšanās slimībām – izvadītu no organisma visas nevajadzīgās vielas un attīrītu to, kā arī stiprinātu imunitāti.

 

Drošības tehnika

Tradicionālajās zālēs, kas gatavotas pat uz ārstniecības augu bāzes, izmanto tikai dažas augu sastāvvielas, tādēļ tām ir ierobežota iedarbība. Zāļu tējās izmantojam pilnīgi visu bioloģiski aktīvo vielu kompleksu, kuru turklāt viegli absorbē organisms.

Vienam un tam pašam augam ir daudzveidīga iedarbība, jo katram ir vesela īpašību buķete. Un katra iedarbojas īstajā laikā un tieši tajā orgānā vai sistēmā, kur ir nepieciešamība vai vajadzība normalizēt darbību, atjaunojot vielmaiņu, kas traucēta slimības gaitā. Tāpēc katram augam ir vairākas ārstnieciskās īpašības. Tas palīdz organismam pašam efektīvāk cīnīties ar slimību.

Tomēr ir šis tas jāzina, lai ārstniecības augi dotu labumu, nevis kaitētu. Neprasmīga pašārstēšanās var būtiski izmainīt un nodzēst slimības klīnisko ainu, pārceļot to hroniskā formā. Tādēļ vienmēr labāk konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Iespējama gan monoterapija (ārstēšanās ar vienu augu), gan daudzkomponentu komplekss. Jo nopietnāka patoloģija, jo vairāk augu der maisījumā.

Slimā orgāna atveseļošanās gan atpaliek no pašsajūtas uzlabošanās. Tāpēc ārstēšanos nedrīkst pārtraukt, tiklīdz pazudušas sūdzības. Pēc pamatkursa beigšanas bieži vien ieteicams papildkurss – iegūtā rezultāta nostiprināšanai. To nozīmē atkarībā no pašsajūtas izmaiņām, tādēļ izmanto citus drogu maisījumus, lai organisms nepierod.

Farmācijas doktore Vija Eniņa atgādina, ka iecienītās augu tējas šad un tad jāpamaina, jo tās maigi, bet noteikti ietekmē organismu. Jārēķinās, ka ir arī robežprodukti, piemēram, raudene vai lupstājs – tie var būt gan veselības uzlabotāji, gan garšaugi. Atšķirība ir devās.

Pašķirstot ārstniecības augu katalogu, atrodami arī visai agresīvi eksemplāri. Daži augi lielākās devās var būt indīgi, citi var izraisīt spontāno abortu, vēl kādi – halucinācijas un pat bēdīgākas sekas.

Mūsdienu zinātne ir pierādījusi, ka liela nozīme ir arī augu tējas lietošanas laikam atkarībā no diennakts cikla. Piemēram, dzērieni, kuriem ir tonizējošas un stimulējošas īpašības, piemērotāki tukšā dūšā no rīta, vitaminizētie un organismu spēcinošie – pusdienās vai 15 – 20 minūtes pirms ēšanas, bet nomierinošie – vakarā akurāt pirms gulētiešanas. Tad sastāva spēks iedarbojas atbilstoši organisma bioritmiem, sasniedzot daudz labvēlīgāku rezultātu.

Ja pārspīlē ar zāļu tējām, var, piemēram, asinīs samazināties kālija daudzums, kas savukārt ļoti nelabvēlīgi iespaido sirds veselību…

 

Zāles vai inde?

Katrai drogai ir gan savs pielietojums, gan piemērotākais pagatavošanas veids.

Pašlaik aktuāla ir ehināceja, kam piemīt antibakteriāla, pretvīrusu, pretiekaisuma un imūnsistēmu stimulējoša iedarbība. Izopa novārījums labvēlīgi iedarbojas pret klepu un pārmērīgu svīšanu. Noderīgi liepziedi, meža zemeņu lapas, aveņu lapas un dzinumi, mārsils, priežu pumpuri… Diemžēl daļa šo drogu un vairākas citas nav ieteicamas grūtniecēm.

Tonizējošas tējas nevajadzētu dzert, ja ir smaga hipertoniskā slimība, izteikta ateroskleroze, hroniska nieru nepietiekamība un autoimūnas saslimšanas. Ja būtiski pārsniedz diennakts pieļaujamo tonizējošu dzērienu devu, iespējama uzbudināmība, sirds ritma un arteriālā asinsspiediena palielināšanās.

Savukārt sedatīvu jeb nomierinošu tēju pārmērīga lietošana izraisa miegainību un koncentrēšanās zudumu.

Nieru un žultspūšļa saslimšanu gadījumā nedrīkst lietot alojes un kosas preparātus, cigoriņi nav piemēroti cilvēkiem ar varikozām vēnām, hemoroīdiem un asinsvadu saslimšanām.

Jārēķinās, ka zāļu tējas, kurās ir vairāki ārstniecības augi, pastiprina daudzu medikamentu terapeitisko efektu. Tālab zemnieku saimniecības “Kurmīši” īpašnieks Ivars Geiba piebilst, ka, piemēram, kliņģerīšu ziedlapiņas vai citas drogas var izmantot ne tikai tējas, bet arī ārstnieciskas ziedes apgatavošanā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+