Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. maijs, 2013
Drukāt

Tējkarote čaumalu dienā…


Foto - LETAFoto - LETA

Pa kluso, kamēr visi izgājuši ārā, pielienu pie omes kumodes. Atrauju vaļā pirmo atvilktni un ielūkojos iekšā, lai gan ome teikusi, lai tur neviens nelien.

 

Tomēr, lai gan esmu jau diezgan liela, arī mani, tāpat kā mazus bērnus, piesaista tieši tas, kas nav atļauts, šajā gadījumā – parakāties pa omes mantām. Tur visvisādas kastītes, papīri un kladītes. Paņemu vienu, ar tādiem sarkaniem, tā kā ādas vākiem, atveru, un tur rakstīts “Padomi dažādām dzīves situācijām”. Tas mani ieinteresē un šķiru nākamo lapu. Sāku lasīt: “Mundrumam un pēc ziemas novājinātam organismam. Izej laukā un saplūc visdažādākos asnus un zaļumus. Aplej ar ūdeni un dzer.” Āāā, skaidrs, šajā kladītē ome ir apkopojusi dažādus līdzekļus, kā iztikt bez medikamentiem. Varbūt kaut kas noder arī man? “Vai tā būtu sapampusi kāja vai nobrāzta roka, kāds sasitums, virsū kā komprese jāliek ceļmallapas.” Jā, tagad arī es atceros. Reiz, kad biju mazāka, laukos ar velosipēdu braucu un kaut kā neveiksmīgi nokritu.

Kad ar asiņainiem ceļiem devos mājās, ome nošausminājās un kaut kur aizskrēja, pēc minūtes bija jau atpakaļ ar kaut kādām lapām rokās. Nomazgāja un nāca pie manis. Vispirms ar šņabi dezinficēja pušumu, tad pa virsu lika lapas, nosaitēja ar marli un teica: “Gatavs!” Nezinu, kas tajās ceļmallapās ir iekšā, bet tas strādā.

“Piepampumam der arī kāpostu lapas. Ja ir uzsists kāds zilums, noder degvīna kompreses. Zilumiem, piepampumiem un tūskām der zaļš kartupelis. Sagriez šķēlītēs un pietin pie pampuma.” Jā, tiešām. Mana mamma tā dara, kad viņai ir sapampusi kāja. Nezinājām, ko darīt, un tētis izdomāja to kartupeļa štelli. Salika virsū šķēlītes, atstāja uz nakti, nākamajā rītā bija jau krietni labāk.

“Ja ir klepus, noder šāda recepte: sajauc alveju, medu un sviestu, tad tik dzer iekšā.” Te ir arī komentārs: palīdz, bet Daigai negaršoja. Daiga ir mana mamma. Tātad zāles nebija nemaz tik garšīgas. Mans mazais trīsgadīgais brālēns reiz jau simulēja klepu, lai tikai iedzertu saldo klepus sīrupiņu, jo tie jau tagad padarīti bezgala garšīgi un saldi.

“Un vēl viena recepte pret klepu – dzert savu urīnu.” Ko? Es šausmās iepletu acis. Nevar būt. Fui! Labi, jāizlasa komentārs: “Jā, tas var šķist pretīgi, bet patiesībā garša jau nebija nekāda, tikai ar smaržu bija jāpacīnās. Tas viss ir tikai galvā.” Atceros, vēl mana mamma stāstīja, ka meitene pat tuberkulozi izārstējusi šādā veidā. Varbūt, ja nebūtu citas izvēles, es kādreiz to pamēģinātu.

“Ja kādreiz pietrūkst kalcija, sasmalcini olu čaumalas un apēd.” Mana mamma ir par čaumalām stāstījusi. Bērnībā katru dienu viņai bija jāapēd tējkarote čaumalu. Tas gan nācies diezgan grūti, jo čaumalas allaž starp zobiem iesprūdušas, bet par kalcija trūkumu nebija jāuztraucas. Tagad, mūsdienās, jau neviens neko tādu nedara. Visi tik nopērk kapsulas, bet varbūt ir vērts pamēģināt mums pieejamās 100 procentu dabiskās lietas?

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+