Tehnika
Tehnoloģijas

Teju 70% cilvēku joprojām programmas iegūst nelikumīgi 16

Foto – Shutterstock

Nelegālā programmatūra datoros joprojām ir norma, un izrādās, ka gadu laikā nekas daudz nav mainījies. Kā liecina starptautiskās pētījumu kompānijas “IDC” apkopotie dati, joprojām 69% patērētāju un 33% uzņēmumu Eiropā savus datorus un programmatūru iegādājas no nedrošiem avotiem. Kas biedējoši – katra trešā datorprogramma, kas iegūta nelegāli, ir inficēta arī ar ļaunatūru.

“Precīzas statistikas par to, kādas programmatūras visbiežāk Latvijā nelegāli lejupielādētas nav pieejama, tomēr, balstoties uz Ekonomikas policijas datiem, esam secinājuši, ka pastāv likumsakarība starp visbiežāk iegūtajām nelegālajām programmatūrām un kiberuzbrukumiem. Tās programmas, kuras visbiežāk lieto, likumsakarīgi biežāk arī iegūst nelegāli. Tādas ir, piemēram, “Microsoft Windows”, “Microsoft Office”, “Tildes Birojs”, “Tildes Jumis”, “Adobe”, “Autodesk”, “WinRAR”, “WinZip” maksas versijas u.c.,” “LA” sacīja Datorprogrammu autortiesību apvienības valdes locekle Sanita Meijere.

Kā norāda S. Meijere 2/3 no kaitniecisko programmu uzbrukumiem veic jau pēc ierīces iegādes, ja neveic programmatūras atjauninājumus. “Veidojas apburtais loks. Sākumā lietotājs cer ietaupīt, tāpēc iegūst datorprogrammas no nedrošiem avotiem. Pēc tam lietotājs neveic drošības atjauninājumus, baidoties tikt pieķerts nelegālu programmu lietošanā, un tas uzbrucējam ļauj sekmīgi īstenot ielaušanos ierīcē.”

Savukārt “Microsoft” partneru attiecību vadītāja Baltijā Kadi Horma sacīja, ka patērētājiem ir jāapzinās riski, kādus var izraisīt nelegālā programmatūra. “Operētājsistēma par velti var būt vilinoša opcija, bet perspektīvā, aprēķinot izmaksas, kas var būt saistītas ar ierīces veiktspējas un datu atjaunošanu, šis “ietaupījums” izvērtīsies par pamatīgu problēmu. Turklāt, gandrīz ikvienu datorprogrammu var abonēt kā ikmēneša pakalpojumu,” norādīja K. Horma.

Uz jautājumu, kā piespiest cilvēkus izbeigt riskēt ar saviem datiem, K. Horma sacīja, ka jāmainās sabiedrībai. “Jāsāk domāt par intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu un cieņu pret to. Kad sabiedrība to sapratīs, ieguvēji būs visi.” Ilgtermiņā tas stiprinās ekonomiku, radīs jaunas darbavietas, pasargās godīgus darba ņēmējus no darba zaudēšanas, stimulēs tehnoloģisko progresu un sniegs ikvienam patērētājam pozitīvu pieredzi ar atbilstoši licencētu programmatūru, kamēr speciālisti strādās pie tā, lai neviens patērētājs nekļūst par kiberuzbrukumu upuri.

Viņasprāt, cīņa pret pirātismu industrijā ir globāla mēroga problēma, kas prasa arī vietējo autoritāšu iesaistīšanos. “Kiberuzbrukums var skart ikvienu. Ja līdz šim ir paveicies, un vīrusi nav inficējuši ierīces, tad tāpat ir vērts padomāt par to, kāds ir risks. Izmantojot legālas programmas, tiek nodrošināts arī garantijas serviss, bet pirātisku datorprogrammu izmantošana ir laimes spēle, nekad nezinot, kad tā beigs strādāt vai nestrādās pietiekami efektīvi. Vēl jo vairāk, vīrusi var sabojāt ierīci, nozagt personīgos datus, uzlauzt bankas kontus un sociālo tīklu profilus. Šādam postam ir daudz lielāka cena, nekā vienu reizi samaksāt par programmu vai to nomāt,” piebilda “Microsoft” pārstāve.

Programmatūras izstrādātāju datu analīzes kompānija “Revulytics” apkopojusi tās 20 valstis, kurās līdz 2017.gada martam izmantotas visvairāk nelicencētas programmas, un kurās visvairāk bāzētas pirātiska rakstura mājaslapas.

1. Ķīna
2. ASV
3. Irāna
4. Krievija
5. Indija
6. Vjetnama
7. Itālija
8. Vācija
9. Turcija
10. Dienvidkoreja
11. Brazīlija
12. Francija
13. Lielbritānijas
14. Indonēzija
15. Pakistāna
16. Taivāna
17. Ukraina
18. Spānija
19. Meksika
20. Alžīrija
Dati: “Revulytics”

Tikai 9 valstīs “Revulytics” nav ieguvuši datus par nelegālas programmatūras lietošanu
Dati: “Revulytics”

LA.lv