Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. jūnijs, 2016
Drukāt

Teju puse datorlietotāju pieslēgtu nezināmu USB zibatmiņu savam datoram

Foto - LETAFoto - LETA

Ja jūs atrastu USB zibatmiņu, vai pārbaudītu, kādi faili tajā atrodas? Visticamāk – jā. Nesen veiktais “Google” un Ilinoisas un Mičiganas universitāšu kopīgais eksperiments atklāj, ka gandrīz puse cilvēku, atraduši USB zibatmiņu, pieslēdz to savam datoram.

Eksperimenta laikā Ilinoisas universitātes studentu pilsētiņā tika izmētātas ap 300 USB zibatmiņas un tika novērots, cik no tām tiks pieslēgtas studentu datoriem. 48% zibatmiņu tika pieslēgtas, bet tajās glabātie faili – atvērti. Taču “eScan” drošības eksperti norāda, ka šāda rīcība ir bīstama.

“Sekojot ļaunprogrammatūru tendencēm, rodas iespaids, ka agrāk tik populārās caur USB zibatmiņām izplatošās ļaunatūras jau sen ir pagātnē, taču tā nebūt nav – to ir nedaudz mazāk, taču šīs ļaunatūras nekur nav pazudušas,” uzsver “eScan” antivīrusu programmas izplatītāja uzņēmuma “Baltimax” reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

Nedaudz mazāka studentu daļa – 32% bija piesardzīgāki un vispirms veica nepieciešamos drošības pasākumus. 16% no viņiem pārbaudīja atrasto USB zibatmiņu ar antivīrusu programmu, bet 8% paļāvās uz operētājsistēmas vai citas drošības programmatūras sniegto aizsardzību. Atlikušie 8%, cenšoties pasargāt savu personīgo datoru, izmantoja universitātes ierīces.

Acīmredzami lielākā eksperimenta dalībnieku daļa jebkādā veidā centās atvērt atrasto USB zibatmiņu un pārbaudīt tajā esošos failus, tādējādi cerot noteikt zibatmiņas īpašnieku. Taču ir ne mazums piemēru tam, kādas negatīvas sekas var radīt šādi mēģinājumi. Domājams, ka ļaunprogrammatūra “Stuxnet”, kas uzbruka urāna bagātināšanas centrifūgām Irānā, sistēmā bija nokļuvusi tieši caur USB zibatmiņu. Savukārt pagājušajā mēnesī atomelektrostacijā Vācijā tika atrastas pat 18 USB zibatmiņas, kas bija inficētas ar vīrusu.

“Kibernoziedznieku galvenā taktika ir paslēpt ļaundabīgo kodu USB zibatmiņā un kad tā tiek pievienota datoram, ļaunprogrammatūra instalē sevi datorā bez tā lietotāja ziņas. Visbiežāk ļaunprogrammatūras izplatās starp tīklā savienotiem datoriem un dod hakeriem pieeju upura datiem, vai arī izmanto pašas ierīces lielākam uzbrukumam,” skaidro “Baltimax” pārstāvis.

Vairākas ļaunatūras, kas izplatās caur USB zibatmiņām, ir vēl bīstamākas, piemēram, “USB Killer” nokļūstot datorā var sadedzināt tā mātesplati (angl. motherboard). “eScan” drošības eksperti iesaka būt piesardzīgākiem un nepievienot nezināmas USB zibatmiņas savām ierīcēm, ja tās nav pasargātas ar antivīrusu programmu. Tāpat arī ieteicams neatvērt USB zibatmiņā esošos dokumentus.

Pievienot komentāru

Ar motorizētu čemodānu var sasniegt ātrumu 13 km/hJa kādreiz lidostā radusies nepieciešamība dažu minūšu laikā nokļūt no viena termināļa uz otru, lai paspētu uz savu reisu, lielisks sabiedrotais būs motorizētais čemodāns "Modobag".
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Uzmanību, šoferīši! Rīt darbu uzsāks vēl 20 stacionārie fotoradari; arī Grobiņā, Līgatnē, Rubenē (3)Pamatojoties uz Ministru kabineta 8.novembra konceptuālo ziņojumu par stacionāro fotoradaru ieviešanas gaitu, otrdien, 6.decembrī uz Latvija autoceļiem sāks darboties otrajā kārtā paredzētie 20 stacionārie fotoradari.
Draugiem Facebook Twitter Google+