Ekonomika
Bizness

Telekomunikāciju nozare Latvijā – stabili augoša, saglabājot zemas cenas1


Kopš 2018. gada aprīļa gan pilsētās, gan ārpus tām uzņēmējiem pieejams arī “LMT” industriālais internets ar garantētu, optiskajam internetam pielīdzināmu ātrumu.
Kopš 2018. gada aprīļa gan pilsētās, gan ārpus tām uzņēmējiem pieejams arī “LMT” industriālais internets ar garantētu, optiskajam internetam pielīdzināmu ātrumu.
Foto: LMT

5G, lietu internets un mākslīgais intelekts šobrīd ir telekomunikāciju nozares lielais trijnieks – par tiem runā un tos apgūt mēģina visi un visur, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Tomēr aiz šīs trijotnes paslēpušās vēl vairākas citas svarīgas nozares tendences, piemēram, kiberdrošība, mobilo IT risinājumu piedāvāšana, kā arī t. s. “lielo datu” izmantošana.

Visas šīs tendences kalpo arī kā papildu ienākumu avots uzņēmumiem.

Runājot par finansiālajiem rādītājiem, lielāko nozares spēlmaņu apgrozījums un peļņa turpinājusi augt arī 2018. gadā. Līdera “dzelteno krekliņu” otro gadu pēc kārtas saglabājis “LMT”, par četriem miljoniem apgrozījumā pārspējot “Lattelecom”.

Peļņas rādītāji gan “Lattelecom” arvien ir labāki – pērn nopelnīti par 13 miljoniem eiro vairāk nekā “LMT”.

 

Pret drošību izturas vieglprātīgi

“LMT” prezidents Juris Binde “LB” norādīja, ka drošība vienmēr ir bijis viens no svarīgākajiem jautājumiem IT nozarē un līdz ar 5G un lietu interneta ienākšanu cilvēku ikdienā būs arvien vairāk viedo risinājumu.

Tas nozīmē, ka būs un jau tagad ir jādomā par pakalpojumu drošību. J. Binde: “”LMT” nodrošina pakalpojumu drošību vairākos līmeņos – tīkla infrastruktūras drošība, iekārtu drošība, personas datu aizsardzība un risinājumi klientu informācijas drošai pārvaldīšanai.”

“Pērn mēs kā pirmais no telekomunikāciju uzņēmumiem Latvijā ieguvām vienlaicīgi trīs starptautiskus ISO sertifikātus, kas apliecina, ka “LMT” integrētās vadības sistēma, kas ietver informācijas drošības, kvalitātes un vides pārvaldību un pilnveidošanu, ir auditēta un atbilst starptautisko standartu prasībām.”

“LMT” piedāvā mobilo iekārtu pārvaldības risinājumu, kas rada viedierīcēs drošu vidi, aizsargā komercinformāciju, uzrauga un atvieglo ierīču lietošanu, nodrošina attālinātu satura dzēšanu nepieciešamības gadījumā.

Informāciju var glabāt gan uzņēmuma serverī, gan “LMT” mākonī.

“Pēc “Eirobarometra” datiem, 86% Eiropas iedzīvotāju tic, ka risks kļūt par kibernoziegumu upuri pieaug, bet tajā pašā laikā – vairāk nekā puse nav informēti par kibernoziegumu riskiem,” saka “Lattelecom” galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks.

“Mēs nepārtraukti monitorējam un veicam nepieciešamās preventīvās darbības savā tīklā un risinājumos, regulāri investējot kiberdrošības risinājumu pilnveidē.”

 

Jāuzmanās arī no izstrādātājiem

“Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs atgādina, ka viedtālruņu lietotājiem jāsaprot arī tas, ka kiberdrošība mobilo sakaru industrijā ir ļoti cieši saistīta ar dažādu lietotņu izstrādātājiem.

“Proti, ja klients, veicot pirkumu internetā, izmanto kāda pakalpojuma sniedzēja lietotni, tad par datu drošību ir atbildīgs šīs lietotnes izstrādātājs. Tieši šī iemesla dēļ ikvienu viedtālruņa lietotāju aicinu pirms lejupielādes pārliecināties par to, cik droša un uzticama ir konkrētā lietotne.”

“Bites” vadītājs Kaspars Buls uzsver, ka viedtālruņus jau sen neizmanto tikai zvanīšanai un īsziņu sūtīšanai.

“Viedtālruņi ir multifunkcionālas ierīces, ko izmantojam e-pasta saziņai, tiešsaistes maksājumu veikšanai, navigācijai, informācijas meklēšanai, tajos uzglabājam sensitīvus datus – dokumentus, paroles, fotogrāfijas utt.”

Tas pats attiecas arī uz dažādiem lietu interneta risinājumiem, kam ir visai nosacīta saistība ar internetu, tāpēc tie parasti netiek izskatīti kā potenciālie kibernoziedznieku mērķi.

Viņš sacīja, ka, domājot par klientu datu un ierīču drošību, “Bite” jau pirms diviem gadiem iekļāvusi piedāvājumā antivīrusa risinājumu, kas darbojas uzņēmuma tīklā, brīdinot lietotājus par nedrošām interneta vietnēm un aizdomīgiem failiem.

 

B2B iespējas – neizmērāmas

Tāpat arvien straujāk nozarē pieaug t. s. “B2B” (angļu val. –”Business-to-Business”) jeb mobilo IT risinājumu segments, kas daudziem uzņēmumiem kļūst par arvien nozīmīgāku apgrozījuma daļu.

Piemēram, “LMT” prognozē, ka nākotnē mobilie biznesa risinājumi būs viens no nozīmīgiem uzņēmuma eksporta pakalpojumiem.

J. Binde atklāja, ka lielākā daļa vadošo būvniecības uzņēmumu jau šobrīd ieviesuši “LMT” piedāvāto elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS), kuru var izmantot arī citās nozarēs.

Savukārt mobilo zvanu centrāli “Zvanu pārvaldnieks” izmanto jau vairāk nekā 1800 klientu visā Latvijā. Kopš 2018. gada aprīļa gan pilsētās, gan ārpus tām uzņēmējiem pieejams arī “LMT” industriālais internets ar garantētu, optiskajam internetam pielīdzināmu ātrumu.

“Nākotnē, attīstoties tehnoloģijām un tirgū ienākot 5G, šis tirgus segments kļūs arvien nozīmīgāks. Domāju, ka neviens no telekomunikāciju tirgus spēlētājiem šobrīd nespēj pilnībā aptvert, cik plašas iespējas var pavērties, jo tas ir atkarīgs ne tikai no operatoriem, bet arī sadarbības partneriem produktu un pakalpojumu izstrādē, kā arī biznesa klientu vajadzībām un iespējām,” norāda V. Van­covičs.

Šogad “Tele2” ir radījis jaunu zvanu vadības pakalpojumu, ko jau izmanto dažādu nozaru uzņēmumi, piemēram, finanšu jomas, transporta, pārtikas un tirdzniecības.

Šis tehnoloģiskais risinājums uzņēmējiem ļauj ērti mobilajā telefonā organizēt ienākošo un izejošo zvanu plūsmu, redzēt zvanu statistiku, lietot vienotu uzņēmumu numuru, veikt zvanu pāradresāciju, iestatīt darba laiku un automātiskos paziņojumus u. c.

Turklāt to visu var darīt attālināti, izmantojot mobilo lietotni. “Tea­mer” risinājumus ir iespējams pielāgot klientu vajadzībām atkarībā no nozares, kurā tie strādā, un uzņēmuma darbinieku pienākumiem.

Piemēram, uzņēmuma grāmatvede vai finansists viedtālruni lieto citādi nekā mārketinga vai klientu apkalpošanas speciālists.

“Pagājušajā gadā mūsu “B2B” segmenta ieņēmumi auga par vairāk nekā 10% un arī šogad plānojam pieaugumu, ņemot vērā mūsu jauno pakalpojumu piedāvājumu uzņēmējiem,” teica “Tele2” valdes priekšsēdētājs.

Jāpiebilst, ka viedo zvanu pārvaldnieku piedāvā arī trešais lielais mobilo sakaru operators “Bite”, kas pērn iegādājās uzņēmumus “Stream Networks” un “LATNET Serviss”.

 

“Lielo datu” klusie soļi

“Lattelecom” dzīvē nozīmīgu vietu ieņem arī, daudzuprāt, mītiskie “lielie dati”.

Kompānijas korporatīvās attīstības direktors Krists Avots “LB” norādīja, ka visā pasaulē lielie uzņēmumi uzkrāj un apstrādā dažādu veidu “lielos datus”, kuru vākšanai izmanto datu ezerus, kas ir tehnoloģiju kopums īpaši apjomīgu datu glabāšanai un apstrādei reāllaikā.

“Līdz šim dati glabājās visdažādākajos dokumentos, IT sistēmās un datubāzēs, bet datu ezerā visa šī informācija no dažādiem avotiem nonāk vienuviet nestrukturētā jeb brīvā formā, nepieciešamajā brīdī ar algoritmu palīdzību izvelkot tieši nepieciešamo,” skaidro K. Avots.

Šādas tehnoloģijas ir kļuvušas par normu pasaules vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem un, pašiem to pat nepamanot, ienākušas arī mūsu ikdienā, piemēram, ar mūzikas servisu “Spotify”, navigācijas lietotni “Waze” u. c.

Pats “Lattelecom” šobrīd iegulda mākslīgā intelekta risinājumu izpētes infrastruktūrā, attīsta kompetences un investē paši savā datu ezera izveidē, kas ļaus uzņēmumam pilnvērtīgi izmantot datu sniegtās iespējas, lai kļūtu par nozares ekspertu reģionā.

“Prognozējam, ka šie risinājumi sākotnēji galvenokārt palīdzēs uzlabot uzņēmuma klientu servisu un sniegto pakalpojumu kvalitāti, taču, iespējams, nākotnē tos arī piedāvāsim citiem uzņēmumiem.”

Piemēram, “Lattelecom” klientu servisa čatbota Anetes pamatā esošais risinājums jau ir ieinteresējis citus Latvijas uzņēmumus.

 

Viedoklis: Ministrija sola uzlabojumus

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente: “Telekomunikāciju nozare Latvijā pēdējo gadu laikā ir stabili attīstījusies, elektronisko sakaru infrastruktūras kvalitāte ir augstā līmenī, tajā pašā laikā spējot saglabāt vienas no zemākajām pakalpojumu cenām Eiropas Savienībā (ES).’

Saistītie raksti

Nozares eksporta rādītāji pērn pieauga visa gada laikā. Pašlaik pieejamie dati par 2018. gada trim ceturkšņiem liecina, ka telekomunikāciju eksports bijis 203 miljonu eiro apmērā, kas ir par 45% vairāk nekā tādā pašā laika posmā 2017. gadā.

Runājot par nākotnes tendencēm, gan informācijas tehnoloģiju, gan telekomunikāciju jomās tās būs līdzīgas – sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm, lielo datu izmantošana un analīze, mākslīgā intelekta risinājumi un, bez šaubām, kiberdrošība.

 

LA.lv