Vai raidījums “Caur ērkšķiem uz…”, kurā sapulcinātas vairākas dzīvē daudz cietušas sievietes, skatītāju spēj pārliecināt, ka tiek atbildīgi risinātas dalībnieču sociālās problēmas? Vai arī tas kairina tikai skatītāja ziņkāri?
Vai raidījums “Caur ērkšķiem uz…”, kurā sapulcinātas vairākas dzīvē daudz cietušas sievietes, skatītāju spēj pārliecināt, ka tiek atbildīgi risinātas dalībnieču sociālās problēmas? Vai arī tas kairina tikai skatītāja ziņkāri?
Publicitātes foto

Televīzijas šova dalībnieces – izmantošanas upuri vai veiksminieces? 3

Plašas diskusijas sabiedrībā izraisījis televīzijas šovs “Caur ērkšķiem uz…”, ko tā veidotāji dēvē par “sociālo raidījumu”. Vieni piekrīt resursu centra sievietēm “Marta” nostājai, ka, filmējot un demonstrējot dzīves pabērnus, producenti un medijs bezatbildīgi spēlējas ar cilvēku dzīvi, citi turpretī uzteic šova dalībnieces par drosmi un uzdrīkstēšanos atklāti stāstīt par savu smago dzīvi un pūlēties sākt jaunu, labāku dzīvi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Šovā sapulcinātas vairākas sievietes, kuras, kā noprotams no konteksta, ir gatavas mainīties uz augšu. Skatītāju pievilināšanai raidījuma reklāmās tiek izmantoti epiteti “unikāls, šokējoši atklāts”, bet vienlaikus tā veidotāji mēģina sevi pozicionēt kā labdarus, jo šovs “ne tikai šokēs un pārsteigs, bet arī iedvesmos un atklās, ka dzīve ir katra paša rokās un nepieciešama vien vēlme, lai tajā īstenotu būtiskas pārmaiņas”.

Mediju eksperte Anda Rožukalne šo raidījuma formātu raksturo ar vārdiem “zirneklis burkā”: dalībnieces sapulcinātas nosacīti slēgtā vietā tālu prom no ierastās, lielākoties – sociāli nelabvēlīgās vides, kurā daudzām ikdiena bijusi alkohols un vardarbība. Skatītājam redzama sieviešu dzīve un sadzīve jaunajos apstākļos, dažādi piedzīvojumi, piemēram, fotosesija peldkostīmos vai gājiens uz akvaparku, kā arī tikšanās ar cilvēkiem, kuri pieaicināti ar nolūku veicināt pozitīvās pārmaiņas. Aizkadra balss komentēti, skatāmi arī kadri no dalībnieču “vecās dzīves”, kas atklāj: dažas cietušas no vardarbības ģimenē, vēl būdamas mazas (viena no sievietēm pastāsta, ka viņu bērnībā izvarojis patēvs, tāpēc viņa aizbēgusi no mājām), citām ir smagas problēmas ar alkoholu, pārtraukta vecāku vara un bērni ievietoti aprūpes iestādēs, viena ir transpersona – agrāk bijusi vīrietis, bet viena no “meitenēm” ir prostitūta, lieto narkotikas 17 gadus, četrreiz bijusi cietumā. Šova pirmajā sērijā arī kļūst zināms, ka šī dalībniece mēnesi pēc filmēšanas beigām mirusi no heroīna pārdozēšanas. Balss fonā pavēsta, ka diemžēl ilgtermiņā viņai dzīvi mainīt neesot izdevies. Taču raidījuma veidotāji atrod sev attaisnojumu, kāpēc uzfilmētais materiāls ar nu jau mirušo sievieti tomēr tiks rādīts – kalpošot viņas piemiņai… “Mums bija svarīgi arī tas, ka Deivija, piesakoties raidījumam, ļoti vēlējās tikt sadzirdēta un viņas dzīves stāsts varētu kalpot kā vērtīga mācība citiem,” pamato Kaspars Ozoliņš, “Media 360” izpilddirektors (visu viņa atbildi lasiet zemāk.)

Pārmet izmantošanu

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz šim skatītāji varējuši noskatīties trīs šova sērijas. Pagājušajā nedēļā resursu centrs sievietēm “Marta” izplatīja vēstuli, kas adresēta raidījuma veidotājiem “JUMP Studio”, izrādītājiem – SIA “Lattelecom”, kā arī Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Tiesībsarga birojam, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai. Tajā “Marta” norāda uz virkni ētikas un tiesību normu pārkāpumu, ieskaitot dalībnieču cieņas un goda aizskaršanu, cilvēktiesību pārkāpumus un bērnu tiesību apdraudējumu. Biedrība uzskata – kaut arī dalībnieces ir pilngadīgas un uzskatāmas par rīcībspējīgām, šova veidotāji, visticamāk, izmantojuši viņu ievainojamību un atrašanos krīzes situācijā, liekot parakstīt “dzelžainus līgumus”. Līdz ar nonākšanu televīzijas ekrānos sievietes atkārtoti tiekot “viktimizētas” (kļūst par upuri vai cieš atkārtoti), turklāt iespējamai “stigmēšanai” (apkaunošanai) tiekot pakļauti viņu nepilngadīgie bērni.

“Kaut arī LR Satversmes 95. pants noteic, ka “valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu”, Latvijā ir radīts cilvēku cieņu aizskarošs un dalībnieces publiski pazemojošs raidījums, kas vienlaikus nodara kaitējumu šo sieviešu bērniem, radot iespēju, ka bērni var tikt identificēti, radot traumatisku pieredzi, pazemojumu, stigmēšanu, kas var atstāt paliekošas sekas uz šo bērnu nākotni,” teikts “Martas” vēstulē. Tādēļ centrs aicina institūcijas un uzņēmumus izvērtēt, vai ļaunums, kas nodarīts ar šā raidījuma veidošanu un translēšanu, ir samērojams ar raidījuma sniegto labumu radošajai komandai un kanālam.

Arī Labklājības ministrijas (LM) eksperti secinājuši, ka ir nepieciešams izvērtēt profesionāla sociālā darba ētikas pārkāpumus šajā raidījumā, ziņo LETA. LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite norādījusi – pat ja konkrēta sieviete devusi savu atļauju sociālajam darbiniekam izklāstīt savu dzīves gājumu, sociālais darbinieks nedrīkst izpaust detalizētu informāciju par personas, kura lūgusi sociālā darba speciālista palīdzību, vai tās ģimenes locekļu, īpaši bērnu, dzīves situācijām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.