Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
16. jūnijs, 2016
Drukāt

Tēlniecības vecmeistaram – 120 (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Piemineklis 1. Pasaules kara un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem Līgatnes kapos.

Visu šo gadu Cēsu izstāžu nama darbība paies tēlnieka Cēsu goda pilsoņa un mākslas mācību iestāžu pasniedzēja Kārļa Jansona atcerei. Jansons ir tēlnieks, kurš gandrīz visu savu darbīgo mūžu pavadījis Cēsīs, šeit arī tapuši viņa visai Latvijai pazīstamie darbi.

Izstāžu zālē redzamais par Jansona daiļradi nav sevišķi pārliecinošs. Pāris planšetes ar viņa darbu nelielām fotogrāfijām bez anotācijām par šiem objektiem. Pārsvarā visi kapa pieminekļi un tas arī viss. Šīs planšetes izstāžu zālē atrodas it kā “starp citu”. Abas izstāžu zāles pirmajā stāvā veltītas gleznotāja Induļa Zariņa daiļradei. Zariņš arī ir sava laika ievērojams glezniecības meistars. Neviens virziens glezniecībā viņam nav svešs. Visās nozarēs strādājis ar augstu profesionalitāti un atbildības sajūtu. Vai ir vēl otrs latviešu gleznotājs, kura pašportrets atrodas Ufici gleznu galerijā (nr. 783)? Katrs no viņiem darbojies un slavu ieguvis dažādos laikos: viens ar glezniecību, otrs – ar tēlniecību. Abi Meistari vienā telpā, kur gleznas aizēno otra Meistara darbu fotogrāfijas. Jansonam bez smagajiem darbiem, kas uz mūžīgiem laikiem saistīti ar zemi, ir arī mazāki darbi. “Vecais medību draugs”, rakstnieka Augusta Saulieša portrets “Aizvēsturiskais kalējs”, Leonardo da Vinči piemiņas medaļa. Visi šie darbi atrodas Jansona dzimtas mājās “Siļķes”. Arī memoriālie priekšmeti, kam kādreiz pieskārusies Meistara roka, nav redzami izstādē. Ja tas viss būtu un arī paliels Meistara portrets izstādes centrā, varētu teikt, ka esam godam atcerējušies Meistaru viņa 120. dzimšanas dienā. Latviešiem nav otra tēlnieka, kura galvenie darbi tikuši iznīcināti atkārtoti. Tā tas nav ne ar Zāles, ne Zemdegas u. c. darbiem.

Tā kā, pēc izstāžu zāles vadītājas teiktā, šis ir Jansona gads, ir jaunumi, kā iepazīstināt ar tēlnieka daiļradi. Minētās zāles darbinieki radījuši jaunu veidu, kā, neapmeklējot izstāžu zāli, var iepazīties ar Jansona daiļradi. Cēsīs, Rīgas ielā 23, ir ēka, kuras četros skatlogos izvietotas fotogrāfijas ar anotācijām latviešu un angļu valodā, kas informē par redzamajiem darbiem. Šeit var redzēt Meistara darbus, ar kuriem tas pazīstams visā Latvijā, ne tikai kapu pieminekļi. Realizējot šo ideju, doma bijusi, ka daudzie tūristi, kuri vasarās apmeklē Cēsis, ievēros šos skatlogus un iepazīsies ar tēlnieka Jansona daiļradi, neapmeklējot Izstāžu nama zāles. Skatlogi atrodas pretī Rožu laukumam, kas par tūristu pieplūdumu nevar žēloties.

Abas izstādes – kā izstāžu namā, tā Rīgas ielā – sniedz priekšstatu par Jansona daiļradi. Portretos, monumentālajos darbos vai memoriālajās skulptūrās, kas ir visplašākais Meistara darbības lauks, viņa māksliniecisko rokrakstu nevar sajaukt ne ar vienu citu. Rokas Meistara darbos likušas runāt skaidri un pārliecinoši. Nebūs lieki atgādināt Meistara nepārvērtējamās zināšanas plastiskajās anatomijā, ko viņš pats pārzināja nevainojami. Pie viņa šo svarīgo priekšmetu mācījušies simtiem topošo mākslinieku Latvijas Mākslas akadēmijā un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Pats Meistars par plastiskumu teicis: “Katra skulptūra ir plastiska, bet katra plastika vēl nav skulptūra. Tāpat kā katrs vīns ir šķidrums, bet katrs šķidrums nav vīns.” Un vēl viens viņa teiktais: “Acis ir dvēseles spogulis, rokas – dvēseles valoda.”

Spilgta un daudzpusīga bijusi tēlnieka K. Jansona daiļrade. Tā vienmēr bijusi stingri reālistiska. Izturoties ar cieņu pret klasiskām tradīcijām un radoši pārstrādājot dabas formas, mākslinieks izveidojis savu noteiktu stilu. Viņa mākslas darbi, kas radīti ar lielu aizrautību un mīlestību, ir dzīvi un iedarbīgi. Tiem nevar paiet vienaldzīgi garām, pie tiem jāapstājas. Tas ir vesels laikmets latviešu tēlniecībā ar pacēlumiem un kritumiem. Vecmeistaram ir turpinātāji tēlniecībā: dēls, vedekla, mazdēls. Arī tie sevi pieteikuši ar vērā ņemamiem darbiem. Tēlnieku Jansonu dzimta neaizies nebūtībā kā daudzu gleznotāju, tēlnieku dzimtās. Cēsu izstāžu namam nākamgad ir iecere sarīkot Jansonu dzimtas tēlnieku izstādi. Lai viņiem izdodas!

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. “Jansonu nerrīgie stāsti”. Mākslinieka Jura Jansona stāsti par savu dzimtu aizved vispirms pagātnē līdz muižas laikiem, pēc tam pa vienam joku stāstiņam vien vedinot lasītājus atpakaļ šodienā. Katram, protams, savs, bet man vismīļākais stāsts visā grāmatā ir par to, kā akmeņkaļi centušies piemānīt autora tēvu, profesoru Kārli Jansonu: lai nepieķertu, ka piemineklim akmens nogriezts nepareizā izmērā, izjaukuši collmēru, no katras daļas nogriezuši pa gabalam un tad atkal salikuši kopā. Čakli, blēži!
    Linda Kusiņa

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+