Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. augusts, 2016
Drukāt

Tēlniekam Kārlim Baumanim jau 100

Foto - Jānis StrupulisFoto - Jānis Strupulis

Līdz 20. augustam galerijā “Daugava” skatāma izstāde “Kārlis Baumanis 100”. Kas ir Kārlis Baumanis – tēlnieks, gleznotājs, grafiķis, mākslas vēsturnieks? Visās šajās mākslas nozarēs Karels, kā viņu sauca draugi, vairāk vai mazāk ir strādājis, ir darbojies arī pedagoģijā.

Viena no nozarēm, kurā viņš raženi darbojies, ir medaļu māksla. Radījis vairāk nekā simts šo mazo mākslas darbu. Izstādē gan redzamas tikai 32 medaļas, bet arī tas pārliecinoši parāda viņa ieguldījumu Latvijas medaļu mākslas attīstībā. Katras viņa radītās medaļas tapšanu izraisījis kāds dziļi personīgs motīvs. Mākslinieka plašās zināšanas par personību, kam veltīta medaļa, ļauj pamatīgi un vispusīgi parādīt to darbā. Medaļas radītas klasiskajā formā, tās ir divpusīgas, augstcilnī, ar raupju, irdenu faktūru. Meistars centies ievērot principu – tematiskais risinājums aversā, komentāri – reversā. Dažu medaļu reversa kompozīcija izpildīta gleznieciski. Tāpat arī meistara dažos medaļu reversos izmantotas alegoriskas sieviešu figūras latviešu tautas tērpos, tāda īpatnība redzama tikai Baumaņa medaļās. Mākslinieka radīto medaļu īpatnība ir arī tā, ka attēls un fons veidoti sīkiem izciļņiem, radot vibrējošu medaļas virsmu. Medaļas veltītas pasaules un Latvijas kultūras un mākslas darbiniekiem. Arī daudziem mūziķiem, jo, būdams enciklopēdiski zinošs, mūzika viņam nebija sveša. Lielākā medaļu kolekcija glabājas Rundāles pils muzejā. Daudzas medaļas atrodas pie kolekcionāriem. Mākslinieks bijis ļoti dāsns pret īstiem mākslas pazinējiem. Izstādē redzami nedaudzi tēlniecības darbi oriģinālā un ap desmit fotogrāfijās. Lai gan izstādē redzamo darbu klāsts nav liels, tie tomēr dod priekšstatu par tēlnieka varēšanu. Redzamie oriģināldarbi ir nosacītas formas, abstraktas kompozīcijas. Tie ir rūpīgi izpildīti ar dažāda izmēra caurumiem. Ar tāda veida darbiem viņš bijis jauna ceļa gājējs Latvijas tēlniecībā tajos tālajos gados, kad tie tika radīti. Izcilais arhitektūras zinātnieks Jānis Krastiņš par Baumaņa tēlniecību izteicies: “Katra skulptūra ir kā tīrradnis, kurā nav nekā lieka un neko nevar ne pielikt, ne atņemt. Ir atsevišķas vairāk iemīļotas formu tēmas, kaut vai izdobts caurums – kā emocionālās izteiksmes kāpinājuma centrs. Taču arī tas katru reizi atradīs vienu vienīgu iespējamo vietu un atklājas arvien jaunās formu niansēs. Izkoptā valodā pietiek nedaudz vārdu, lai daudz pateiktu.”

Meistars ir mācījies pie visiem latviešu tēlniecības dižgariem: Zāles, Zemdega, Zaļkalna. No katras personības ieguvis savai darbībai ko derīgu, paliekošu. Savus darbus meistars visbiežāk realizējis granītā, bet ir darbi arī citos materiālos. Mākslas akadēmiju beidzis 1947. gadā, diplomdarbs “Tēva prieks”. Fotogrāfijās redzamie darbi izstādīti dažādās sabiedriskās vietās. Žēl, ka izstādē nav pārstāvēta viņa glezniecība un ir tikai pāris grafikas darbi.

Ne bieži gadās, ka reizē ar izstādi notiek arī grāmatas atvēršana, kas veltīta izstādītajam māksliniekam. Šoreiz tā bija galerijas “Daugava” vadītāja Anda Treija, kas bija sarūpējusi grāmatu “Kārlis Baumanis 100”.

 

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+