Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. decembris, 2014
Drukāt

Telpaugs iekaltēts. Kā to atdzirdīt, vai tas maz iespējams?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Mēdz gadīties, ka negribēti iekalst kāds telpaugs. Tā notiek ar interjerā iegūtiem jauniem augiem, kuriem optimālais laistīšanas režīms pilnībā vēl nav izstrādāts. Telpaugiem, kuri jau daudzus gadus aug telpā, ir izstrādājies noteikts laistīšanas grafiks (piemēram, augi tiek laistīti nedēļas konkrētajā dienā), pie kura augi ir pieraduši.

Telpaugu iekaltēt ir diezgan bīstami, jo katram augam ir atšķirīgas izturības spējas. Viens spēj “atdzerties” pāris stundu laikā, piemēram, spatifi las (Spathiphyllum), bet mirtes (Myrtus) var nobirdināt visas lapas, nokalst un aiziet bojā. Dažādu sugu fēnikspalmu (Phoenix) izskats neizmainās pat daudzu nedēļu garumā, bet pēc pāris mēnešiem sāk brūnēt lapu gali, kas ir augu atbilde uz īslaicīgo ūdens trūkumu. Lapu galu apkalšana, brūnēšana un dzeltēšana aspidistrām jeb “mājas svētībām” (Aspidistra), hlorofītiem (Chlorophytum), strelīcijām (Strelitzia), dracēnām (Dracaena), monsterām (Monstera) un citiem telpaugiem pamatā ir no iekalšanas.

Kas jādara, ja liels skaits lapu galu telpaugam ir apkaltuši? Vienkāršākais veids, kā uz neilgu brīdi saglabāt lapu dekorativitāti, ir – lapas formas veidā nogriezt nokaltušo daļu. Griežot dzīvu lapu, tiek traumētas šūnas, kuras pēc laika sakalst, tad atkal jāatjauno griezums utt. Tādējādi šāda lapas uzlabošana ir īslaicīga. Ja augam lapu ir daudz, un tikai pāris apkaltušas, tad labāk tās nogriezt.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+