Latvijā
Politika

Kā noņemt šaubu ēnu pār tiesu varu 16

Foto – Ieva Lūka/LETA

Vakar Tieslietu padome, kurai jāveido tiesu sistēmas politika un stratēģija, vēl nespēja vienoties, kāds būtu pareizākais un lietderīgākais veids, kā noņemt šaubu ēnu, ko atsevišķu tiesnešu darbs ir pārvilcis pār tiesu sistēmu. Žurnālisti snieguši kritisku informāciju par tiesu lomu maksātnespējas lietu izskatīšanā laikā no 2008. līdz 2014. gadam, tāpat ar Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta nolēmumiem konstatēta tiesnešu atbildība par maksātnespējas likuma nepareizu piemērošanu pirmās instances tiesas tiesnešu izskatītajās lietās.

Tieslietu padomes sēdē izskanēja vairāki priekšlikumi. Jau iepriekš 14 tiesneši Tieslietu padomei bija uzrakstījuši vēstuli “Par tiesu varas pienākumu rīkoties reputācijas krīzes gadījumā”. Tajā norādīts, ka nepieciešams izveidot komisiju vai darba grupu, tajā iekļaujot tiesnešus no Augstākās tiesas un apgabaltiesas, kas specializējušies maksātnespējas lietās, kā arī uzaicināt tiesību zinātniekus. Šai komisijai būtu jāizpēta attiecīgās maksātnespējas lietas, noskaidrojot, kādi iemesli ir bijuši kļūdainu nolēmumu pieņemšanai gadījumos, kad vēlāk iesniegti protesti. Vai iemesls ir nepilnības tiesiskajā regulējumā, neskaidra tiesu prakse vai konkrēto tiesnešu neprofesionalitāte? Vai šie cēloņi šobrīd ir novērsti?

Jāveic izpēte

Arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele ir pārliecināta, ka “veselais saprāts prasa, lai konkrētie nolēmumi tiktu pacelti un tiktu noskaidrots, kas īsti noticis”. Tiesas priekšsēdētāja norādīja – ja rodas aizdomu ēna pār tiesas darbu, tad tiesiskā valstī ir nepieciešams mazs iekšējais audits, kura veikšanā būtu lietderīgi iesaistīt personas ar akadēmiskām zināšanām, kā arī, iespējams, kādu ekspertu no ārvalstīm. Tieslietu padome īsā termiņā varētu noformulēt, kā tas būtu izdarāms, jo “mēs tādējādi paši sevi nostiprināsim”.

Līdzīgu viedokli pauda arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, norādot, ka “konkrēto lietu izvērtējumam ir jābūt, ir jāveic izpēte”. Viņš uzskata, ka vērtēšanā ir jāiesaista Saeimas Analītiskais dienests, arī AT Judikatūras nodaļa un eksperti, piemēram, Latvijas Universitātes profesors, tiesību doktors Kalvis Torgāns. G. Bērziņš sacīja – ja būtu izvērtēti problēmjautājumi, tad šo vērtējumu varētu sasaistīt ar tiesnešu darba novērtējumu, ko ik pēc pieciem gadiem veic Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Pēdējais vērtējums bija 2013. gadā, un šogad, vērtējot tiesnešu profesionalitāti, būtu pievēršama uzmanība arī šaubīgo tiesnešu atbildībai. Vērtēšana notiks par pēdējiem pieciem gadiem, tātad ietverot arī daļu no laika posma, par kuru tiek norādīts plašsaziņas līdzekļos.

Šogad vērtēs 150 tiesnešus

Tieslietu padomes sēdē izskanēja viedoklis, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentā būtu tieši norādāms, ka, novērtējot tiesnešu profesionālo darbību, kolēģija analizē arī attiecīgā tiesneša nolēmumus, kas atcelti, pamatojoties uz protestiem, kas iesniegti sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem.

Tiesnešu kvalifikācijas komisijas priekšsēdētājs Māris Vīgants skaidroja Tieslietu padomei, ka šogad jāvērtē 150 tiesneši un to darīs deviņi kvalifikācijas komisijas pārstāvji. Darba apjoms esot milzīgs, tāpēc komisijas priekšsēdētājs lūdza tiesu priekšsēdētājus samazināt darba slodzi tiesās tiem kolēģiem, kas iekļauti kvalifikācijas komisijā.

Tiesneši nav izmeklētāji

Apspriežot tiesnešu profesionālās darbības un ētikas normu ievērošanas kontroli, tika uzsvērts, ka tiesnešu pašpārvaldes institūcijas nevar un nedrīkst pārņemt tiesībsargājošo institūciju funkcijas noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā. Kā norādīja Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš, prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē ietilpst likuma pārkāpumu izmeklēšana.

“Kriminālprocesa uzsākšana pret tiesnesi ir ārkārtēja situācija, tur jābūt ļoti nopietnam pamatam. Vai veidot speciālu komisiju? Mūsu valstī komisiju veidošana ir kļuvusi par tādu kā jaunu sporta veidu visādos jautājumos,” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un uzsvēra, ka tiesas rīcībā esot pietiekami daudz instrumentu, lai noskaidrotu, vai tiesnesis attiecīgi rīkojies aiz nezināšanas vai ļaunprātīgi. Kalnmeiers uzskata, ka situācija maksātnespējas jomā ir krietni uzlabojusies.

Bičkovičs: “Mēs apdomāsim.”

Vai Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atbalsta, ka šaubīgo tiesnešu nolēmumi tiek “pacelti augšā”, jo to, kā sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja, prasot veselais saprāts? I. Bičkovičs: “Runāt par konkrētām dažām lietām ir pārāk šauri. Pagātnē bija vairāki desmiti noprotestētu lietu gadā, bet 2017. gadā ir tikai daži protesti, kas liecina, ka situācija uzlabojas. (..) Tieslietu padomes locekļi atšķirīgi redzēja izpētes objektu un vajadzību, kas to darīs un uz kādu rezultātu ejam. Apkopojot šo informāciju, pieņemsim izpildāmu, jēgpilnu lēmumu, kas ir vērsts uz efektīvu rezultātu.” I. Bič­kovičs skaidroja, ka AT vairākkārt esot pētīta tiesu prakse maksātnespējas lietās, bet tiesa līdz šim neesot pētījusi atsevišķus konkrētus tiesnešus.

“Mēs apdomāsim. Strādāsim pie Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamenta, iesniegsim priekšlikumus, kā to uzlabot. Lai pieņemtu konkrētu, izpildāmu un uz rezultātu vērstu lēmumu, ir jāsaprot, kādu uzdevumu mēs dodam šai institūcijai, komisijai vai darba grupai. Tas, ko šobrīd dara Tieslietu padome, notiek pirmo reizi,” sacīja I. Bičkovičs.

Visi maksātnespējas lietās aizdomīgie tiesneši turpina darbu. Tieslietu padomes priekšsēdētājs uzskata, ka publiskajā telpā izskanējusī tiesnešu attīrīšanās juridiski nav korekts termins. Satversme paredz divas situācijas, kad tiesnesi var atcelt no amata – ja ir krimināllietā notiesājošs spriedums un ja ir attiecīgs disciplinārkolēģijas lēmums. Līdz šim neviena no šīm situācijām neesot bijusi piemērota pret publiskajā telpā nosauktajiem tiesnešiem.

Tiekot domāts arī par to, lai turpmāk lietas nenonāktu pie šaura tiesnešu loka. Patlaban īstenotā tiesu reforma došot iespēju noteikt lietu specializācijas pamatprincipus. “Arī šādās šauri specializējamās lietu kategorijās nevar pieļaut situāciju, ka vienā tiesā ir tikai viens konkrētās jomas tiesnesis. Jāspecializē vismaz divi trīs tiesneši konkrētā lauciņā, lai viņu starpā varētu nodrošināt lietu nejaušu sadali. Pagājušā gada nogalē Tieslietu padome atbalstīja jaunu koncepciju, jaunas idejas par jauno tiesnešu kandidātu atlasi. Koncepcija tiks īstenota likumu formā,” norādīja Bičkovičs.

Tieslietu padome līdz 5. februārim apkopos sēdē izskanējušos priekšlikumus, lai pieņemtu lēmumu.

LA.lv