Mobilā versija
-1.9°C
Donats, Konstance
Sestdiena, 17. februāris, 2018
23. janvāris, 2018
Drukāt

Kā noņemt šaubu ēnu pār tiesu varu (22)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Vakar Tieslietu padome, kurai jāveido tiesu sistēmas politika un stratēģija, vēl nespēja vienoties, kāds būtu pareizākais un lietderīgākais veids, kā noņemt šaubu ēnu, ko atsevišķu tiesnešu darbs ir pārvilcis pār tiesu sistēmu. Žurnālisti snieguši kritisku informāciju par tiesu lomu maksātnespējas lietu izskatīšanā laikā no 2008. līdz 2014. gadam, tāpat ar Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta nolēmumiem konstatēta tiesnešu atbildība par maksātnespējas likuma nepareizu piemērošanu pirmās instances tiesas tiesnešu izskatītajās lietās.

Tieslietu padomes sēdē izskanēja vairāki priekšlikumi. Jau iepriekš 14 tiesneši Tieslietu padomei bija uzrakstījuši vēstuli “Par tiesu varas pienākumu rīkoties reputācijas krīzes gadījumā”. Tajā norādīts, ka nepieciešams izveidot komisiju vai darba grupu, tajā iekļaujot tiesnešus no Augstākās tiesas un apgabaltiesas, kas specializējušies maksātnespējas lietās, kā arī uzaicināt tiesību zinātniekus. Šai komisijai būtu jāizpēta attiecīgās maksātnespējas lietas, noskaidrojot, kādi iemesli ir bijuši kļūdainu nolēmumu pieņemšanai gadījumos, kad vēlāk iesniegti protesti. Vai iemesls ir nepilnības tiesiskajā regulējumā, neskaidra tiesu prakse vai konkrēto tiesnešu neprofesionalitāte? Vai šie cēloņi šobrīd ir novērsti?

Jāveic izpēte

Arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele ir pārliecināta, ka “veselais saprāts prasa, lai konkrētie nolēmumi tiktu pacelti un tiktu noskaidrots, kas īsti noticis”. Tiesas priekšsēdētāja norādīja – ja rodas aizdomu ēna pār tiesas darbu, tad tiesiskā valstī ir nepieciešams mazs iekšējais audits, kura veikšanā būtu lietderīgi iesaistīt personas ar akadēmiskām zināšanām, kā arī, iespējams, kādu ekspertu no ārvalstīm. Tieslietu padome īsā termiņā varētu noformulēt, kā tas būtu izdarāms, jo “mēs tādējādi paši sevi nostiprināsim”.

Līdzīgu viedokli pauda arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, norādot, ka “konkrēto lietu izvērtējumam ir jābūt, ir jāveic izpēte”. Viņš uzskata, ka vērtēšanā ir jāiesaista Saeimas Analītiskais dienests, arī AT Judikatūras nodaļa un eksperti, piemēram, Latvijas Universitātes profesors, tiesību doktors Kalvis Torgāns. G. Bērziņš sacīja – ja būtu izvērtēti problēmjautājumi, tad šo vērtējumu varētu sasaistīt ar tiesnešu darba novērtējumu, ko ik pēc pieciem gadiem veic Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Pēdējais vērtējums bija 2013. gadā, un šogad, vērtējot tiesnešu profesionalitāti, būtu pievēršama uzmanība arī šaubīgo tiesnešu atbildībai. Vērtēšana notiks par pēdējiem pieciem gadiem, tātad ietverot arī daļu no laika posma, par kuru tiek norādīts plašsaziņas līdzekļos.

Šogad vērtēs 150 tiesnešus

Tieslietu padomes sēdē izskanēja viedoklis, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentā būtu tieši norādāms, ka, novērtējot tiesnešu profesionālo darbību, kolēģija analizē arī attiecīgā tiesneša nolēmumus, kas atcelti, pamatojoties uz protestiem, kas iesniegti sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem.

Tiesnešu kvalifikācijas komisijas priekšsēdētājs Māris Vīgants skaidroja Tieslietu padomei, ka šogad jāvērtē 150 tiesneši un to darīs deviņi kvalifikācijas komisijas pārstāvji. Darba apjoms esot milzīgs, tāpēc komisijas priekšsēdētājs lūdza tiesu priekšsēdētājus samazināt darba slodzi tiesās tiem kolēģiem, kas iekļauti kvalifikācijas komisijā.

Tiesneši nav izmeklētāji

Apspriežot tiesnešu profesionālās darbības un ētikas normu ievērošanas kontroli, tika uzsvērts, ka tiesnešu pašpārvaldes institūcijas nevar un nedrīkst pārņemt tiesībsargājošo institūciju funkcijas noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā. Kā norādīja Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš, prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē ietilpst likuma pārkāpumu izmeklēšana.

“Kriminālprocesa uzsākšana pret tiesnesi ir ārkārtēja situācija, tur jābūt ļoti nopietnam pamatam. Vai veidot speciālu komisiju? Mūsu valstī komisiju veidošana ir kļuvusi par tādu kā jaunu sporta veidu visādos jautājumos,” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un uzsvēra, ka tiesas rīcībā esot pietiekami daudz instrumentu, lai noskaidrotu, vai tiesnesis attiecīgi rīkojies aiz nezināšanas vai ļaunprātīgi. Kalnmeiers uzskata, ka situācija maksātnespējas jomā ir krietni uzlabojusies.

Bičkovičs: “Mēs apdomāsim.”

Vai Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atbalsta, ka šaubīgo tiesnešu nolēmumi tiek “pacelti augšā”, jo to, kā sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja, prasot veselais saprāts? I. Bičkovičs: “Runāt par konkrētām dažām lietām ir pārāk šauri. Pagātnē bija vairāki desmiti noprotestētu lietu gadā, bet 2017. gadā ir tikai daži protesti, kas liecina, ka situācija uzlabojas. (..) Tieslietu padomes locekļi atšķirīgi redzēja izpētes objektu un vajadzību, kas to darīs un uz kādu rezultātu ejam. Apkopojot šo informāciju, pieņemsim izpildāmu, jēgpilnu lēmumu, kas ir vērsts uz efektīvu rezultātu.” I. Bič­kovičs skaidroja, ka AT vairākkārt esot pētīta tiesu prakse maksātnespējas lietās, bet tiesa līdz šim neesot pētījusi atsevišķus konkrētus tiesnešus.

“Mēs apdomāsim. Strādāsim pie Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamenta, iesniegsim priekšlikumus, kā to uzlabot. Lai pieņemtu konkrētu, izpildāmu un uz rezultātu vērstu lēmumu, ir jāsaprot, kādu uzdevumu mēs dodam šai institūcijai, komisijai vai darba grupai. Tas, ko šobrīd dara Tieslietu padome, notiek pirmo reizi,” sacīja I. Bičkovičs.

Visi maksātnespējas lietās aizdomīgie tiesneši turpina darbu. Tieslietu padomes priekšsēdētājs uzskata, ka publiskajā telpā izskanējusī tiesnešu attīrīšanās juridiski nav korekts termins. Satversme paredz divas situācijas, kad tiesnesi var atcelt no amata – ja ir krimināllietā notiesājošs spriedums un ja ir attiecīgs disciplinārkolēģijas lēmums. Līdz šim neviena no šīm situācijām neesot bijusi piemērota pret publiskajā telpā nosauktajiem tiesnešiem.

Tiekot domāts arī par to, lai turpmāk lietas nenonāktu pie šaura tiesnešu loka. Patlaban īstenotā tiesu reforma došot iespēju noteikt lietu specializācijas pamatprincipus. “Arī šādās šauri specializējamās lietu kategorijās nevar pieļaut situāciju, ka vienā tiesā ir tikai viens konkrētās jomas tiesnesis. Jāspecializē vismaz divi trīs tiesneši konkrētā lauciņā, lai viņu starpā varētu nodrošināt lietu nejaušu sadali. Pagājušā gada nogalē Tieslietu padome atbalstīja jaunu koncepciju, jaunas idejas par jauno tiesnešu kandidātu atlasi. Koncepcija tiks īstenota likumu formā,” norādīja Bičkovičs.

Tieslietu padome līdz 5. februārim apkopos sēdē izskanējušos priekšlikumus, lai pieņemtu lēmumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Viņš pats jau sen ir nomaināms. Bet, kas to darīs?

  2. Kā noņemt šaubu ēnu pār tiesu varu? Atbildēt

    Elementāri! Atlaist visus tiesnešus un uzaicināt starptautisku tiesnešu korpusu iztīrīt vietējo mēslu bedri!

  3. Šeit nevajag nekādu vēl vērtēšanu, tiesnešu darbs pat 10 gadu garumā parāda, ka tas ir galīgi NEREZULTATĪVS.
    Šis vīrs savu atsēdējis amatā, lai dod vietu jaunajiem! Vismaz cerība, ka kaut solīti, tiesu sistēma pavirzīsies taisnīguma virzienā!

  4. kāds brīnums, ka kāja paslīd Atbildēt

    Jau pats slengs
    “tiesu vara”
    daudzus stimulē uz
    visvarenības jušanos.
    Kur vēl katru dienu
    mēdijos:
    “tiesu vara, tiesu vara, tiesu vara”….

  5. Ja telpā sasmacis gaiss – atver logu.
    Ja tiesu kantorī ”sasmacis” gaiss – nomaini lieltiesnesi…

  6. Vai nepietiktu 100 AT spriedmu? Atbildēt

    Vai nepietiktu izvertēt ap 100 AT spriedumu, kuri tika paziņoti mums, dalītā īpašuma nomniekiem uzadvokāta šlitkes, Makšatnespējas administratora uzpirktās zemes bez pirmpirkuma tiesību ievērošanas, kad šlitke sūtīja mums draudu vēstules, ka re, ap simt AT spriedumu, visi manā labā, maksājiet man par zemi pqat par 10 gadiem, tas nekas, ja lielai daļai tas jau ir dubultās maksā pieprasījums – vispirms samaksāja Rīgas namu pārvaldniekam, bet tas neesot pārskatījis, tādēl pieprasa no katra atsevišķi pa tiešo, pat nez kur dabūjis visu iedzīvotāju datus šajā mājās (Datu aizsardzība – tu, tū!), kur tiesa arī sprieda, ka uz likumu, kas uzliek pienākumu noslēgt nomas līgumu, varot nospļauties, slitkem taisnība, līgumi tāda likuma aplamība vien esot.

  7. (1) Ivaram BIČKOVIČAM pašam jāpasludina, ka viņš nav spējīgs vadīt tiesu un tādēļ demisionē, lai nejauktu gaisu;

    (2) Ivaram Bičkovičam ir jāatsakās no Latvijas pilsonības;

    (3) Visiem tiesnešiem, kuri piedalījās tiesu procesos un Eiropas Cilv;ektiesību tiesa to spriedumus atzina par prettiesiskiem – ir jāatstāj tiesu nams;

    (4) Visiem tiesnešiem, kuri tika iesaitīti procesos “Tiesāšanās kā Ķēķis” pašiem japasak – mēs nederam tiesas tiesneša amatam, atstājam tiesu.

    Tālāk – kā kādā “Veselības leksikonā” bija teikts – “tālāk tauta pati zina ko darīt.

    Tā Ivar, uz redzēšanos ārpus tiesu nama, labi?

  8. Jānis nesa tiesu
    Pēteris to panesa
    Ivāns tiesu nesis
    Ser.Gejs Tiesnēsis

  9. 1981.07.23 Cīņa “…saimniecības partijas organizācijas sekretāre Stefānija Bičkovica gatavo kārtējo biļetenu…”

  10. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Katra tauta (t.sk. arī latvāņu lumpeņu “titulnācijas” zombiji) ir pelnījusi tādu “valsti” un tādus “vadošos locekļus” (t.sk. arī “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMAS “atbildīgos” šinderus u.c. taml. “vienlīdzīgĀKos cūklopus”), kādus tā dabū uz sava kakla un kādiem ļauj sevi iz(tolerēt) visās atverēs, uz riņķi griežot.”

    =======

    Mediju ziņa (2008. gads): Šīs valsts “augstākās tiesas” (AT) priekšsēdētājs I. Bičkovičs esot “pieļāvuma formā norādījis, ka nevar noliegt negodīgu tiesnešu esamību Latvijas tiesās”. Taču “konkrētu ziņu par kādām nelikumīgām tiesnešu darbībām” Bičkoviča rīcībā gan neesot…
    —–
    .
    “Viss, ‘biedri’, notiek “likumīgi”!…”
    ( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 11.11.2008., Nr.6. )
    .
    Pie mantijas spiež ‘soģis’ ķepu,
    Un prieka asaru rauš, slepu ~
    Par to, kā Muļķu Zemes “valsti”,
    Māk stutēt “ĶĒĶA tiesas” balsti:
    .
    “Vien – “pieļāvuma formā” saku,
    Ka “taisnās” tiesas ‘sū#u’ smaku,
    Var “baudīt” katrs, kam ir nāsis ~
    Daudz tautas ‘soģu’ bars ir ‘kāsis’…
    .
    Bet – nav man ziņu “precizētu”,
    Ka kāds ar “pantiem” ‘andelētu’,
    Vai ‘ceptu “spriedumus” par piķi’!
    (Kaut – ‘soģiem’ piemīt tādi niķi…)
    .
    Viss, ‘biedri’, notiek “likumīgi”:
    Var “valsti” ‘uzmest’, pamatīgi,
    Un “prasto pūli” ‘izdrāzt’ “tiesās”,
    Tie, kuriem mantijās pūst miesas!
    .
    Tā Muļķu Zemē gadiem darām:
    Priekš daudziem “tiesu” BLEFS ir ‘garām’,
    Priekš dažiem – ienesīga ‘štelle’,
    Bet Temīda – kā ‘lupatlelle’…
    .
    Dēļ tam – var ‘soģi’ trekni parīt’,
    Un ‘dajebko’ ar “normām” darīt!
    (Par labu tiem, kas ‘maksā ragā’:
    Kurš ‘nebleķo’ – tam ‘sū#i vagā’…)”

    Pauž “taisnās” tiesas virsvadība:
    “Šai “valstī” valda “likumība”,
    Un “tiesiskums” tik ‘lielā mērā’,
    Ka – “sajūsmināties” var ‘zvērā’!!!…”

    =====

    oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  11. Sods tiesnešiem par negodīgu rīcību 10 reizes lielāks nekā citiem cilvēkiem. Atstādīšana nekavējoties par divdomīgiem lēmumiem !

  12. Noņemt nost no tiesnešiem,saeimas atpūtniekiem neaizskaramības vainagu.”VENS LIKUMS VISIEM”
    Tiek ņemti kukuļi,izraisa avārijas,bet viņus nesoda.Lembergu,Šleseru.Miķelsonu,Magoni nevar
    notiesāt.Uzrīko teātri.Kurš tad tos cienīs.

  13. Ak, kads naivums! Ar ko tad jaunie būs labāki? Tadi paši vien ir, ne par matu labaki!

  14. Jau Veidenbaums rakstīja, ka par tiesnešiem cienīgi blēži sēž…tā kā problēma ir pastāvējusi un pastāvēs arī turpmāk, cilvēki nemainās

  15. Ļoti vienkārši! To pasaulei uzskatāmi parādīja Saakašvili un krita nežēlastībā. Padzeniet visus padomju laika tiesnešus. Kad kāds apjēgs to ka padomju izglītību guvušais tiesnesis vienmēr tiesās tā kā to prasīs viņa darba devējs.

  16. Lielākā bēda ir tā ka vadošajos amatos atrodās PSRS laika nomenklatūra.Un bildē ir viens no viņiem.

    • Varbūt nomainiet tiesnešu, prokuroru špici – jau paliks svaigāk. Tajā pašā laika izrevidēt darba kvalitāti – cik patiesi atgrieztas lietas pārskatīšanai – negribās ko tad. Tad arī dot vietumaiņu – vienā tiesā 5 ~10 gadi ( neko sliktajai slavai jau nedos, bet tomēr cita vieta kā kartupeļiem – lai atkal labi aug).
      Bet varbūt sākt ar svaigu nesapinušos tieslietu ministru?

      • Ne jau tieslietu ministrs ietekmē tiesu lēmumus, bet gan čekas nopirktais un sakompromitētais Saeimas vairākums, kas iecēla Vējoni preža amatā, sagādāja siles Rinkēvičam, Kozlovskim, Reiram un Ašerādenam, sargā čekas maisus, dala uzturēšanas atļaujas un kavē izglītības pārvešanu valsts valodā.

Draugiem Facebook Twitter Google+