Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – Shutterstock

Ātros kredītus Latvijā ņem ar “karstu galvu” 8

Visbiežāk lēmums par ātro kredītu ņemšanu Latvijā tiek pieņemts ar “karstu galvu”, neapzinoties potenciālas sekas, ko šī aizņemšanās var nodarīt. “Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nav nekādu vai ir minimāli uzkrājumi. Motivāciju krāt būtiski mazinājušas zemās depozītu procentu likmes un, kā apliecina pētījums, viegli pieejamie ātrie kredīti,” izskaidroja Latvijas Univerisitātes asociētais profesors Jānis Priede. Viņš arī secinājis, ka sabiedrības acīs pamazām nebanku aizdevēji kļūst līdzīgi parastajām bankām un spēja tās atšķirt esot visai zema.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Lai gan pēdējo gadu laikā nebanku aizdevumu skaits ir samazinājies, kopumā ir pieaugusi vidējā aizdevumu summa, ko tā saucamajos ātrajos kredītos ņem iedzīvotāji. Visbiežāk ātrie kredīti ņemti rēķinu vai parādu segšanai. Arī pārtikas, sadzīves preču, transportlīdzekļu iegādei. Galvenais iemesls izvēlei par labu ātrajiem kredītiem pie nebanku aizdevējiem ir ērta un ātra aizdevuma noformēšana. Svarīgi esot arī tas, ka nav jāsniedz paskaidrojums tēriņu nolūkam un jākārto dažādas formalitātes. Šādi secinājumi izriet no Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) un Latvijas Universitātes pētījuma “Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā”.

“Sauksim lietas īstajos vārdos. Jebkurš aizņēmums ir parāds, kas uzliek papildu finanšu slogu aizņēmējam. Ir vitāli svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā patērētājs spētu izvērtēt, salīdzināt un izvēlēties piemērotāko finansējuma avotu,” norāda PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai izglītotu sabiedrību, PTAC izveidojuši interneta vietni www.parads.lv, kur pieejams parāda atmaksas kalkulators. Ar tā palīdzību ikviens var noteikt darba stundu apjomu, kas jānostrādā, lai atdotu parādu. Portālā ir pieejama arī vārd-nīca, kas skaidro terminus, kuri saistīti ar finanšu nozari, un doti ekspertu padomi, kam pievērst uzmanību, pirms sāk apsvērt domu par aizdevumu.

“Latvijā vērojama stabila ekonomikas augšupeja, pieaug cilvēku vēlme izmantot dažādus kreditēšanas veidus. Nedrīkst apgalvot, ka kredīts tas ir slikti, tomēr būtiski ir apzināties, ka nauda kokos neaug un ikviens aizņemtais cents agri vai vēlu būs jāatdod,” norādīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks. Viņš piebilst, ka nav prātīgi dzīvot tikai šodienai, ir jāspēj naudu iekrāt nebaltām dienām.

LASI VĒL: Ātrie kredīti: apsver jaunus ierobežojumus