Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. marts, 2013
Drukāt

Testamenta paraugs (4)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ļoti lūdzu sīkāk paskaidrot, kā pareizi aizpildīt personīgo testamentu. Būtu labi, ja varētu publicēt kādu paraugu, testamenta formu, lai viss, ko gribu novēlēt, būtu pareizi uzrakstīts un spēkā esošs. Piemēram, ja mantu grib novēlēt diviem cilvēkiem, vai tas jāraksta kopīgā novēlējumā vai katram atsevišķi? 
Z.Kravalis Balvu novadā

 

Mūsu lasītājiem tomēr iesakām testamentu rakstīt pie notāra. Tad tas tur arī glabāsies un nekur nepazudīs, kamēr ar mājās glabātu var notikt dažādi negadījumi.

Notāri nereti saskaras ar gadījumiem, ka privāti sastādītu testamentu nav iespējams izpildīt. Piemēram, cilvēks vienam mantiniekam novēlējis māju, otram – zemi, taču Civillikums neļauj īpašumu sadalīt šādā veidā, jo ēka un zeme ir vienots īpašums. Var būt arī citas nianses, kuras pārzina tikai speciālists. Notārs, kurš palīdzēs sastādīt testamentu, padomās par to, lai viss būtu precīzi un reāli izpildāms.

Arī tad, ja savu mantu gribēsiet novēlēt diviem vai vairākiem cilvēkiem, jāraksta viens testaments. Ja ir vairāki testamenti, par spēkā esošo atzīst pēdējo (jaunāko).

Novēlot vienu īpašumu vairākiem mantiniekiem, testators var noteikt ne tikai katra daļu, bet paredzēt arī kopīpašuma lietošanas kārtību. Piemēram, novēlot diviem vienu māju, labāk ir noteikt, kuras telpas katram lietot. Dzīve rāda, ka šī iemesla dēļ vēlāk mantinieku (kopīpašnieku) starpā visbiežāk rodas strīdi.

Romānos nācies lasīt, ka mantojuma atstājējs mantiniekiem testamentā izvirzījis dažādus papildu nosacījumus – piemēram, māju var mantot tikai tad, ja tajā patstāvīgi dzīvo. Arī mūsu testamentos var ierakstīt dažādus nosacījumus – piemēram, neļaut īpašumu sadalīt, noteikt kādus lietošanas ierobežojumus, aizliegt pārdot, kamēr mantinieks nav sasniedzis noteiktu vecumu (piemēram, 25 vai 30 gadus), utt. Taču dažkārt tas apgrūtina mantinieka dzīvi, un viņš atsakās mantot pēc testamenta, ja viņam ir tiesības mantot arī pēc likuma (piemēram, dēlam vai meitai), kaut arī būtu jāmaksā lielāka valsts nodeva.

Civillikums atļauj iecelt arī pēcmantinieku. Taču tāda prasība nereti sarežģī dzīvi un visiem nāk par sliktu. Piemēram, mantiniekam nav naudas, lai māju uzturētu un saremontētu. Viņš gribētu to pārdot un nopirkt mazāku un lētāku, taču nedrīkst to darīt, jo ar testamentu ir iecelts pēcmantinieks. Un tad mantotā māja pakāpeniski iet bojā, līdz sabrūk un netiek nevienam…

Ja testaments rakstīts pie notāra, tas apliecina testatora (testamenta atstājēja) rīcībspēju un viņa paraksta īstumu. Toties, ja ir privāts testaments, bez mantojuma palicis radinieks to var apstrīdēt tiesā…

Mantojuma lieta pie notāra obligāti jākārto tad, ja manto lietas, kurām ir piederības dokumenti – nekustamais īpašums, automašīna un citi reģistrēti transporta līdzekļi; lopi, kuriem ir reģistrācijas dokumenti; nauda bankas kontā, akcijas, sertifikāti, u.c.

Mantojuma atstājējam var piederēt arī citas vērtīgas lietas – gleznas, dārglietas, antikvariāts, nauda, kas glabājas mājās, vērtīgas grāmatas, ģimenes relikvijas, monētu vai marku kolekcija, utt. Arī tās var norādīt testamentā.

Testamentā vēlams uzrādīt mantinieku adreses, lai tos var vieglāk atrast. Ja vēlāk adrese mainīsies, notārs deklarēto dzīvesvietu meklēs pēc vārda, uzvārda un personas koda.

Atcerēsimies, ka rīkošanās ar nekustamo īpašumu, kā arī testamenta rakstīšana ir nopietna lieta. Tādēļ ir vērts konsultēties ar speciālistu, piemēram, ar visiem īpašuma dokumentiem aizbraukt pie zvērināta notāra un aprunāties par neskaidrajiem jautājumiem. Notāra konsultācija maksā 7,70 latus, kopā ar 21 % PVN – 9,32 lati stundā.

Testaments, kuru testators uzrakstījis pats ar savu roku, ir spēkā arī bez lieciniekiem.

Ja testamentu uzrakstījis kāds cits, obligāti nepieciešami divi liecinieki.

Tad beigās pieraksta apmēram šādu tekstu: “Kā liecinieki šī testamenta parakstīšanas brīdī bijām klāt un apliecinām, ka testators Jānis Alksnītis bija rīcībspējīgs un labprātīgi mūsu klātbūtnē parakstīja šo testamentu.” Tālāk liecinieki uzrāda savus datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, pases numuru, izdošanas datumu un vietu.

Ja pieaicina lieciniekus, testamentu var sagatavot arī agrāk, vienīgi jāparakstās to klātbūtnē. Ja testaments rakstīts ar roku, jānorāda, kurš to darījis. Testamenta tekstu var uzrak­stīt arī viens no lieciniekiem. Ja rakstīts ar datoru vai rakstāmmašīnu, tad nenorāda, kurš šo darbu veicis, liecinieki tikai apstiprina, ka testators parakstījies viņu klātbūtnē.

Par lieciniekiem nevar būt tie, kas ar šo testamentu iecelti par mantiniekiem, kā arī viņu laulātie un radinieki līdz ceturtajai pakāpei un svainieši līdz trešajai pakāpei ieskaitot. Lieciniekiem jābūt pilngadīgiem, neder nedzirdīgie, neredzīgie, mēmie, lasīt un rakstīt nepratēji, garā slimie un tie, kuriem atņemta rīcībspēja.

Izvēloties lieciniekus, apsveriet, vai vēlāk, piemēram, pēc 10 gadiem, ja radīsies strīds par testamenta īstumu, jūsu liecinieki vēl būs šai saulē un viņu veselības stāvoklis atļaus ierasties uz tiesas sēdi. Tādēļ vēlams uzaicināt jaunākus cilvēkus, piemēram, labus kaimiņus, draugus, utt.

 

Testamenta paraugs (dati izdomāti)

Es, zemāk parakstījies Jānis Alksnītis, personas kods 151228-11012, deklarētā dzīvesvieta Rīgā, Lapu ielā 2, dzīvoklis 3, ar šo testamentu novēlu:

Manam dēlam Aldim Alksnītim, personas kods 231058-12310, dzīvojošam Rīgā, Krūmu ielā 12, dzīvoklis 31, LV-1078 – man piederošu zemes īpašumu Balvu rajona Bērzpils pagasta “Lejasaizās” 24,35 ha platībā, kadastra Nr. 4080 002 0012;

Manai meitai Inesei Kārkliņai (dzimušai Alksnītei), personas kods 080562-12572, dzīvojošai Rīgā, Lapu ielā 2, dzīvoklis 3, LV–1015 – man piederošu privatizētu dzīvokli Rīgā, Lapu ielā 2, dzīvoklis 3, ar mēbelēm un dzīvokļa iekārtu; kā arī visu pārējo mantu, kas manā nāves dienā man piederēs un uz ko man pēc likuma būs tiesības, arī to, kuru es nākamībā varētu iegūt, kā arī visas pārējās savas likumīgās tiesības.

Šo testamentu esmu uzrakstījis pašrocīgi, tā jēgu es pilnībā izprotu.

Rīgā, 2013. gada 1. martā

Jānis Alksnītis /paraksts/

 

 

Konsultēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. jorens priedeslaipa Atbildēt

    es tožeeee

  2. edijs sēbriņš Atbildēt

    es arī

  3. es isu novēlu tam lai visi var piedzerties respektiiivi visi var piedzerties

  4. Švaki, ja šādus padomus sniedz notāru padomes priekšsēdētājs. Sniegtais testamenta paraugs satur būtiskas kļūdas .
    1. Latvijā nav zemes īpašuma. Ir nekustamais īpašums, kurš sastāv no zemes un uz zemes esošām ēkām. Var būt bez ēkam,un var būt dzīvoklis bez zemes. Tik un tā tas nav zemes (dzīvokļa) īpašums, bet nekustamais īpasums.
    2. Testamenta parauga forma nav pareiza un valoda varētu būt labāka un saprotamāka.
    Piemēram : man piederošu privatizētu dzīvokli . Dzīvoklis ir piederošs, vai privatizēts ? Un kā ir ar zemesgrāmatu ?
    “esmu uzrakstījis” – valodā pietiekami izglītoti raksta – “uzrakstīju”
    U.t.t.

    Šo “paraugu” tak rakstījusi notāru priekssēdētāja. Tad ko prasīt no parastiem notāriem ? Pie tam arī “parastos notārus” parasti aizvieto notāru palīgi , kuriem pamatskolas, vai labākaja gadījuma 1-2 kursa izglītība.
    Tāpēc tiesas piesārņotas ar testamenta prasībām .

Draugiem Facebook Twitter Google+