Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. septembris, 2015
Drukāt

Testaments vai dāvinājums? Kā novēlēt savu īpašumu tikai vienam no bērniem

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Man ir trīs bērni, vīra nav. Māju uzdāvināju vienai meitai, jo pārējie bērni par mani nerūpējas (viņiem ir sava ģimene un nav laika, varbūt arī nav vēlēšanās). Vai tad, kad manis nebūs, uz īpašumu varēs pretendēt arī pārējie bērni? Kādu darījumu es vēl varētu noslēgt ar meitu? Varbūt tomēr uzrakstīt testamentu? AINA CĒSĪS

 

Ar testamentu

Civillikumā noteikts, ka testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, vien ar to ierobežojumu, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu daļas.

Atgādinām, ka neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, – laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.

Šajā gadījumā neatraidāmās daļas tiesīgie būs abi pārējie bērni, ja īpašumu ar testamentu novēlēsiet tikai vienai meitai. Taču neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesības uz neatņemamās daļas izdošanu naudā, t.i., viņi nevarēs prasīt daļu no mājas. Turklāt viņiem savas tiesības jāpiesaka līdz uzaicinājumā noliktam termiņam (uzaicinājumu publicē notārs, norādot termiņu, līdz kuram uz mantojumu var pieteikties citi pretendenti un kreditori). Ja līdz šā termiņa beigām savas tiesības nepiesaka, tiek atzīts, ka neatraidāmās daļas tiesīgie no tām atteikušies.

Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šo daļu nosaka pēc mantas sastāva un vērtības testatora nāves dienā. Neatņemamo daļu aprēķina no testatora skaidras mantas, atskaitot visus viņa parādus. Tātad šajā gadījumā abi pārējie bērni varēs prasīt, lai viņiem katram izmaksā 1/6 no mājas vērtības, bet meitai, kam māju uzdāvinājāt, paliks lielākā mantojuma daļa.

 

Atraidījuma iespējas

Neatņemamās daļas tiesīgos var atraidīt vai, kā teikts likumā, atstumt no neatņemamās daļas (tad viņiem nav tiesību šo daļu saņemt), taču vienīgi likumā paredzēto un rīkojumā nāves gadījumam tieši norādīto iemeslu dēļ, kas atbilst patiesībai. Jāņem vērā, ka atstumšana no neatņemamās daļas nesaista atstumtā lejupējos (jūsu gadījumā – mazbērnus).

Augšupējais var atstumt lejupējo, ja tas:

• izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu vai ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no šīm personām par noziedzīgu nodarījumu;

• atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;

• dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;

• nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;

• mēģinājis kavēt testatoru sastādīt testamentu;

• mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu.

 

Dāvinājums un uztura līgums

Civillikums paredz: ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt, lai apdāvinātais izdod viņiem šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem vērā dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā, bet, ja manta vēlāk kļuvusi lielāka, jāievēro gan tās pieaugums, gan tas, kas neatraidāmam mantiniekam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam. Tātad arī šajā gadījumā abi pārējie bērni varēs prasīt, lai jūsu meita katram izmaksā 1/6 no mājas vērtības.

Vēl ir iespēja noslēgt ar meitu uztura līgumu un nodot viņai māju jūsu dzīves laikā, paturot sev tiesības tajā dzīvot līdz mūža beigām (pirms tam gan jāatceļ dāvinājuma līgums). Tad pārējie bērni uz māju vai kādas kompensācijas izmaksu pretendēt nevarēs. Taču jums kā uztura saņēmējai būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko aprēķinās no summas, kuru pašvaldība būs noteikusi kā minimālo ienākumu (ja to nebūs iespējams aprēķināt no uztura līgumā norādītās summas vai tā būs mazāka par minimālo ienākumu).

 

SVARĪGI

Ja mantojuma atstājējs gribējis atraidīt neatņemamās daļas tiesīgo, bet pirms testamenta sagatavošanas tam piedevis vai mantinieks savā dzīvesveidā labojies, viņu no mantojuma atraidīt nevar.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+