Tests Latvijas nodevējiem 3
Pazīstamais teātra režisors Alvis Hermanis par 18. februāra referendumu LTV raidījumā “100 grami kultūras”:
“Gan bankās, gan mašīnbūvniecībā ir tā saucamie “stresa testi”. Ja mēs referendumu uzlūkojam kā “stresa testu”, tad tā ir brīnišķīga Dieva dāvana. Par diviem miljoniem latu mēs dabūjam visu valstij neuzticamo pilsoņu sarakstu. Jo 18. februāra referendums ir tests šīs valsts nodevējiem. Ne vairāk, ne mazāk, sauksim lietas īstajos vārdos. Visa tā “daiļslidošana”, ko piekopj daži latviešu pseidointelektuāļi, un aicinājumi nepiedalīties referendumā ir brīvprātīga pierakstīšanās valsts nodevēju sarakstā. Nevajag te ar kaut kādu eiropeisku politkorektumu sevi mānīt – ir nodevēji un ir mūsējie. Varbūt šoreiz viss vēl beigsies labi, bet, ja valstij tiešām būs kāds kritisks brīdis, tad šis nodevēju saraksts mums būs priekšā un būs zināms…
Šis tests arī pierāda, ka mūsu valsts specdienesti ir pilnīgi neuzticami. Ja viens nepilsonis var savārīt tādus “sūdus”, tad tas ir tikai uz specdienestu atbildību. Es domāju, ka tā ir nolaidība vai apzināta pretdarbība. (..)
Latvieši ir stipri aizrāvušies ar politkorektumu, visa citādā saprašanu. Mēs jau redzam, pie kā tas novedis Eiropā… Ir lietas, kas jāaptur pašā saknē. Nevajag nekādu toleranci un iejūtīgumu. Ja pie tevis mājās atnāk kāds ciemiņš, tad viņam ir jāpieņem tavi noteikumi, un viss. (..) Man piedāvāja parakstīt to “Labas gribas manifestu”. Es to pārlasīju. Tāds ezoterisks teksts – visi cilvēki brāļi un tā tālāk. Visi to gatavi parakstīt, arī Zatlers, lai gan manās acīs viņš ir viens no galvenajiem šī ugunskura kurinātājiem, jo viņa koķetēšana ar “Saskaņas centru” tiešā veidā noveda pie Ušakova iesaistīšanās šajā lietā. Lindermans gan jau arī labprāt parakstītu šo manifestu, visi to parakstītu. Bet nevar vienkāršot lietas. Tā ir problēmu paslaucīšana zem tepiķa. Ir jāpasaka skaidri – kuri ir nodevēji un kuri mūsējie!”
